Kā tikt galā ar kolēģi – naidīgu konkurentu

Darbā tiek pavadīta lielākā dienas daļa, tādēļ ļoti vēlams, lai darba vide ir patīkama, komfortabla un darba kolēģi draudzīgi, šāda atmosfēra veicina produktīvāku darbu. Tomēr ik pa laikam var nākties saskarties ar kādu kolēģi, kuram piemīt pārāk liels sāncensības gars, kas var pāraugt pat klajā kaitniecībā un tava darba noniecināšanā. Viena kolēģa dēļ no darba prom neiesi, tādēļ iesakām tev pieņemt mērus, kas varētu palīdzēt atrisināt šo problēmu.

Neuztver to personīgi
Ja cilvēks jau no sākta gala ir mēģinājis kritizēt, noniecināt tavu darbu un tevi pašu, centies neuztvert to personīgi, jo iespējams, ka tāda ir šī kolēģa daba. Neļaujies drāmām un konfliktiem, jo atceries – tas ir tikai darbs, konflikti situāciju varētu padarīti tikai sliktāku, uzcel ap sevi tādu kā sienu.
Bet, ja kolēģa attieksme kļuvusi naidīga pēkšņi, mēģini iejusties viņa ādā, apdomāt, vai tu neesi ko nodarījusi šim kolēģim, vai jūs nepretendējat uz vienu amatu, vai tu neapdraudi viņu kā profesionāli. Ja savās pārdomās esi atradusi iemeslu naidīgumam, centies izrunāties ar kolēģi un izrādīt empātijas spējas.

Esi pieklājīga un draudzīga
Noteikti esi pieklājīga pret šo, iespējams, nepatīkamo un kaitēt gribošo kolēģi. Ja vien tas ir tavos spēkos – centies būt draudzīga. Lai gan šādai tavai uzvedībai var sekot divu veidu kolēģa pretreakcijas – tā naidīgums var sabrukt pret tavu draudzīgumu, jo tevi vairs neuztver par bīstamu konkurentu. Bet var gadīties arī tā, ka tavs draudzīgums un laipnība aizkaitina vēl vairāk, un ieriebšana un kaitniecība pieņemas tikai spēkā, tas viss ir atkarīgs no cilvēka.

Samazini kontaktu
Ja nelīdz ne izpratne, ne draudzīgums, mēģini samazināt kontaktus. Ja strādājat plecu pie pleca, tas varētu būt diezgan sarežģīti, bet jebkurā gadījumā – kontaktējies ar šo cilvēku tikai darba jautājumos. Ja strādājat vienā uzņēmumā, bet ne pie viena darba, tad kontaktu samazināšana būs vienkāršāka, pasveicini šo savu kolēģi, bet garākās sarunās neielaidies.

Nodrošinies
Ja tomēr netiec galā ar sava kolēģa naidīgumu, aizsargā sevi un savu darbu, jo nepatika var pāraugt tīšā sabotāžā.
Aizsargā savu datoru ar parolēm un savam darbam taisi dublikātus, kas glabājas pie tevis. Tāpat aizslēdz savu darba galdu, lai nav iespējas okšķerēt. Ja esi darbā, nedalies ar personisku informāciju, uzturi profesionālas, bet ne tuvas attiecības.

Visbeidzot, ja esi izmēģinājusi visu iespējamo, bet šā vai tā jūti kolēģa naidīgo attieksmi – ziņo par to priekšniecībai, jo šāda darba vide nav veselīga ne tev, ne uzņēmumam kā tādam.

18 komentāri
  1. man piemēram kolēģis rokas pa manām mantām un atvilknēm, nelīdzēja aizrādījums. aizslēdzu visu iespējamo un noliku visu noliekamo,atvilknē atstāju zīmīti,ka brīdinu pēdējo reizi. liekas,ir norimies, bet nepatīkami bez gala.
    teiksiet, pasūdzēties kādam?! hmm bija doma, bet ja jau pieaudzis divu bērnu tēvs ir pietiekami dīvains,lai rakātos svešās mantās,tad kas notiktu,pēc šo ziņu izplatīšanu uzņēmumā. godīgi – bail no atriebības un citiem dīvainiem izgājieniem!

  2. Kolēģis, ar kuru ir savstarpējas antipātijas, tas ir vakars uz ezera. Ja ar to situāciju netiek kaut kā galā, tad tas tiešām var beigties ar aiziešanu no darba. Man tā ir bijis. Protams, formālais iemesls ir cits, jo mēs taču mākam atrast daudz visādus iemeslsu, bet, ja ta godīgi sev pajautā, tad tas bija tieši dēļ nepārtrauktas nervu spriedzes attiecību dēļ darbā.

  3. palasiju un lieku reizi sapratu, cik loti man ir paveicies ar darba vietu un kolegiem. mes medzam pastrideties un atkal salabt, bet, lai butu kads antagoniski noskanjots diviens, kuri vien otru ienist – paldies dievam – neka tada.

  4. Vajag pašai kļūt dikti naidīgai un indīgai un atriebīgai – tādai, no kuras baidās un pirkstu mutē nebāž. Un vajag draudzēties ar vadību, tad arī nelāgais kolēģis var ieskriedamies spirināties.

  5. Nu, klau, tās ir lietas, ar kurām noteikti IR jārunā ar priekšnieku. Ja ne, kas tad būs tālāk??? Kā tu tur strādāsi??? Nevar taču sev ļaut kāpt uz galvas! Pirmdien pat – prom parunāties!

  6. nu gan te dazhi ietikumi neko sev. rakstaa ir visai logiski pateikts, ka ir jarunajas ar to, kursh cukojas un jaizturas visnotalj cilvecigi, jo ta cukoshanas jau ir ta otra problema – vinsh savus kompleksus cenhsas kaut ka kultivet. ja sak perinat visas tas intrigas un iesaistities, vai baidities un nerunat, tad jau ari sakas nervu sabrukumi un jaamaina darbs.

  7. Ja kāds kaut ko ļoti gudri pret tevi perina, viņam visticamāk izdosies. Turklāt darba kompji un to parols jau nav neuzlaužami. Un visu atvilknēs nesabāzīsi. Un nedod dies, ja vēl uzkuļas virsū neidzēsti skaipa sarakstei, kur kāds “labs” vārds par to kolēģi minēts… Tad ugunim ir eļļa pielieta un gaidi uzbrukumu.

  8. Es piemeeram eju uz darbu ar zobu sapem, jo tur ir kolege, ar kuru mes visu laiku savstarpeji cinamies par darbiem. Ja vinja tiek pie manejiem,. tad censhas visadi paradit un pieradit, ka dara tos labak, es savukart censhos tieshi tapat. Areji mes esam laipnas, bet apaksha ir tik daudz agresijas un sleptu dusmu. Un nevienam tu isti nesapstastisi, jo, ko tad stastit? Ja nu vienigi to, ka mums ir lidzigas darba pozicijas, lidzigi pienakumi un nav istas skidribas, kursh dara ko. No otras puses., man bail, ka, ja pacels sho situaciju, tad radisies jautajums, kapec divi cilveki dara vienu un to pashu un tam var sekot nekas cits, ka saisinashana. Ta, ka labak ir pakluset

  9. ir cilvēki, kas vienmēr un visru atrod ienaidniekus. manuprāt, tā ir psiholoģiska problēma, kas jārisina, nevis jāizliekas, ka apkārt visi tādi sazverējušies nelieši.

  10. Man atkal ir tāda situācija – ar kolēģi kādu laiku mums bija tuvas attiecības, kad izšķīrāies, viņš kļuva naidīgs un kā tik rodas izdevība pazemo mani – manu darba izpildījumu, kvalitāti un ļoti cenšas to darīt, kad kads no vadības ir klāt un dzird. Un s nezinu, kā tev r pa labam un kā sevi aizstāvēt. Un diemžēl neviens no minētajiem ieteikumiem deiz kā neder:(

  11. Vispār jau nekas dzīvē nenotiek nejauši. Tādēļ kolēģis, kurš bojā dzīvi arī nav nekāda nejaušība. Droši vien uzdevums ir iemācīties tikt galā ar situāciju bez naida un liekas lepnības. Ja cilvēks tiek galā un konfliktsituācija izzūd, mācību stunda apgūta, ja cilvēks aiziet no darba, tad gandrīz ar garantiju, dzīve viņam atkal piespēlēs tieši tādu pašu situāciju un tādu pat konfliktu tikai vēl sarežģītākā pakāpē.

  12. Es tavu situāciju ļoti labi sparotu un pazīstu. Un tieši tāpat nav ne jausmas, ko ar to visu tagad pasākt, jo pašas vaina vien ir. Nevajag pīties ar kolēģiem!

  13. A man kaut kā šķeit, ka vienkārši par tādu cilvēku nevajag likties ne zinis. Lai vārās savā sulā. Ja ar viņu neiesaistās rotaļās, tad ar laiku tā bedru rakšana un vienpusējā čakarēšanās apnīk.

  14. Ak Dievs, šitie gudrie runātāji, ka nekas nav nejauši un katrs pārbaudījums pazemīgi jāiziet un jāatrisina un ka pretīgs kolēģis ir mūsu pašu radīta domu materializācija. NU SVIESTS VISS TAS IR! Dzīvē ir arī nejaušības. Un nav ko slimot ar lielummāniju, ka viss, kas notiek, notiek dēļ mums, ar mums, preikš mums un tadā garā.

  15. Taču neatkarīgi no vietas vienmēr ir kāds, kas mums patīk vairķa un kāds, kas mazāk. Tā taču ir arī darbā. Vai tad tas nav pilnīgi normāli? Ja par to baigi sacepās un sakoncentrējas, tad gan var iebrukt auzās.

  16. A man drusku savādāks stāsts, nekā – salaidu ar kolēģi un nu esam naidā. Man visādi uzmanību izrāda viens no priekšniekiem, kuru noskatījusi cita kolēģe. N nu viņš man patīk, ne nu es iesaistos, bet viņa redz visus tos uzmanībs apliecinājumus un ir nu tik indīga un tik jau nu pie iespējas iekož. Tā, ka grozies kā gribi, nepatiksānās var iekulties arī tad, kad vispār nekas nav biji:)

  17. kad saaku straadaat lielveikalaa par kasieri patiku kadam apsargam. vins visadi centas piecirst kanti. no manis sanema vienus vienigus atteikumus. kada darbadienas vakara,kad ara bija -20. vins nozaga man dzivokla atslegas. teica,ka palidzes un lai eju naksnot pie vina. uzreiz sapratu,ka zaglis ir vins. ari soreiz atteicu. pec divam dienam atslegas staveja veikala vaditajai uz galda. itka esot, ara kur darbinieki piipee, atradusi. es nemaz tur neeju,jo nepipeju. riteja diena aiz dienas un apsargs visadi man centas atriebt. pienaca diena,kad mani kolegi un ari vaditaja mani ienida. par laimi tam pienaca gals. samazinasana un atlaida no darba. ar naidigajiem kolegiem diendiena stradaju pusotru gadu. tas bija neiedomajami smagi. un visa sakums kada ”veca” neapmirinata iekare.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.