Kā pareizi ŠĶIRTIES no VĪRA?

Precoties taču parasti nedomā – padzīvosim drusku un tad jau manīs, ja kas nepatiks – šķirsimies… Precoties mums šķiet, ka viss pasaulē ir labi un skaisti, un mēs ar šo cilvēku kopā dzīvosim līdz sirmam vecumam. Tomēr reizēm dzīve mūsu plānos ievieš savas korekcijas, tāpēc šķiršanās ir visai grūts, sāpīgs un nepatīkams process, neatkarīgi no tā, kurš bijis šķiršanās iniciators. Ja nu tomēr citādi nevar un tiešām jāšķiras – kā šo procesu padarīt mazāk sāpīgu, ja tā varētu teikt – kā šķirties pareizi? Šķiršanās nedrīkst automātiski nozīmēt palikt ienaidniekiem un padarīt nelaimīgus bērnus.

VISLABĀK – NENONĀKT PIE ŠĶIRŠANĀS 
Vislabāk, protams, jebkurā situācijā būtu vispār nenonākt pie šķiršanās, tāpēc vispirms jāmēģina saprast, kādi ir šķiršanās galvenie iemesli. Pie svarīgākajiem un izplatītākajiem iemesliem tiek nosaukti – sadzīves neērtības: nav sava mājokļa, naudas trūkums ģimenē, dzīve un darbs dažādās valstīs u.tml., raksturu nesaderība, seksuālā nesaderība, krāpšana un greizsirdība, pārmērīga radinieku iejaukšanās laulāto dzīvē, alkoholisms un citas līdzīgas atkarības.Taču katrs gadījums ir tik individuāls, ka tikai jūs paši zināt, kādēļ vēlaties izbeigt savu laulību. Un tomēr – vienmēr vērts apdomāt un vēlreiz apdomāt – vai tiešām esošie iemesli ir TIK nopietni?
Runājot par raksturu nesaderību, psihologi nosaukuši piecus galvenos jautājumus, par kuriem ģimenē norisinās vislielākie konflikti, un nesaskaņas šajos jautājumos var novest pie šķiršanās. Citiem vārdiem sakot, tie ir jautājumi, kuros saskaņa ir ļoti svarīga. Psihologi bilst, ka ja nav saskaņas kaut vai tikai divos no pieciem punktiem, iespējas ilgi saglabāt ģimeni neesot diez ko pozitīvas. Šie jautājumi ir – abiem vienāda kārtības un tīrības uztvere, vienāda vai līdzīga gaume literatūrā, mūzikā, kino un TV programmās, līdzīgas ēdienkartes izvēle, vienādi uzskati par mājās turamajiem dzīvniekiem, abiem apmēram vienādi patīk vai nepatīk erotiskās filmas.

UN, JA TOMĒR – TAD ŠĶIRTIES VAJADZĒTU CIVILIZĒTI
Ko tas nozīmē – izšķirties civilizēti? Nezaudē pašcieņu, nekliedz, neraudi, nelūdzies, nerīko histēriju, bet izrunājieties par šķiršanās iemesliem. Tāda mierīga uzvedība var pat likt vīrietim mainīt savu lēmumu gadījumos, kad viņš ir bijis šķiršanās iniciators. Netērē laiku un nervus vaicājot padomu draugiem vai radiem, lēmums tik un tā būs jāpieņem pašai.
Ja tas ir abu lēmums, uzreiz var ķerties pie praktisku lietu kārtošanas. Turies pie zelta vidusceļa: nekliedz «Man no tevis neko nevajag!», nedraudi: «Tu aiziesi vienās zeķēs!». Nedrīkst bērnus iesaistīt procesā un manipulēt ar viņiem, noskaņot pret vienu no vecākiem. Jāvienojas, kā šķirtais laulātais varēs satikties ar bērnu un kā iesaistīsies uzturlīdzekļu sniegšanā.

LAULĪBAS ŠĶIRŠANAS JURIDISKIE ASPEKTI
Laulību Latvijā var šķirt tiesa vai notārs. Notārs laulību šķir bezstrīdus gadījumos – ja saņem abu laulāto parakstītu kopīgu iesniegumu un laulātajiem nav kopīga nepilngadīga bērna un kopīgas mantas, vai laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta un laulātie ir noslēguši rakstveida vienošanos par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali.
Laulība tiek šķirta tiesā tad, kad laulātie nav vienojušies par laulības šķiršanu, un laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti. Laulātie dzīvo šķirti, ja laulātajiem nav kopīgas saimniecības un viens no laulātajiem noteikti negrib to atjaunot, noliedzot laulības kopdzīves iespējamību. Kopīga saimniecība var nepastāvēt arī tad, ja laulātie šķirti dzīvo kopīgā dzīvoklī.
Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja: laulības iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu; viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību; viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana.
Laulātais, kas, dodoties laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šai uzvārdā, vai arī pēc viņa lūguma tiesa vai notārs piešķir viņam pirmslaulības uzvārdu. Pēc otra laulātā lūguma tiesa, ja tas neaizskar bērna intereses, var liegt laulātajam, kurš veicinājis laulības iziršanu, saukties laulībā iegūtajā uzvārdā.
Par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā jāmaksā valsts nodeva 100 lati. Izņēmuma gadījumi: par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem — 10 lati.

PIEREDZES STĀSTI PAR ŠĶIRŠANOS
Inga B. šķīrusies bez konfliktiem un mantas dalīšanas. Viņa uzsver: ja nav mīlestības, tad nevajag neko censties lāpīt vai labot, vai upurēt sevi. Ieva S. gan netic, ka šķiršanās var būt nesāpīgs un mierīgs process: „Tas fizioloģiski NAV iespējams. Tad ir jābūt galīgi neizglītotam par to kā strādā mūsu organisms, smadzenes, domāšana (savu sajūtu noliegšana, kas rezultātā ved pie dziļas depresijas vai histērijas), vai arī tiešām otrs cilvēks jau ir kļuvis pilnīgi vienaldzīgs un nevajadzīgs”. Savukārt Ilzes S. pieredze liecina, ka šķiršanās var būt ne tikai nesāpīga un mierīga, bet pat atvieglojoša un atbrīvojoša procedūra.

Ainis M.
Jo ātrāk to sāk darīt, kad nākusi sapratne, ka tā tālāk vairs nevar, jo mazāk sāpīgu seku paliks. Man tas ievilkās uz gadiņiem 10 un nu laikam jau abiem ir identiska vēlēšanās nekad vairs nesatikt otru pat uz ielas”. 
Domājams, ka varētu piekrist Daiņa P. rezumējumam: „Veiksmīgas kopdzīves nosacījums ir tikai viens vienīgs, un tas skan – abiem partneriem jābūt pieaugušiem un morāli nobriedušiem cilvēkiem, kas spēj dzīvot patstāvīgu dzīvi un pieņemt otru cilvēku tādu kāds viņš ir”.
Ja abi nonāk pie slēdziena, ka tālāka kopdzīve nav iespējama, tad arī var mierīgi un civilizēti šķirties, noslēdzot vienu dzīves posmu un atceroties labo, kas abu starpā noticis. Ja jau apprecējās, tad tā ir bijis pietiekami daudz un nevajadzētu sabojāt labās atmiņas ar skandalozu šķiršanās procesu.
12 komentārs
  1. Vecim paliek dārzs un zeme!!! A dāma palikusi vienā mājā ar 2 kaķiem un suni.

  2. tos, kas jau pēc gada šķiras es nesaprotu visvairāk – vai tad nezināja, kas būs, ka tik ātri

  3. Tie ir tie, kas aprecas vai nu pārāk jauni vai pārāk ātri – nepazīstot vēl viens otru un galvenais – nemaz negribot iepazīt, jo paši jūtas baigās personības

  4. Vai tad ir vēl tādi kas precās un pēc gada šķirāš (šeit es nerunāju par visādiem šovmeniem/menēm), tad jau ar galvu nemaz nav nekādas draudzības.

  5. Nu ir tādi/as, kas ieņem prātā, ka precības ir laimīgas kopdzīves pierādīums, tip` krutākais notikums visā dzīvē. Vienalga ar ko arī precētos. 😀

  6. Jā, man šķiet, ka daļai meiteņu ir šī problēma – apprecēties vienalga ar ko, lai tikai varētu kāzas uzrīkot

  7. Protams, arī vecāki bieži nav eņģelīši. Daži joprojām domā, ka vārds “vecmeita” ir kaut kas briesmīgs. Ja neesi tautās līdz 26 gadu vecumam, tad esi nekam nederīga. Tā nu dažas izskrien pie vīra, lai tikai vecāki nomierinātos.

  8. likumi jācitē precīzi, lai cik analfabētiski tie rakstīti. tāpat Bībele, lai cik nejēdzīgi tā būtu tulkota.

Komentēt Ragana Marikai Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.