Iespējams, ka jūsu bērns jau lieto kādu no viedierīcēm, piemēram, planšeti, bet kā saprast to brīdi, kad bērnam ir nepieciešams mobilais telefons? Mūsdienās viedierīces ir ar mums ik uz soļa, tomēr kas attiecas uz bērniem, ir vērts būt apdomīgiem un pirms viedtelefona iegādāšanās rūpīgi apsvērt vai tiešām šī ierīce bērnam ir vajadzīga. Espati.lv sniegs jums pāris noderīgus padomus, lai jums būtu vieglāk izlemt.
Iepazīstiet savu bērnu
Lai gan vecuma vadlīnijas var palīdzēt, ļoti svarīgi ir saprast, kur jūsu bērns atrodas atbildības, pielāgošanās spējas un garīgās veselības ziņā. Rūpīgi apskatiet kā viņi pilda pienākumus citās savas dzīves jomās — skola un mājas darbi, sports un aktivitātes, TV vai planšetē pavadītais laiks, mājas darbi un apsveriet kā tas izpaudīsies uz tālruņa lietošanu (un vai ļaunprātīgu izmantošanu).
Bērni var pierādīt, ka viņi ir gatavi telefona ienākšanai viņu ikdienā, ņemot vērā to, cik atbildīgi viņi ir ar mājas darbiem vai savām mantām. Speciālisti iesaka novērot kā jūsu bērns tiek galā ar ikdienas uzdevumiem un pienākumiem, lai noskaidrotu vai viņš varēs tikt galā ar to brīvību, ko sniedz viedtālrunis.
Ja jūsu bērns ir samērā mierīgs, viņam nav novērojamas izteiktas dusmu lēkmes, ja kaut kas tiek liegts, iespējams, tā ir zīme, ka viņš ir gatavs. Tomēr dažiem, šķietami līdzsvarotiem bērniem, kaut kāda iemesla dēļ nevar būt laba savu impulsu kontrole. Tas ir kaut kas, kas jāņem vērā. Turklāt bērns, kurš jau cīnās ar depresiju un trauksmi, ir neaizsargātāks pret to, kas notiek sociālajos medijos un saziņā ar draugiem. Tā ir vēl viena lieta, kas jāpatur prātā.
Lielākās bažas parasti vecākiem rada tas, ka tiešsaistē ir tik daudz problēmu, ar kuriem bērni var saskarties. Un liela daļa no šīm problēmām ir tieši sociālajos medijos. Pētījumi liecina, ka sociālajos medijos pavadītais laiks ir visciešāk saistīts ar trauksmi un depresiju. Jo īpaši sociālie mediji var likt bērniem sastapties ar tādām lietām, ar kurām viņi nav gatavi tikt galā.
Vēl viena liela problēma ir piekļuve vardarbīgiem attēliem, neveselīgai informācijai par cilvēka ķermeni un ar to saistītiem ēšanas traucējumiem, kā arī pornogrāfijai. Nav tā, ka bērni speciāli meklē šo saturu, taču ņemot vērā piekļuvi tehnoloģijām, šķiet neizbēgami, ka viņi galu galā ar to saskarsies.
Daudzi vecāki domā, ka bērni mūsdienās burtiski dzīvo savos tālruņos un uzskata to par normu, tomēr bieži vien neapzinās, ka šīs tehnoloģijas ir pilnībā neregulētas. Tāpēc vecāku ziņā ir noteikt dažas vadlīnijas un noteikumus, lai arī dažreiz ar to nepietiek. Bērni ir gudri. Viņi ir izauguši ar tehnoloģijām un var izdomāt risinājumus. Tāpēc vislabāk ir rūpīgi apsvērt vai jūsu bērns patiešām ir gatavs šādam piekļuves līmenim.
Sāciet pamazām
Ja uzskatāt, ka jūsu bērns nav gluži gatavs atbildībai un neatkarīgu lēmumu pieņemšanai, ko sniedz viedtālrunis, varat veikt mazus soļus kā ģimene, lai pakāpeniski ieviestu tehnoloģiju un paaugstinātu komforta līmeni, izmantojot šo koncepciju.
Daudzu vecāku stimuls iegādāties tālruni ir drošība un ērtības, taču, lai to izdarītu, jums nav nepieciešams viedtālrunis. Ja saziņa ar jums, vecākiem, ir galvenais faktors, ir citas lietas, kas to var izdarīt. Iepazīstiniet savu bērnu ar kaut ko vieglāk pārvaldāmu, piemēram, viedpulksteni. Lielākā daļa no tiem piedāvā pamata tālruņa, īsziņu un GPS iespējas.
Viedpulkstenis ir lielisks pirmais solis. Tam ir mazāka sasniedzamība un vecāki var vairāk kontrolēt to kā tas tiek izmantots un kādam nolūkam tas tiek izmantots, kā arī tajā ir GPS izsekotājs, lai jūs precīzi zinātu, kur atrodas jūsu bērns un viņš var sazināties ar jums, bet ne ar kādu citu, ja uzstādāt šādu iestatījumu.
Esot pilnībā godīgam šādas viedierīces lietošanā, jūsu bērns var parādīt, ka viņš ir gatavs nākamajam solim. Tas ir labs veids kā pārbaudīt vai jūsu bērns ir gatavs uzņemties atbildību, kas saistīta ar šīm ierīcēm, turpretim viedtālrunis piedāvā pārāk daudz pieejamības un brīvības, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi lietotnēm un sociālajiem medijiem.
Ir arī viedtālruņi ar ierobežotāku piekļuvi un tehnoloģijām, kas īpaši paredzēti bērnu saziņai. Daži, piemēram, Samsung Troomi, piedāvā Kidsafe Browser opciju. Citām ierīcēm, piemēram, Gabb, kuras pamatā ir Android, nav pārlūkprogrammas un filtri īsziņu sūtīšanai un lietotnēm, kā arī papildu iebūvēta vecāku kontrole.
Izveidojiet līgumu
Kad esat nolēmis, ka jūsu bērns ir gatavs uzņemties pienākumus un izaicinājumus, kas saistīti ar piekļuvi viedtālrunim, ir pienācis laiks nopietni aprunāties ar viņu par noteikumiem un ekspektācijām. Katrs bērns un katra ģimene, protams, ir atšķirīgi, taču ir jāņem vērā daži pamatlikumi. Izstrādājiet un izklāstiet pamatnoteikumus par bērna tālruņa lietošanu, ņemot vērā tādas lietas kā laika ierobežojumi, kā arī noteikumus par sociālajiem medijiem un citām lietotnēm. Pēc tam noformējiet to visu rakstiski.
Pārskatiet līgumu, lai pārliecinātos, ka jūsu bērnam ir iespēja dot savu ieguldījumu tajā ietvertajā informācijā, jo viņš daudz vairāk ievēros noteikumus, ja būs daļa no tiem.
Saprātīgi laika un lietošanas ierobežojumi, kā arī dažu vietu un brīžu, piemēram, ģimenes vakariņu vai izbraukumu pavadīšana bez tālruņa ir gudras vadlīnijas, ar kurām sākt. Nebaidieties vēlreiz pārskatīt un pārstrādāt noteikumus, ko noteicāt savam bērnam, kad bērns kļūst vecāks vai nonākat grūtībās. Bērni aug un mainās, tāpēc arī noteikumiem vajadzētu augt un mainīties līdz ar viņiem.
Nosakiet limitus
Grūtākais, nosakot ierobežojumus bērna tālruņa lietošanai, ir pārdomas pašiem par savu ikdienu. Ja nu paši esat pārāk aizrautīgi viedierīču lietotāji, visdrīzāk tādi būs arī jūsu bērni. Eksperti sacīs, ka jums ir jāmodelē attiecības ar tehnoloģijām, kuras vēlaties jūsu bērniem. Lai cik tas neizklausītos skarbi, ir ļoti svarīgi aplūkot, kas darbojas un kas nedarbojas, arī runājot par jūsu attiecībām ar tehnoloģijām.
Labs veids kā tikt galā ar satraukumu par bērniem un tālruņa lietošanu, ir būt patiesi godīgam pret sevi. Pajautājiet saviem bērniem, piemēram:” Vai jūs domājat, ka es pārāk daudz lietoju tālruni? Atbilde jums varētu nepatikt, bet, ja vēlaties uzzināt, cik daudz viņi lieto tālruni un ko viņi dara, jums ir jābūt gatavam būt par piemēru, parādot to, cik atbildīgs esat jūs. Ja jūtat, ka jums ir tiesības jautāt saviem bērniem: “Ko jūs darāt? Ar ko jūs runājat? Kam jūs sūtāt īsziņas? Ko jūs skatāties?” Tad viņiem vajadzētu būt iespējai pajautāt to arī jums, abām pusēm jūtoties ērti.