Kad tas viss pāries? Kā lai pēc 15 gadu kopdzīves spēju būt viena? Ko izdarīju nepareizi? Kas manī vainas? Tādi un vēl daudzi citi jautājumi mani grauž, katru stundu un pat minūti. Pat nakts vidū pamostos un raudu. Vai kādreiz šī sāpes mani atstās, kad es atkal varēšu justies kā cilvēks. Viņš atrod citu un mēs dzīvojam kā liela laimīga ģimene… līdz neatradu bildes, kur viņi abi laimīgi un saķērušies… bet tagad, kad viņš zin, ka esmu to visu redzējusi… tagad viņam kauns man skatīties acī, grib dzīvot atsevišķi, tagad viņš nezinot ko gribot… bet to pus gadu viss bija ok… tad viņš man varēja pieskarties un atnākt mājās, skūpstīt aizejot uz darbu… kaut kāds murgs… Nezinu vai man sanāks ar viņu vēl veidot kādas attiecības. Nezinu vai viņu varēšu jeb kad piedot. Nezinu vai es vēl kādreiz spēšu mīlēt un kādam uzticēties, kas pateiks kā man rīkoties? Kad pāries šīs smeldzošās sāpes, 15 gadi… velns, lai parauj…15 gadi, blakus kādam kas tevi tevi tik vienkārši nodod. Atrod citu, lai būtu ar ko lepoties, redz visiem tā esot… bet kas padomāja par mani, par manu sirdi ko varētu tagad izplēst un samīcīt, lai beidz mani mocīt. Es nevaru ēst, nakts vidū ceļos un mauju, kā traka…
Kad tas beigsies?
Mīļumiņ, beigsies pēc 3 gadiem, aptuveni. Tas iz personīgās pieredzes. Sākums ir baiss un raudāšana ir nepārtraukta. Vislabāk, ja ir forš darbs kuram var nodoties, respektīvi, kaut kas, kas sniedz vismaz kaut kādu gandarījumu un kurā var gūt panākumus. Ja nav, steidzami atrodi un meties iekšā ar visām četrām! Tici man, pēc trīs gadiem, tu būsi satikusi citu, iespējams, pat daudz labāku par šito un necenties lāpīt attiecības, nekas tur vairs nesanāks, visticamāk, nekad nevarēsi aizmirst pāri darījumu un pat tad, ja viņš tevi it kā nekrāps, ar muguras smadzenēm vienmēr aizdomāsies, vai viņš šodien tiešām kavējas tikai darba pēc. Izpinkšķies un ar steigu meklē kaut ko kas spēj tevi pozitīvi piepildīt un uzlādēt. Viss būs labi, pavisam noteikti!
Ir ļoti grūti novērsties no tā visa… no sāpēm. Arī es uzskatu, ka vajag darīt lietas, kas Tavu prātu vnk nodarbina. Pati nolēmusi esmu vairāk ar sporta aktivitātēm nodarboties. Īpaši tagad, kad pavasaris nāk 🙂 Šādā gadījumā noder arī draugi… Centies celt savu pašapziņu. Varbūt gluži vnk ģērbies sievišķīgi, atrodi lietas, kas Tevi iepriecina. Viņš nav bijis tā vērts. To nekad neesmu sapratusi un arī nesapratīšu, KĀ viņi spēj izdzēst visu, kas bijis. Šie paši jautājumi man radušies pēc 3 gadu kopā būšanas! Tikai 3, jāatzīst… It kā tam nebūtu nekādas vērtības…. Mums jābūt stiprām. Lai cik grūti tas būtu. Kaut kur ir vīrietis, kas spēs Tevi novērtēt un neatļausies iznīcināt visu svēto….
Visiem ir taisņība. Un reizē nevienam. Īstenība ir Tevī pašā. Pameklē to, pieņem un tad atlaid. Ieklausies sevī. Tu esi visa sākums un gals. Tu no notikušā neesi kļuvisi sliktāka. Drīzāk otrādi -piedzīvotā pieredze ļaus Tev uz dzīvi paskatītites citām acīm. Bet tikai tad, ja pieņemsi un atlaidīsi. Ieklausies sevī.
Ir dāmas, kurām līdz sports, ir dāmas, kurām līdz draudzenes/draugi, ir, kurām līdzeklis ir darbs. alkohols vai ledusskapis.
Daba nemil tuksumu…Katras beigas ir kaut ka jauna sakums…
DARBS ĀRSTĒ VISU!