Kā uztvert KRITIKU veselīgi?

Uzklausīt kritiku bieži vien nav viegli, it sevišķi, ja šķiet, ka kādā darbā vai projektā ir ieguldīts liels darbs un viss ir kārtībā. Bet kritika pati par sevi nav slikta, kamēr vien tā ir konstruktīva, tādēļ iesakām tev iemācīties uzklausīt kritiku un gūt no tās kaut ko arī sev. Tas sākumā nebūs viegli, bet ar laiku kritiku iemācīsies uzklausīt bez aizvainojuma un dusmām.

Tu neesi perfekta. Lai arī kāda profesionāle tu būtu, tu neesi perfekta, tāds nav neviens. Ja domā, ka savu darbu padari bez nepilnībām, tu kļūdies. Visi kļūdās, arī tu, pieņemot šo faktu, tu vieglāk spēsi uztvert kritiku.

Pārbaudi savu darbu. Lai arī kāds būtu tavs darbs, kad esi pabeigusi – pārbaudi to. Šī darba pārbaude palīdzēs tev novērst muļķīgas kļūdas un attiecīgi arī kritiku tavā virzienā.

Neuztver personīgi. Izteikto kritiku neuztver personīgi, jo tas, ka tiek kritizēts tavs darbs, nenozīmē, ka šim kritizētājam ir personīgas antipātijas pret tevi. Kritika ir domātu, lai uzlabotu tava darba kvalitāti, nevis, lai mazinātu tavu pašvērtējumu.

Klausies uzmanīgi. Kad tavi kritizē, rūpīgi uzklausi kritiku, ja ir vajadzība – pieraksti to, lai atcerētos priekšdienām, jo, ja tavs īgnums par kritiku padara tevi „nedzirdīgu”, tas nozīmē, ka vienas un tās pašas kļūdas pieļausi atkal un atkal. Savu darbu veic tā, lai pie vecajām kļūdām neviens vairs neatgrieztos.

Ko vari mācīties no kritikas? Ja jūti, ka kritikas iespaidā ieņem aizsargpozīcijas vai dusmojies, uzdod sev jautājumu – ko es varu mācīties no tās? Tas mudinās tevi domāt par kļūdām un uztvert kritiku veselīgi. Kritika jau nav darba noniecināšana, tā ir padomu došana, tavs uzdevums – mācīties un turēt ausis un acis vaļā. Ja kāds tavā darbā vienkārši uzskaita nepilnības, pajautā pēc konkrēta padoma, ieteikumiem.

Piekrīti vismaz daļai kritikas. Ne visa kritika ir pamatota un godīga. Apdomā visu dzirdēto un izrunā ar kolēģi vai priekšnieku, kam no kritikas piekrīti, kam ne, argumentē savu viedokli. Šāda pretimnākšana norādīs, ka vēlies veidot patīkamu darba vidi un esi gatava mācīties. Galvenais ir apzināties, kur tiešām esi kļūdījusies un atzīties arī sev – jā, neesmu izdarījusi darbu līdz galam vai pēc labākās sirdsapziņas.


Izanalizē situāciju. Kritikai vajadzētu atstāt iespaidu ne tikai uz īsu brīdi, bet uz visu tavu darbu. Mājās pie tējas pārdomā visu dzirdēto, pat ja nepilnības it kā ir novērstas. Jo tikai mācoties tu vari sasniegt vairāk un attīstīt sevi kā profesionāli.

Nedusmojies. Nepieļauj, ka izteiktā kritika sabojā tavas darba attiecības vai tavu darbu. Uzklausi kritiku, izanalizē un nedusmojies uz cilvēku, kas to pateica, nepieļauj, ka turpmākais darbs cieš no pāris neveiksmēm.

Izrunājies ar kritizētāju. Ja pati tomēr nespēj tikt galā ar dusmām, ko jūti sakarā ar izteikto kritiku – izrunājies ar kritizētāju, pastāsti, kas tev kritikā nepatika, ka nepatika tonis vai vieta, kur tā tika izteikta. Tikai izrunājoties var atrisināt strīdīgas situācijas un veidot patīkamu darba vidi.

Citi var redzēt vairāk. Pat ja tev šķiet, ka kritika ir nepamatota, kolēģis vai priekšnieks ir uz tevi uzēdies utt., saproti, ka no malas bieži vien labāk ir redzams tavs darbs un tā rezultāti. Ja tev saka, ka tu neproti uzklausīt kritiku, iespējams, tā arī ir, jo bieži vien situāciju ir grūti izvērtēt no „iekšpuses”. Nākamreiz, kad dzirdi kritiku, vismaz centies uz sevi paskatīties no malas. Tu pat vari ar nolūku iet un konsultēties ar, tavuprāt, zinošu kolēģi vai lūgt, lai kāds no malas novērtē tavu veikumu, līdz apstiprini gala variantu.

19 komentāri
  1. Šitas ir reāli grūti. Visi ieteikumi jau ļoti pātīgi, bat, kad nonāk līdz reālai situacijai – īpaši, ja neliekas, ka notiekošais ir godīgi un taisnīgi – tad čau visi gudrie padomi.

  2. Šī man ir problēma. Es ļoti sāpīgu uztveru kritiku. Paldie spar ietiekumiem. Nākamo reizi centīšos izmantot, lai gan diez ko veigli neizklausās.

  3. Parasti kritiku nemāk adekvāti uztvert tās, kurām pamatīgas problēmas ar pašapziņu un kuras nemāk nodalīt darbu no sevis. Viņas ir tādas sakoncentrētas uz sevi un viņas neko nespēj uzvert racionāli. Man arī tādas ir darbā. Sastrādāties diezgan grūti, jo vienmēr apkārtējos, kas kaut nedaudz kaut ko saka ne pa slpavai, tiek meklēti ienaidnieki un vainīgie.

  4. Un tu būtu tā pilnīgā un neaizskaramā? Nez kāda esi patiesībā, ja tik indīgi vari izteikties pr cilvēkiem, kuriem grūtības tikt galā ar kritiku.

  5. Kritika darbā vispār ir diezgan trausla tēma. Un ne vienmēr viņa ir pa tēmu. Citreiz kritika ir apzināta manipulācija. Man jau šķiet, ka nav tādu cilvēku, kuri pilnīgi bezkaislīgi spēj klausīties kā viņus kritizē.

  6. Mani pēdējā laikā kritizē darbā pastāvīgi. Un varbūt kaut ko nesparotu, bet, manuprāt, tas ir veids kā sagatavot cilvēku saīsināšanai, lai viņš tip pats saprot, cik slikti strādā. Iepriekšējos gadus gan nekas tāds nebina manīts. Ta, ka nevienmēr kritika ir kaut kas tāds reāls un pārdomājams.

  7. Izlasīju “sveicienu histēriķēm” un mazliet apjuku no tā indīguma un naidīguma. Vai tiešām cilvēks nekad av saskāries ar šādu problēmu un nezina, cik tas ir nepatīkami? Jeb atradis kaut kādu zelta recepti u tagad zin, kā dzīvot mierā un harmonijā ar visiem?

  8. Ar mani ir tā – tikko sāk kritizēt – tā asaras pa gaisu. Pašai kauns, bet tā vienmēr notiek.

  9. Es agrāk ļoti dusmojos, ja kāds man darbā kaut ko teica, ka stādāju ne tā. No sākuma ļoti dusmojos, bet, kad tas atkārtojās, sāku ieklausīties. Mana kļūda ir steiga. Es strādāju ātri un esmu neuzmanīga. Turkl’t, ja pārlasu uzreiz, es tik un tā kļūdas neredzu. Tagad esu pamanījusies izdarīt darbu, iziet uz kādām 20 min no kabineta, atgriezties un visu rūpīgi pārlasīt. Izrādās, tā var lielu daļu kļūdu novērst. Tagad, ja man ko pārmet, es cenšostomēr ieklausīties.

  10. Bet kā? Ja cilvēks piekrīt kritikai, tad vīņš atzīst, ka slikti dara savu darbu. Man jau liekas, ka piekrist noteikti nevajag. Nākamo reizi vajag censties laboties, bet manuprāt sevi ir jāaizstāv, ja uzbrūk.

  11. Kaut kā palasot komentārus radās sajūta, ka katrs ar kritiku saprot kaut ko savu. Raksts ir par vienu lietu,a komentāri par kaut ko citu. Laikam jau tāir, kad tēma personīga.

  12. Nu šitās lietas jau parasti visi apgūst savā pirmajā darba vietā. Jo, kad esi iesācējs un vispār jauniņais kolektīvā, tad ar to jāsaskaras. Kad tam tikts pāri, tad jau ir vieglāk.

  13. Man ir tieši tāda pati pieredze un arī vienkārši vērojumi, ka bieži vien tā uzēšanās ir ļoti subjektīva un tur nav nekā konstruktīva. Mēs taču nedzīvojam pieaugušā, adekvātā, sevi un cisuts cienošā – rietumu sabiedrībā. Mēs tācu dzīvojam bedrē.

  14. Marta, Jūs man burtiski vārdus no mutes esat izņēmusi. Man ir gluži tāds pats viedoklis. Šis raksts ir labs ieteikums rietumu ofisa darbiniecei, nevis vilku likumu latvijai. Diemžēl.

  15. Laikam nemāku kritiku neuztver personīgi. Lai gan mani kritizē reti, bet, kad tas notiek, jūtos ļoti slikti – esmu nomākta un kašķīga. Tā, k secinājums viens – es uztveru kritiku personiski. A vai ta kāds tiešām neuztver?

  16. Izrunāšanās ir baigi vērtīga lieta. Tad parasti atklājas, ka viss nemaz nav tik slikti un tik personiski. Tad arī kļūdas vieglāk labot. Izrunāties nekad nav viegli, bet ļoti vērtīgi, lai nebūtu jāmokās ar visām tām sliktajām sajūtām.

  17. Ir viens labs veids, kā tikt ar šo galā. Nebūt augstprātīgām un nedomāt, ka visu dari vislabāk. Pat, ja tā ir, nenovērtē citus par zemu. Tādēļ vairāk prasi kolēģiem viņu viedokli par savu darbu. Ne jau tā, lai prasītu padomus, bet pa draudzīgo, vnk uzjautā_ es neesmu īsti droša, kā tev izskatās no malas? Jeb_ ko es izdarīju ne tik veiksmīgi? jeb: je jūti, ka es kaut kur braucu auzās, saki man uzreiz-reizēm no malas redzams labāk.utt. Tādā gadījumā -1. tā vairs nebūs kritika, bet izpalīdzība un pati to normāli uztversi:) 2.kolēģi zinās, ka neesi pašpārliecināta maita, bet labais savējais, kas ciena viņu viedokli un zudīs vajadzība rakt apakšā:)

  18. Ja kritika ir konstruktiva un versta uz to lai cilveks uzlabotu savu sniegumu, tad taa ir pat loti velama…nezinu gan kaa ir tipiskaa latviesu uznemumaa, jo pati stradaju skandinavu kompanijaa, bet cik man taa pieredze ir bijusi tad kritika vienmer ir bijusi konstruktiva. pasaa sakumaa es arii biju taa kas sadusmojas/apvainojas un domaaja, ka es jau nu visu daru ideaali, kaa mani sitaa vareeja kritizeet…bet jo klustu vecaka, jo pratigaka un kritiku nu jau speju uztvert pat loti pozitivi – ka iespeju pilnveidot sevi. Nobeiguma velos teikt, ka ja kritika tiek sabalanseta ar pozitivu “feedback” par tavu sniegumu tad to uztvert ir daudz vieglak. Taa ka ja sanak kadu kritizet, neaizmirstam arii par pozitivajaam pusem, kas katra darbaa noteikti ir 🙂

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.