Kādēļ iekļaut savā ēdienkartē zivis? Iedvesmojošas receptes

ēdot zivis un citas jūras veltes, iespējams ne vien daž?dot ēdienkarti, bet arī gūt labumu veselībai. Pastāv uzskats, ka zivīs ir tādas vielas, ko nesatur neviens cits pārtikas produkts, un to lietošana uzturā palīdz pat izvairīties no daž?d?m slimībām. 
Iespējams, pie vainas ir zivju asakas, zvīņas un tērēšana, jo pētījumi liecina, ka 87% Latvijas iedzīvotāju zivis lieto retāk kā reizi nedēļā, vai nedara to vispār. Zivis iesaka ēst vismaz vienu vai divas reizes nedēļā, citādi organisms netiek pietiekamā daudzumā apgādāts ar Omega 3 taukskābēm. Š?s taukskābes stiprina nervu sistēmu, uzlabo smadzeņu darbību, atmiņu, palīdz cīņā ar depresiju. Savukārt šo taukskābju deficīts oganism? traucē normāli funkcionēt nervu šūnām, bojā to struktūru. Taukskābju trūkumam raksturīgs arī nogurums, koncentrēšanās grūtības, niezoša un/vai sausa āda, trausli nagi, bojāti, lūztoši mati un biež?ka saaukstēšanās.

Veselīgais zivīs
Zivs gaļa ir piesātināta ar proteīnu, daž?d?m minerālvielām un vitamīniem. Proteīns ir atbildīgs par muskuļu veselību, veselīgiem un stipriem nagiem, matiem. Vitamīns D visvairāk ir taukainaj?s zivīs, piemēram, las?, si???, forel?, skumbrij?. Tas ir nepieciešams kaulu stiprumam un veselībai. Zivis ir liels selēna avots – šā minerālviela nepieciešama stipras imūnsistēmas saglabāšanai un vielmaiņai. Selēns palīdz izsargāties no sirds slimībām, kā arī dažiem v?ža paveidiem. Zivis satur arī daudz kalcija (kaulu veselībai), cinka (imūnsistēmas veselībai), joda (veselīgai vielmaiņai), vitamīna A (atbild par organisma augšanu, imūnsistēmas aizsargreakcijas stiprināšanu un redzi) un B12. Vitamīns B12 ir atbildīgais par laimes, prieka, labestības sajūtām. Tā trūkums organismā rada pastāvīgu nervozitāti, nogurumo, roku un kāju tirpšanu, sāpīgas menstruācijas. Visvairāk B12 vitamīna ir si???, forel?, sard?n?s eļļā. Zivis ir lielisks olbaltumvielu un antioksidantu avots un tās satur pavisam nelielu daudzumu sliktā holesterīna un piesātināto tauku.

Zivju pozitīvā ietekme
Zinātnieki ir atklājuši, ka zivju ēšana ne tikai sniedz garšas baudu, bet uzlabo veselības stāvokli. Tā kā zivis satur ļoti daudz vitamīnu un citu organismam nepieciešamo vielu, tās palīdz labāk funkcionēt cilvēka organismam. Regulāra zivju lietošana uzturā (vismaz divas, trīs reizes nedēļā), krietni mazina risku saslimt ar tādām slimībām kā infarkts, insults, prostatas vēzis, kā arī samazina risku pasliktināties garīgajām spējām. Tā kā zivis satur dadz Omega3 taukskābju, tās uztur labu sirds veselību, palīdzot novērst ar to saistītās saslimšanas. Zivis palīdz samazināt asinsspiedienu, trombu veidošanos, saglabā asinsvadu elastību un veicina labā holesterīna veidošanos. Regulāra zivju lietošana ir nozīmīga kaulu veselībai – atvieglo locītavu sāpes, neļauj attīstīties artr?tam. Zivis satur vielas, kas ir svarīgas labai smadzeņu veselībai un darbībai, atmiņas uzlabošanai. īpaši noderīgas šīs vielas ir embrija un jaundzimušā smadzeņu veselības stāvokļa veicināšanā, tāpēc īpaši zivis iesaka lietot maziem bērniem un grūtniecēm. Turklāt, ja grūtniece uzturā daudz lietojusi zivis, bērnam ir labāka redze. Zinātnieki ir izpētījuši, ka Omega 3 taukskābes neļauj attīstīties v?ža šūnām. Par to atbild jūras veltīs esošais selēns, kuru daudz satur v?žveid?gie – krabji, omāri, gliemenes. Zivju regulāra iekļaušana ēdienkartē, palīdz noregulēt cukura līmeni asinīs.
Vislabāk izvēlēties zivis, kas satur visvairāk vērtīgo vielu – lasis, tuncis, sams, menca, reņģes. Visvairāk Omega 3 taukskābju satur treknās zivis – sardīnes, lasis, skumbrija, siļķe, forele. Haizivs, zobenzivs, karaliskā skumbrija, raja, dienvidu zilais tuncis satur lielu daudzumu dzīvsudraba, tāpēc no to lietošanas uzturā labāk izvairīties.

Dažas receptes gardai maltītei

Lasis zaļumos
Nepieciešams:
Gabals laša filejas (lielums atkarīgs no katra paša vēlmēm)
Svaigas dilles
Garšvielas (pēc garšas un vēlmēm)
Piedevām var izvēlēties vārītus kartupeļus vai rīsus.
Pagatavošana:
Lasi apkaisa ar garšvielām un ļauj tām ievilkties apmēram vienu stundu. Pēc tam lasim uzkaisa sagrieztas dilles – diļļu kārtai jābūt aptuveni tik pat biezai kā pats laša gabals. Visu to ietin folijā. Vislabāk, ja var cept uz grila, taču, ja tas nav pieejams – cepeškrāsnī. Cep 200o C, kamēr lasis gatavs. Lai pārbaudītu – var iedurt koka irbulīti, ja jūtams, ka zivs mīksta – gatavs.

Mencas fileja zem siera segas
Nepieciešams:
4 mencas filejas
6 – 8 ēdamkarotes skābā krējuma
3 tējkarotes sinepju
200 grami siera
3 vidēja lieluma tomāti
Garšvielas un zaļumi pēc vēlmes
Pagatavošana:
Sagriež zivi šķēlēs vai gabaliņos – kā katram labāk patīk, apkaisa ar garšvielām. Tomātus sagriež plānās šķēlēs, sarīvē sieru. Sieru sajauc ar krējumu, garšvielām, zaļumiem un sinepēm. Cepamajā traukā liek zivis, nākamajā kārtā izkārto tomātus, pa visrsu uzlej siera maisījumu. Cep apmēram 25 minūtes (kamēr zivs gatava) 200o C.
 
Sautēta forele čili un ķiploku mērcēNepieciešams:
1 iztērēta forele apmēram 700 gramu
1 ēdamkarote sojas mērces
1 ēdamkarote ķīniešu rīsu vīna vai 3 ēdamkarotes sarkanvīna
Eļļa cepšanai
Nepieciešams mērces pagatavošanai:
2 – 3 smalki sakapātas ķiploka daiviņas
150 – 200 gramu smalki sagrieztu s?polloku (balto daļu atsevišķi no zaļās)
1 tējkarote sakapātas svaiga ingvera saknes
2 ēdamkarotes čili pupiņu mērces (der arī parasta čili mērce)
1 ēdamkarote tomātu mērces
2 tējkarotes brūnā cukura
1 ēdamkarote rīsu etiķa
120 mililitru zivju buljona (tas būtu aptuveni pus tase)
1 ēdamkarote rīsu miltu
Nedaudz olīvu vai sezama eļļas
Pagatavošana:
Notīrītu zivi no abām pusēm apsmērē ar sojas mērci un vīnu. Atstāj uz 15 minūtēm marin?ties. Zivi apcep pannā uz lielas uguns (vislabāk vok pannā, jo tā ir dziļa un vieglāk gatavot ēdienus, kam cepšanas gaitā nepieciešama liela uguns) no abām pusēm līdz tā paliek zeltaini brūna, aptuveni 4 – 5 minūtes. Kad zivs apcepta, nolej lieko eļļu, atstājot pavisam nelielu daudzumu, pabīda zivi uz pannas vienu malu, otrā liek ķiplokus, s?polloku balto daļu, ingveru, čili un tomātu mērci, cukuru, rīsu etiķi un buljonu. Uzkarsē visu līdz vārīšanās temperatūrai un sautē zivi mērcē aptuveni 3 – 4 minūtes no vienas puses un tik pat apgriežot zivi. Beigās pārlej pāri vidēja biezuma mērci, kas veidota no rīsu miltiem un ūdens. Uzliek pannai vāku un patur 2 – 3 minūtes (bez uguns apakšā). Tad liek uz šķīvja un pārkaisa ar zaļajiem lociņiem, ēd ar rīsiem vai nūdelēm.

3 komentāru
  1. Kas par stilu, ņemt bidles no stokiem? Ka var zināt ka receptes ir izmēģinātas?! Nav jau sen labais tonis receptēm likt svešas bildes.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.