Mīļās mammas!
Nezinu, vai jums arī ir līdzīgas problēmas, bet, ja ir, lūdzu, padalieties, kā tiekat ar tām galā. Tā kā bērna kopšanas atvaļinājuma laikā mēģinu piestrādāt mājās, bieži vien sanāk, ka lielākais puika dienas vidū skatās televizoru. Brīžiem tur rāda multfilmas, kas viņam ļoti patīk, tad vēl seriālus paskatās, bet pēdējā laikā viņš pasācis skatīties Lielo jautājumu. Zinu, teiksiet – neļauj bērnam pie televizora, es jau cenšos cik varu ar viņu nodarboties un mudinu spēlēties, bet brīžiem, kad ir jāstrādā, tas ir labākais risinājums, lai viņš to brītiņu netraucē, bet pēc tam varam atkal abi spēlēties.
Pakonsultēties gribēju lūk, par ko. Puika, skatoties to spēli, skrien pie manis un saka – mamma, es zinu, kas tas par vārdu, zvani, mums būs tūkstots lati. Droši vien no mūsu sarunām ar vīru dzirdējis, ka naudiņu vajag un būtu labi, ja tās būtu vairāk, tāpēc sācis uztraukties. Tagad iemācījies lasīt, un viegli izlasa tos vārdus, kas tur aplītī ierakstīti vienā vai otrā virzienā. Es viņam mēģinu skaidrot, ka tur nemaz tā nevar pie tās naudas tikt, jo tur ļoti dārgi jāmaksā par telefona zvanu. Bet viņš jau izrēķinājis – jāmaksā esot par zvanu 90 santīmi, bet maksās par pareizo atbildi veselu tūkstoti.
Nesaprotu, kā lai es bērnam paskaidroju, ka tā ir loterija, ka pie tās naudas tiks tikai viens, bet zvana ļoti daudzi. Vai kādam ir nācies saskarties ar līdzīgu problēmu? Kā jūs to risiniet? Varbūt jūsu bērni (manējam lielākajam ir seši gadi, bet mazajai drīz būs gadiņš) labāk to saprot?
Vēl es gribētu lūgt tās mammas, kuras ir gatavas mani norāt par to, ka ļauju skatīties bērnam televizoru, šoreiz savu sašutumu paturēt pie sevis. Zinu, ka tas nav pareizi, bet vai tad es tā darītu, ja man būtu cita iespēja. Mani vairāk interesē, kā runāt par šo problēmu un kā bērnam paskaidrot, kas ir loterijas un ka tajās viens vinnē, bet daudzi zaudē, un, ja negribi būt zaudētājs, labāk tajās nemaz nepiedalies.
Man jau šķiet, ka prātīgāk būtu, ja šādas spēles, kuras var uzskatīt par azartspēlēm, televīzijā nemaz nerādītu pa dienu, kad bērni skatās, jo nesen radio dzirdēju kādu psiholoģi, kura teica, ka atkarība no azartspēlēm rodoties bērnībā. Varbūt vienoties visām mammām kādā akcijā un pieprasīt aizliegt šādas spēles rādīt pirms pusnakts? Ko sakāt?
Pasaki puikam, ka daudzi cilvēki sagrib un visu laiku par to domā, līdz kļūst slimi, iztērē visu naudu kas ir, un paliek bez nekā. Ka šādas spēles ir kaitīgas.
Es gan neesmu māmiņa vēl, bet topošā pirmsskolas skolotāja gan. Es Jūs nerāšu par to, ka ļaujat skatīties bērnam TV. Tā taču ir katras mammas izvēle. Bērnam paskaidrot, jā, ļoti grūti. Varbūt varētu izstāstīt, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kas šādas spēles sāk spēlēt. Ka tie cilvēki spēlē nevis tāpēc, ka viņiem vajag naudiņu, bet gan tāpēc, ka viņi neprot nespēlēt. Un tādā veidā visu laiku spēlējot, viņi pazaudē visu, kas viņiem ir, tas izjauc arī ģimenes. Un es domāju, ja puikam pateiksiet, ka šādas spēles izjauc ģimenes, tad viņš negribēs tur vairs zvanīt. Bet, iespējams, ka arī šis skaidrojums ir pārāk sarežģīts. Par to, ka tur iegūst tikai viens, varat nodemonstrēt, ieliekot kādā lielā traukā daudz mazas lapiņas ar cipariņiem (telefona numuriem), un paskaidrot bērnam, ka tik daudz cilvēku zvana, bet kad ir pienācis laiks atbildēt, tad no lielā trauka izvelk vienu lapiņu un tikai šis cilvēks drīkst atbildēt uz jautājumu, un tikai šis cilvēks beigās varbūt saņems naudu. Un tad parādīt, ka traukā ir vēl daudz “cilvēku”, kuriem nepalaimējās, bet tos 90 santīmus gan no viņiem paņēma. Ja puisēnam patīk šīs vārdu spēles, varbūt laikā, kad rotaļājaties, varat uz lapas rakstīt burtus (kā tajā Lielajā Jautājumā – visādos izkārtojumos) un tad bērns lai lasa uz lapas, tas arī sagatavos viņu lasīšanai skolā. Lai nebūtu vienmuļi, varat ņemt krāsainas lapas un krāsainus rakstāmpiederumus. Varbūt tādā veidā viņš atliks otrajā plānā to televīzijas spēli, un viņam vairāk iepatiksies jūsu kopīgā vārdu spēle.
šis jau bija cālī un tur bija gana daudz atbilžu 🙂
Varbūt neļauj tv skatīties tikai tajā stundā, kad to rāda. Es savai meitai vienkārši pateicu, ka tā visa ir cilvēku krāpšana, un ja gribi palikt bez naudas vispār, var zvanīt. Vinreiz odemonstrēju, ka no tā nekas nesanāk, respektīvi, protams, ka nesazvanījām un ar to pietika.