KĀ tikt galā ar savu greizsirdību?

Tu taču noteikti zini, kas ir greizsirdība, vai ne? Kaut reizi mūžā to ir izjutusi katra no mums. Lai gan ir situācijas, kad pat priecājamies par mazliet privātīpašniecisku attieksmi attiecībās, mēdz gadīties, ka greizsirdība vairs nav tikai pikants pipariņš kaisles uzkurināšanai, bet gan nepatīkams un gaužām traucējošs faktors veiksmīgai kopā būšanai. Šoreiz mēģināsim saprast, kā atbrīvoties no šīm nelāgajām sajūtām, saudzējot gan savu, gan partnera nervu sistēmu.

Greizsirdības dēļ cieš ne tikai tie, pret kuriem tiek vērsti visi greizsirdības radītie pārmetumi, bet arī tie, kurus šīs sajūtas beidz vai nost, tā sakot, "no iekšpuses". Greizsirdīgais nudien nejūtas labi savas apsēstības un šaubu dēļ – cik gan patīkami varētu būt dzīvot ar sajūtu, ka citi par tevi nemitīgi kādā jomā ir labāki?

Ja esi no tām, kuras bieži nespēj tikt galā ar niķīgo un nešķīsto greizsirdības velniņu, būtu vērts padomāt, kāpēc tā notiek. Var jau būt, ka tavs partneris patiesi neprot "uzvesties" un neizrāda pietiekoši daudz uzmanības, apliecinot tavas eksistences svarīgumu viņa dzīvē, bet varbūt problēma ir tevī pašā?

Ja esi pietiekami drosmīga, lai atzītu – jā, esmu nogurusi no savas greizsirdības, laiks padomāt, kā vari no tās atbrīvoties. Sākumā tev jāzina pāris pamatlietas un jāatrod atbildes uz dažiem svarīgiem jautājumiem:

– Greizsirdība ir balstīta uz egoismu un nedrošību. Tu nevēlies partnerim pilnībā uzticēties, tāpēc dod priekšroku savām šaubām, nevis savai mīlestībai pret sev tuvo cilvēku. 

– Mēģini objektīvi novērtēt personu, kuras dēļ jūti greizsirdību. Atbildi godīgi uz jautājumiem – vai tava mīļotā cilvēka un šīs personas attiecību vēsturē patiesi ir kas tāds, kā dēļ būtu vērts uztraukties? Vai viņu savstarpējās attiecības un attieksme vienam pret otru ir tik ļoti tevi aizskaroša un nepieņemama, lai tev rastos aizdomas par neuzticību?

– Novērtē pati sevi. Padomā, vai tava reakcija vienmēr ir bijusi adekvāta situācijai? Vai tiešām tavs mīļotais ir apdraudējis jūsu attiecības vai izturējies pret tevi necienīgi citas presonas klātbūtnē? Kāpēc tevī ir tik daudz šaubu? Vai jūsu attiecību pagātnē vai varbūt tavās iepriekšējās attiecībās esi saskārusies ar neuzticības problēmu? 

– Galu galā, ja tev šķiet, ka tavs mīļotais patiešām ir vainojams visās ķibelēs un nemitīgi izraisa situācijas, kad tu aiz greizsirdības zaudē pēdējās savaldīšanās paliekas, iespējams, laiks atstāt šīs tevi degradējošās attiecības aiz muguras un doties tālāk. Bet, ja nonāc pie atklāsmes, ka panikas cēlāja esi tikai tu pati un pie vainas ir tavi pārāk spilgtās iztēles augļi, pienācis īstais brīdis padomāt par to, kā tikt galā ar savu egoistisko nedrošību, kas vainagojas ar nepamatotām greizsirdības lēkmēm.

Mīli sevi
Iespējams, ka tev ir bijusi nepatīkama pieredze iepriekšējās attiecībās – neuzticīgs partneris ir sabojājis tavu ticību labajam. Šādā gadījumā tev varbūt prātā aizķērusies doma, ka neesi bijusi šim vīrietim pietiekami laba. Mazliet greizsirdības jebkurās attiecībās nav nekas peļams, bet pārāk lielas un nemitīgas bailes par savām pozīcijām ne pie kā laba nenovedīs. Ļaujoties negatīvo domu spēkam un mūžīgai "paranojai", tu nekādā veidā nestiprināsi savas saites ar partneri. Pirms iemīli kādu, ļoti svarīgi, pirmām kārtām,  ir mīlēt pašai sevi. Patiesību sakot, sevis iemīlēšana līdzēs ļoti daudzu emocionālu pārdzīvojumu remdēšanā.

Cel pašapziņu
Ļoti bieži par greizsirdības cēloni kalpo tieši zemais pašvērtējums. Šķiet, ka katra otrā garāmgājēja ir labāka, gudrāka, izskatīgāka un vēl miljons citās īpašībās pārāka par tevi. Tas ir tas pats vecais stāsts par sevis iemīlēšanu. Sākumā gan pamēģini "parakt dziļāk" un izdibināt zemās pašapziņas cēloņus. Iespējams, ka tas ir kāds sen aizmirsts, bet zemapziņā nosēdies nopēlums vai nievājoša piezīme, kas raidīta tavā virzienā?

Atceries – tūkstoškārt atkārtoti meli kļūst par patiesību, tāpēc neliec arī savam partnerim sevī saskatīt nīkulīgu, greizsirdības sagrauztu, nepārliecinātu būtni.  Jautājums: "Ar ko viņa ir labāka par mani?" vispār būtu jāizsvītro no visu iespējamo jautājumu saraksta. Neviena nav labāka, tu taču to zini, vai ne? 🙂

Nodarbini sevi
Ja būsi pietiekami aizņemta – gan fiziski, gan garīgi, tev nebūs tik daudz laika koncentrēties uz degradējošām un negatīvām domām. Sagādā sev vairāk pozitīvu emociju un nodarbojies  tieši ar to, kas tev sagādā visvairāk prieka – ej uz kino, sporta zāli, zīmē, dejo, vārdu sakot, lutini sevi un gūsti emocionālu baudījumu. Šādi tu jau pašos pamatos jutīsies labāk, tāpēc nejaukās domas atkāpsies.

Dod viņam laiku un telpu
Neaizmirsti, ka katram no mums tomēr vajadzīga sava telpa un savs laiks, kur kaut vai tikai īsu brīdi, bet tomēr pavadām katrs pats ar sevi. Jā, tev būtu jābūt viņa prioritātei numur viens, bet neaizmirsti, ka ir arī citas lietas, kas partnera dzīvē var būt svarīgas. Ļauj viņam izpausties, tādējādi viņam nebūs no tevis reizi pa reizei "jāmūk", un greizsirdībai nemaz nebūs iemesla. Atceries, ka ne tikai viņš, bet arī tu esi pietiekami pievilcīga un interesanta personība, lai patiktu citiem. Arī ar tevi kādam var būt ļoti interesanti komunicēt un arī tev, iespējams, patīk gūt jaunus iespaidus, satiekoties ar jauniem cilvēkiem. Bet vai tas nozīmē, ka esi gatava pamest savu partneri? Noteikti nē! Tāpēc atlaid grožus vaļīgāk un uzelpo.


Saistītie raksti

27 komentāri
  1. Zinu tikai vienu, ja daudz maz adekvātai sievietei rodas sajūta, ka kaut kur pie apvāršņa parādījusies cita, tā ir gandrīz 100% drošapzīme, ka viņa tiešām ir parādījusies.

  2. Mani greizsirdība vienkārši nomoka. Ēd un grauž un iznīcina. Diemžēl visu no te uzrakstītā zinu, bet man tas neko nedod. Katru reizi, kad uzrīkoju scēnu, jūtos slikti, jo saprotu, ka tā izpaužas mana mazvērtības sajūta. Kad neuzrīkoju – ari jūtos slikti, jo vāros pati sevī. Esmu mēģinājusi iet pie psihoterapeita, bet man šķiet – tas neko nav devis. Varbūt greizsirdība pāriet ar gadiem?

  3. Es saskaros ar greizsirdību katru dienu no sva drauga puses. Un pat nezinu, kurā frontes pusē būt ir vairāk kaitīgi pašapziņai. Viņš mani kontrolē patstāvīgi, viņam šķiet, ka visi vīrieši ir bīstami un mani iekāro, mana personīgā telpa – treniņi arī ir nosacīta brīvības teritorija, jo tieku sagaidīta skrupulozi 20 minūtes pēc nodarbības beigām. Jā, es visu to pati ļauju. Es pakļaujos viņa iegribām un cenšos darīt kā labāk. Itkā. Bet labāk noteikti nav. Jo vairāk es ļauju, jo vairāk ierobežota jūtos. Un viņam šķiet nekda nav labi un nekad nav miers. Pat taf, kad pēc seksa guļam blakus.

  4. Tu vienkārši neproti izjust kaifu no tā, ka tavs vīrietis par tevi šitā trīc un dreb. Viņš taču tev skaidri apliecina, cik ļoti esi viņam vajadzīga! Izbaudi, nevis vaimanā par zemu pašapziņu.

  5. Pirmkārt, es negaužos. Otrkārt, man šķiet, tev nav nojausmas, kā tas ir, kad otra greizsirdības izpausmes robežojas ar slimīgumu, bet tu šajā slimīgumā piedalies un nevari saņemties nepieļaut. Tur nav ko izbaudīt. Tas ir ļoti smagi un mokoši.

  6. Tas ir attiecību pamatu pamats – atstāt sev un otram brīvu telpu. Jau no pašiem pirmsākumiem. Nevis visu kopā – zeķes mazgāt, pa lilveikalu roku rokā staigāt un zobus pucēt, bet katram savu saglabātu brīvību. Pēc tam to atgūt ir ļoti grūti, bet dzīvot bez tās – postoši. tad arī sākas visas tās greizsirdības un neapmierinātība.

  7. Labi, labi, a ko darīt, kad no zemapziņas dzīlēm izcel atmiņas par reizēm, kad esi pazemota sen sen atpakaļ? Sajūta ta tik un tā ir palikusi un veikli darbojas, kad ir iespēja par sevi pašaubīties.

  8. A kāpēc tu to pieļauj? Tu taču ļoti prātīgi pati spēj atzīt, ka būt tādās attiecībās, tev ir tikai par sliktu… Kam jānotiek, lai tu pieliktu punktu? Tā taču īr tava dzīve. Un nviens nav tā vērts, lai sevi pazemotu tikai lai viņam (itkā) labāk.

  9. interesantākais ar greizsirdību ir tas, ka viņu jūt arī pret cilvēkiem, kurus nebūt ne-mīl. tev vienkārši šķiet, ka tas te tāds mans īpašums. tas nekas, ka pat īpaši nepatīk. tāpēc greizsirdībai ar mīlestību, manuprāt ir ļoti maz sakara.

  10. Man jau liekas, ka, ja cilvēks pats netiek galā, ir jāmeklē palīdzība. Un psihoterapeits jau arī nav brīnumdaris, pie kura aiziesi 10 reizes un tiksi galā ar greizirdību. Bet tas noteikti ir viens no racionālākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā atbrīvoties no šīs mokošās sajūtas.

  11. precīzi, ka greizsirdību dažkārt jūti pret cilvēku, kuru negad neesi mīlejusi – da un tagad arī nemīli. mani viens kadrs pirms gadiem ļoti lenca, a man bija visai vienalga. toties nenovērtēt viņa smukos gājienus jau nevarēja. pēc laika, kad viņ”s saprata, ka ar mani ir bezcerīgi, viņš atrada citu dujiņu. un es patiešām biju greizsirdīga. pat man šķiet kaut kādu scēnu viņam uztaisīju.

  12. nevar no greizsirdības izārstēties. cilvēks vai nu pa žizņi ir greizsirgīs, vai ari viņam tādas emocijas iet secen.

  13. Tieši greizsirdība bija iemesls, kādēļ izsķīros ar savu draugu. Turklāt es biju tā greizsirdīgā. Zāģēju viņu, turēju aizdomās, rīkoju skandālus un tagad esmu viena. Viņš ilgi cieta/ Pati saprotu, ka pie visa esmu vainīga un man liekas, ka, ja tikai viņš piekristu, viss būtu savādāk. Ir pagājuši divi mēneši un man liekas – uz visu skatos pavisam savādā. Esu sapratusi savas kļūdas. Es tā nekad vairs centīšos nedarīt.

  14. Cik skumji bija tevis uzrakstīto lasīt! Tā jau vairāk tāda – nekad, nemūžam un viemēr – vēstule tavam draugam. Zini, man tomēr šķiet, ka divu mēnešu laikā mēs nemaināmies. Lai paiet vēl laiks. Un galu galā – tiem, kuriem ir jābūt kopā – tie būs – lai vai tur kas. Tā, ka neko nesteidz. Jebkā – būs labi!

  15. kā tad tu domā, cielaviņ, nekad tā vairs nedarīt? kad mēs paliekam vienas, mēs visu esam gatavas sasolīt, lai tikai būtu atkla kopā. bet tu taču jutīsi tās pašas sajūtsa, tev būs tās pašas aizdomas. pat, ja tu klusēsi kā partizāne, tu taču tā prātā sajuksi. kas beidzas, tam tātad ir jābeidzas. nebēdā! divi mēneši jau ir daudz, lai sāktu pamazām atkal dzīvot.

  16. Ja tiem večiem nepievelk grožus un dod pārāk daudz “laika un telpas”, tad gandrīz ar garantiju viņi tajā “laikā un telpā” apmaldīsies. Ja negribas liekas nepatikšanas nevajag ar tā brivības postulēšanām pārāk aizrauties.

  17. Jāmīl un jālutina savu otru pusīti cik vien spēka. Un “tiem, kam lemts kopā palikt tie paliks”.

  18. o, jā. man arī lielākoties ir smaga pakāpe. riebjas jau pašai, bet grūti to tik ātri visu mainīt. Jāmainās vispārīgi…

  19. vienā brīdī man apnika cepties, par to, ka manam vīrietim telefonā ir palikuši kontakti, kurus nevēlos redzēt, visa tā greizsirdība man neļāva normāli domāt, tad vnk googlē ierakstīju “greizsirdiba” ak dievs cik daudz lasāmvielas!
    e-mistērija.lv bija viens raksts,kuru laiku pa laikam izlasu un sapratou daudzas lietas, kuras ikdienā piemirstās! Tas ir darbs ar sevi, lai Tu nekristu uz nerviem ne sev, ne milotajam! Ir vērts pameklēt literatūru, kur tiek izskaidrotas lietas, kuras nezinam un tā dēļ arī rīkojamies neadekvāti.

  20. Atceros, ka paliku greizsirdīga pēc viena gadījuma. Mans draugs pret mani brīnišķīgi izturējās, gribējām dzīvot kopā, bet tad izrādījās, ka viņš mani krāpj. Pirms tam vispār nebija pat aizdomas. Kaut kā tikām pāri piedevu. Bet kopš tā laika, lai gan pagājuši vairāki gadi, raustos par katru dāmu, kuru viņš sirsnīgāk uzluko. Saprotu, ka tas nav atrisinājums, bet man ir trauma.

  21. Esmu bijusi “frontes abās pusēs” – jaunībā biju ārkārtīgi greizsirdīga uz vīru. Iemesls? Laikam jau mazvērtības kompleksi – pa visu laiku nekādu komplimentu, nekādu uzmanības apliecinājumu….var jau būt, ka greizsirdība bija iedzimta ( gan mamma, gan tēvs abi bija greizsirži). Izšķīrāmies (taču ne greizsirdības dēļ).
    Draugs, ar kuru kopā kādu laiku dzīvoju, bija greizsirdīgs uz visiem, pat uz mūsu kaķi. Man vajadzēja viņam rakstīt SMS no vienalga kādas vietas – veikala, automašīnas, darba, vannas, tualetes utt. Tas bija mokoši. Arī šīs attiecības beidzās…
    Ir trešās attiecības….pagaidām viss ok 🙂 Esam tādi, kādi esam ….varbūt gudrāki, vecāki, bet greizsirdības mūsos nav.

  22. Nav tā, ka greizsirdība vai nu ir vai nav. Manuprāt, tā piemīt visiem tikai dažādās pakāpēs. Varu būt apmierināta, ka man tā nepiemīt tajā – vispārākajā pakāpē. Un dažreiz būt mazliet greizsirdīgam ir pat veselīgi. 🙂

  23. es ari esmu greizsirdiiga..kaut arii saprotu ka vinju starpa neka nav..greizsirdiibu nevaru izdzest

  24. Greizsirdība ir slimību ar kuru ir jācīnās pašam!Tā ir arī nepārliecinātība par sevi!Reizēm greizsirdība sagrauj visu,ko vien var sagraut,pat ļoti labās attiecībās!

  25. Man bija patoloģiski greizsirdīgs vīrs.Nevienai tādu murgu nenovēlu.Man nevarēja būt savu draugu,pēc sporta nodarbībām noteiktā laikā bija jābūt mājās,citādi varēšot nakšņot kāpnēs.Vakarā nedrīkstēju iziet uz ielas vai aizskriet lidz veikalam,ja ko biju piemirsusi nopirkt.Likās,ka viņš baidās pat no savas ēnas,lai gan pats atļāvās dzert un sievietes mīlēt.Tagad man ir grūti izveidot attiecības ar kādu,jo liekas,ka mani atkal krāps un pazemos.Viņa iespaidā pati esmu kļuvusi greizsirdīga.Tā ir atbalss no šīm izbijušajām attiecībām.ļoti pati pārdzivoju,bet neko sev padarīt nevaru…

  26. Ko. Darīt. Kad. Cilvēkam. Darīt. Kad. Sapa. Galva. Vlademirs.kolpakovam. Ira. Vienalga. Kā. Manai. Manai. Sapa. Galva. Es. Manai. Jūtu. Līdzi. Kā. Manai. Manai. Manai. Jūtu. Līdzi. Es. Mamai. Jūtu. Līdzī. Kā. Manai. Sapa

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.