Kāda ir SIEVIŠĶĪGA sieviete – stāsta VĪRIEŠI

Sievišķība. Viļājot un izgaršojot šo vārdu mutē, īsti aprakstīt visas smalkās nianses nav iespējams. Vienubrīd šķiet, kas tas ir kaut kas daudzsološs, vilinošs, skaists un patīkams… Taču mēdz gadīties, ka attiecīgā situācijā frāze „Ak, tas ir tik ļoti sievišķīgi” sagrauj visu sākotnējo burvību. Šim vārdam nav definīcijas, tāpat kā nav vienotu priekšrakstu, kādai jābūt īstai sievietei. Atbilde uz šo jautājumu arī nekad nebūs viena. Un tomēr – kas tad īsti ir sievišķība tepat, Latvijā?
Tajā pašā laikā (grozies, kā gribi) vīrietis dziļi sirdī tomēr vēlas, lai sieviete būtu vājāka un nevarīgāka nekā viņš pats, jo pretējā gadījumā vīrietis zaudē savu vīrišķību, bet viņam taču tā gribas būt stipram vai vismaz justies vajadzīgam un zināt, ka viņa mājās pārnestais medījums ir vajadzīgs un vērtīgs. Bet, ja vājais dzimums sāk vilkt mājās lielāku medījumu vai nenovērtē vīrieša guvumu, viņš var arī apvainoties un aizbēgt.
Paradoksāli, ka ar galveno sievišķības kritēriju – ārējo izskatu – arī nemaz nav tik vienkārši. Ja sieviete ir pārāk skaista, vīrieti tas pat atbaida. Viņš netic, ka šādai sievietei būs interesants. Izrādās, nevienam vīrietim neko nevajag saņemt simtprocentīgi, bet tomēr vajag uz kaut ko tiekties. Tas gan attiecas arī uz sievietēm, jo, sastopot vai sasniedzot savu ideālu, tiekšanās process apstājas.
Runājot par Latvijas sievietēm, kuras izgājušas par sievām pie svešzemniekiem – viņas pašas un arī mūsu vīrieši atzīst, ka latvietes vairāk tiek novērtētas tieši no svešzemju vīriešu puses (šajā gadījumā nevilkt paralēles ar sekstūrismu). Pēc sieviešu teiktā – viņi spēj būt īsti džentlmeņi, prot sievieti aplidot un galu galā novērtē mūsu sieviešu universālās un brīnumainās spējas būt tik ļoti sievietēm – labi izskatīties, rūpēties par bērniem, strādāt algotu darbu, uzkopt māju utt. Un, jā – viņi no pārāk liela skaistuma itin nemaz nebaidās! Turklāt mūsu vīriešiem uz to visu jau ir gatava atbilde: „Mēs esam mazākumā, tāpēc tik un tā par sieviešu trūkumu nesūdzamies.”
Viedoklis par to, kas ir sievišķība, atšķiras arī pašām sievietēm atkarībā no vecuma un dzīves pieredzes. Jaunākās tāpat kā vīrieši sievišķību vērtē pēc ārējā izskata. Sievišķīga sieviete noteikti būs gracioza, eleganta un plastiska, pārvaldīs koķetērijas mākslu. Tās, kurām ir pieredze ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā, uzsver tādas īsti sievišķīgas dzīves mākslas kā ziedošanos, maigumu, īpašu sapratni un pacietību pret saviem tuvākajiem, spēju koncentrēties uz vairākām lietām vienlaikus, kā arī māku piedot.

Šķirtajās ģimenēs var novērot interesantu parādību, kad māte saņem atpakaļ bērnus pēc brīvdienām pie tēva. Cepure pazudusi, šalle visdrīzāk palikusi pēdējā vietā, kur ieturētas pusdienas, uz biksēm nezināmas izcelsmes pleķi, un meitai bize nav pārpīta, kopš tai pēdējo reizi pieskārusies mātes roka. Kāpēc cilvēks, kurš lieliski prot pieņemt lēmumus savā darbavietā, izveicīgi vada auto un ir ļoti loģisks un konstruktīvs citās dzīves situācijās, nespēj tikt galā ar tik vienkāršu lietu kā bērna pieskatīšanu? Un nereti, protams, sieviete, kura nestrādā un mājās audzina bērniņu, taču neko nedara. Bet, pārnākot no darba, ģimenes tēvs pēc pāris stundu nekā nedarīšanas ir gatavs bēgt no mājām vai pārguris nokrīt gultā un paziņo, ka viņam bijusi smaga diena. Sievietei ir spēcīga atbildības izjūta un izteikti darbojas mātes instinkts. Jā, nenoliedzami arī vīrieši spēj teicami pildīt savas tēva funkcijas, bet nez kāpēc tēvs, kurš viens audzina bērnu, tiek uzskatīts par nacionālu varoni, kaut gan vientuļā māte ir pilnīgi parasta un ikdienišķa parādība. Tāpat nepiedodami nesievišķīgi ir tas, ka sieviete pamet ģimeni, atstājot bērnu pie tēva. Tas līdzinās katastrofai, kamēr ir liels skaits svētdienas tētiņu, kuri piecas dienas nedēļā izliekas, ka viņiem bērnu nav vai arī atkaujas ar kārtējo alimentu maksājumu.
Pēc sieviešu domām, īsta sievišķības izpausme ir arī izturēt lielas sāpes. Laižot pasaulē bērnu, sieviete izcieš tādas sāpes, ko vīrietis nemaz fizioloģiski nespētu izturēt, kas ir zinātniski pierādīts fakts (vīrietim nereti iesnas jau ir pasaules mēroga katastrofa). Viņas tikai atzīstas, ka dažreiz jūtas aizvainotas, jo par šo unikālo īpašību vīrieši bieži vien mēdz aizmirst. Galu galā vīrieša dalība bērna radīšanā aprobežojas ar visai patīkamu procesu un sēkliņas iesēšanu, bet sievietei sev zem sirds deviņus mēnešus jānēsā abu mīlas auglis un nereti pēc gada jādzird spārnotā frāze: „Mīļā, vēl kādu bērniņu? Lai nav pārāk liela gadu starpība,” kas citai izklausās apmēram tā: „Mīļā, vēl dažus mēnešus nelabuma, piepampušu kāju, grēmu un ikmēneša asinsanalīžu?”
Ak, jā, sievišķīgi ir arī slikti braukt un nejust auto gabarītus, izdarīt uz emocijām balstītus lēmumus, daudz un lieki runāt, bet par šīm īpašībām laikam vairāk  sakāmā būs vīriešiem.
Nobeigumā citāts no kādas atbildes uz jautājumu, kas ir sievišķība:

10 komentārs
  1. Sākums TIK mierīgs…uz beigām manuprāt autore ar visu spēku un niknumu klabināja taustiņus 😀 😀 😀
    Piekrītu par Latvijas vīriešiem – tie ir izlaidušies līdz pēdējam (es nerunāju par retajiem izņēmumiem). Latvijas sievietēm es novēlu sevi vairāk novērtēt, mīlēt un lutināt, savukārt kretīniņiem egoistiem – sievieti NE NO Latvijas (piemēram Vācieti, Īrieti)
    Beidzot ir jānoliek viss pa vietām – mēs esam tās skaistās, foršās, iekarojamās – ne jau tēviņš
    Vēl jau bez tēviem svētdienīšiem ir sēklas sējēji par kuriem labāk šodien neizteikšos….

  2. Ai, nu bail jau tagad no tām spēcīgajām, visvarošajām, bet no otras puses, kas tad tām sievietēm atliek? Ņemt paunu pār pleciem, sīko pie rokas un aiziet uz priekšu. Vai arī bez sīkā aiziet uz priekšu, jo ja paraksties uz sīci, visticamāk tik un tā būs divkāršs vezums jāvelk, jo vairumam vīriešu izrādās ir brīnums, cik grūti izdarīt to vai šito, ka bērns nemaz nav tāda laime utt. Tāpēc es absolūti nenosodu sievietes, kas dzīvo vienas, kaut arī viņām jau pāri 30. Negribas būt par mammīti tam lielajam onkulim.

  3. Super, Marta! Paldies, sajutos tik LABi izlasot šo rakstu! Un atliek vien tik daudz kam piekrist! Takā esmu augusi ģimenē kādu laiku bez tēva, tad man ir nācies labot podus, skrūvēt spuldzītes un pat izjaukt veļasmašīnu – tik daudz ko esmu iemācījusies, ka jūtos ar to visu vēl sievišķīgāka! Tā protams nav klasiskā izpratne par vārdu – sievišķība, bet tas ir sava veida bonuss, kas padara mūs par vienu zvaigznīti labākas! (nejau labākas par kādu citu sievieti vai vīrieti.) Bet vnk labākas pašas sev! Jo ir taču tāāāāds lepnums un gandarījums, ka varam ieskrūvēt korķus vai nomainīt mašīnai saplīsušu riepu arī tad, ja mums nav krāniņa!
    Un par papucīšiem – gribētos zināt kāda ir statistika tam, cik bieži sievietēm paliek slikti mainot pamperus vai uznāk lielā vemšanas paraugstunda? 😀 Puikas – saņemās!!!!!

  4. Rakstiņš labs, bet sāku aizdomāties par to.. vai tik mēs, sievietes, pašas neizlaižam tos tēviņus, jo vienreiz ieskrūvējam lampiņu, izjaucam vai saskrūvējam skapi un nākošreiz jau vīrietim nav motivācijas to darīt, jo sieviete jau to var izdarīt pati!!!

  5. nekā no sievišķības, tikai uzpūtība un cik varenas ir sievietes, cik daudz varam un alelūja un tas tiešām nav sievišķīgi!

  6. Stāstā par korķiem man pietrūka sieviešķības mācības – vai tai mammai gabals nokristu, ja viņa vienkārši palūgtu tam kaimiņam, lai sataisa tos korķus, nevis uzreiz uzbruktu? Vīrietis pats no dabas nav devīgs un atbalstošs, šīs īpašības izraisa tikai atbilstoša sievietes uzvedība… Ja sievietes bauda savu vīrišķību, lai nevaimanā par vīriešu trūkumu – vīrietim nav, kur pielikt savu roku, jo visur jau uzņēmīgā beibe ir priekšā. Kā kara laikā – vīrietis pārceļas dzīvot ierakumos un domā tikai par savu izdzīvošanu, jo no mājas ir izdzīts.

  7. Sievišķība nav cirpta zēngalviņa un tetovētas uzacis pa pus pieri,bet sievišķība ir maigums,sievišķīgas formas,skaisti,kupli mati un no visas sirds mīlēt savu vīrieti,nelakstoties ar citiem arī.

Komentēt sieviete Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.