Ārā ir skaists laiks, taču tā vietā, lai bērns ietu un spēlētos, viņš sēž pie televizora vai datora, nevēlas pildīt mājas darbus un kur nu vēl savus mājas pienākumus.
Izlasi un uzzini kā ar to cīnīties un radīt bērnā motivāciju!
Tu esi izmēģinājusi visu, lai motivētu savu bērnu, bet šķiet, ka nekas nedarbojas. Esi mīļi palūgusi, uzstājusi, pieprasījusi, pat sodījusi par neizdarību, bet rezultāta nav. Taču arī pieradumi, kas, iespējams, veidojušies gadiem, ir maināmi. Lai tos mainītu un nepieļautu kļūdas, ir vajadzīga milzīga pacietība, optimisms, mijiedarbība un komunikācija ar bērnu, taču rezultāts ir tā vērts.
Nereti vecāki paši rada iedīgli motivācijas trūkumam, jo bieži vien bērni kaut ko vēlas tieši tajā laikā, kad vecākiem ir visgrūtāk atrast enerģiju. Piemēram, vēlu vakarā pēc nogurdinošas un gana garas darba dienas; laikā, kad sakrājies daudz stresa par dažādām citām lietām; kad jāpagatavo ģimenei ēdiens… Šādās reizēs arī šķiet, ka pašam nepieciešamo izdarīt būs ātrāk kā nodarboties ar bērna motivēšanu.
Viens no veidiem, kā bērnu motivēt ir pozitīva atlīdzība. Patiesībā arī pieaugušo ikdienā motivācija var būt atlīdzība. Piemēram, iešanu uz darbu motivē algas saņemšana vai laba darba ieguldījuma apziņa – tā visa ir atlīdzība. Ir jāapdomā, kas visvairāk varētu motivēt tavu bērnu, ko viņš visvairāk vēlas vai, kas viņu visvairāk sajūsmina. Ir vajadzīgs kas tāds, ko vēloties, bērns pieliks visas pūles, lai to iegūtu. Ir vairāki veidi, ko piedāvāt, lai motivētu bērnu darīt nepieciešamos darbus, piemēram, mācīties, palīdzēt mājas solī, sakārtot savas mantas utt. Motivējot ar to, kas tiek piedāvāts, bet paskaidrojot, ka nepildot pienākumus, solītais izpaliks un netiks īstenots.
Daži motivācijas piemēri varētu būt šādi
Elektronikas izmantošana. TV skatīšanās, datora izmantošana, video spēļu spēlēšana, telefona izmantošana (zvanīšana draugiem, īsziņu sūtīšana, spēļu spēlēšana utt.);
Laika pavadīšana kopā ar ģimeni. Izbraucieni uz interesantām vietām, pārgājieni, ekskursijas, aktīvā atpūta utt. Iespējams, pietiks ar to, ka piedāvāsi dažas ikdienišķas lietas darīt kopā, piemēram, palīdzēt iepirkties, brīvdienās izvēlēties ēdiena recepti un to kopā pagatavot, iegādāties vai bibliotēkā paņemt grāmatu, ko kopā lasīt, vēlāk pārrunājot u.tml.;
Laika pavadīšana kopā ar draugiem. Atļauja iet pašam, vai atnākt kādam ciemos;
Dāvanas. Nauda, saldumi, mazi piekariņi, rotaļlietas, kā arī lielākas lietas, ko bērns kāro, piemēram, velosipēds, pārvēršot to par ilglaicīgu motivācijas programmu, kuras beigās kārotais tiek saņemts;
Uzslavas. Pateicība, uzslava par labi paveiktu darbu, var izveidot īpašas sasniegumu zīmītes, ko likt pie ledusskapja, vai izveidot kalendāru pie sienas u.tml.
Zinta (33), Esteres (12) mamma: Meita ļoti vēlējās datorspēli, taču tā kā oriģinālais disks ir ļoti dārgs, nebiju ar mieru to vienkārši tāpat nopirkt. Tad nolēmu, lai bērnu nesarūgtinātu, kā arī uzlabotos viņas sekmes mācībās, šo spēli dot Esterei kā motivāciju. Tas nostrādāja. Estere par spēli cīnījās visu otro semestri, kura laikā savu vidējo atzīmi bija uzlabojusi no 6 uz 8. Mani tas pat pārsteidza. Viņa nebija jāskubina mācīties, nebija ik vakara cīņa par mājasdarbu pildīšanu. Nākošajam semestrim man ir padomā nākamā motivācija – jauns telefons.
Tā kā bērnu intereses bieži mainās, ir jābūt lietas kursā par to, kas viņam ir tiešām aktuāls, jo tā būs vislabākā motivācija. Šī iemesla dēļ, ir svarīgi prast sarunāties ar savu bērnu, uzzināt viņa viedokli, uzklausīt vēlmes, saprast, kas ir tas, kas palīdzētu viņam „pieķerties grūtajiem darbiem”. Lai sekmīga motivēšana!
Manuprāt vienīgā normālā motivācija no šīm ir: “Uzslavas. Pateicība, uzslava par labi paveiktu darbu, var izveidot īpašas sasniegumu zīmītes, ko likt pie ledusskapja, vai izveidot kalendāru pie sienas u.tml. “. Pārējās kaut kādas pārāk materiālas 🙁
Laika pavadīšana kopā – mūslaikos arī tā varētu būt kā balva, patiešām. Jo ja vien vecākiem ir darbs, viņiem visbiežāk neatliek laika kopīgām izklaidēm, tamdēļ tie ir svētki būt kopā, varbūt citam arī motivācija.
Runāties vajag vairāk…
Materiālas motivācijas, jā.. Bet patiesībā – tas strādā! Esmu arī pati izmēģinājusi! Ko darīt? Pasaule mums tāda materiāla. Viss taču aizvien vairāk materializējas. Mana pieredze ir līdzīga kā Zintai, tikai ne ar spēli, bet divriteni puikam. Godavārds – izdevās bez īpašas piepūles. Un gan man, gan dēlam sajūta, ka ritenis ir nopelnīts.
Mani neatstāj urdīga doma, par to vai nauda, “ir” vai “nav” labs motivācijas objekts. It kā negribas visu noreducēt uz materiālismu, taču dzirdēju ar kādu sajūsmu dēls apsprieda ziņu, ka redz vidusskolnieki – teicamnieki skolā saņemot stipendiju!!! Vai 10mitgadniekam jau drīkstētu izmaksāt ikmēneša prēmiju par sekmīgām atzīmēm?
Es domāju, ka materiālās stimulācijas nav labs motivātors, tas visu noved pie tā, ka jebkurai pozitīvai darbībai būs nepieciešams ārējs, taustāms veidols. Drīzāk, jāmāca bērnam pašam saskatīt tos ieguvumus, ko viņš saņems kaut ko darot, tas protam nepavisam nav viegli, jo ir jāprot paskaidrot, taču ja to izdara – tas ir vairāk kā VARENI!