Kā nopirkt draugu

Mirkļa vājums, vēlme pēc kompanjona, sarga vai drauga bērniem. Ir tik daudz iemeslu, kāpēc mūsu mājā ienāk SUNS. Bet ir arī otra puse – rūpes un atbildība par dzīvu radību viena suņa mūža garumā, tātad aptuveni nākamos 15 gadus.

Sludinājumi izskatīti, suņu šķirnes izpētītas un esi nolēmusi, ka tavai ģimenei piebiedrosies suns.
Lai gaidāmo prieku vietā neiznāktu bēdas, ir jāzina, kā izvēlēties veselīgu, dzīvespriecīgu draugu, kura raksturs un temperaments sader ar tavējo. It sevišķi tāpēc, ka šī kopābūšana ilgs aptuveni tuvākos 15 gadus – visu suņa dzīvi.

Padomā vēlreiz
Ļoti iespējams, ka šis nebūs tavs pirmais suns, tad kucēna izvēle problēmas nesagādās un tu noteikti zini, ko nozīmē tāda maza vilka (vai šakāļa) pēcteča audzināšana. Bet, ja suņa tev nekad nav bijis, rūpīgi pārdomā, vai esi gatava šim atbildīgajam solim. Bieži vien lēmumu par kucēna iegādi pieņemam emociju vadīti – bērns dzimšanas dienā asarām acīs to lūdza vai arī tevi aizkustināja mazais, bezpalīdzīgais un mīlīgais kamoliņš. Citām suni gribas kā drošības  garantu tumšiem vakariem mājās. Lai kāds būtu iemesls, atceries, ka suns nav rotaļlieta vai signalizācija. Viņš ne vien brīdinās par viesu ierašanos, bet arī vēlēsies spēlēties,  pastaigāties, viņam būs nepieciešama īpaša barība, kopšana un veterinārārsta pakalpojumi. Dažu šķirņu pārstāvji ik pa laikam jāved arī pie friziera. Iespējams, ka mazais kucēns sagrauzīs tavu labāko kurpju pāri un atstās čupiņu pie tavas gultas.

Kamēr vien esi atbildīga par suņuku, tu nevarēsi tā vienkāši aizslēgt savu dzīvokli un aizbraukt no pilsētas. Tev būs jāņem līdzi suns vai jāmeklē kāds, kas viņu izvedīs ārā, paspēlēsies un veidos kompāniju vientulības brīžos.
Suns vēlēsies doties pastaigā arī lietainos, vējainos rītos vai tad, kad tu nejutīsies īsti vesela. Viņam būs nepieciešama tava uzmanība brīžos, kad tev steidzami jānodod projekts, un viņš nesapratīs, ka līdz algai vēl trīs dienas, bet ledusskapis un viņa bļodiņa ir pilnīgi tukši.

Ja esi visu pārdomājusi un izlēmusi, ka esi ar mieru šo to savā dzīvē mainīt, lai tur atrastos vieta arī sunim, zini, ka bez rūpēm un raizēm, ko tāds kucēns dažkārt sagādā, tas ir arī bezgalīgs prieks un laime. Jo neviens nekad tevi nemīlēs tik ļoti kā suns. Viņam ir vienalga, ja no rīta esi izspūrusi, izsmērējušos tušu un sliktu elpu, viņam ir vienalga, ja runā rupji, nemāki pagatavot kārtīgas vakariņas vai neatbildi uz zvaniem. Viss, ko sunim vajag, lai tu ļauj viņam mīlēt sevi un parādi, ka arī tev viņš nav vienaldzīgs. Un jūs abi iegūsiet bezgalīgas laimes un saskaņas pilnus mīlestības gadus.

Izvēlies sev piemērotāko
Viens no nozīmīgākajiem veiksmīgas sadarbības nosacījumiem suņa un cilvēka starpā ir saderība. Ne velti cilvēks suņu šķirņu izveidē ir pielicis tik daudz pūļu, kuru rezultāts, ka  Canis lupus familiaris ir sastopams tik dažādos veidolos. Katrai šķirnei ir savs raksturs, uzvedības īpatnības un turēšanas prasības.

Lai to noskaidrotu un uzzinātu ko vairāk par noskatītās šķirnes pārstāvjiem, vislabāk doties uz tuvējo suņu klubu un aprunāties ar dzīvnieku audzēšanas speciālistiem. Vari arī dzīvnieku izstādēs parunāties ar suņu saimniekiem un izstādes tiesnešiem. Padomu vari lūgt veterinārārstam vai aprunāties ar suņu saimniekiem parkā. Lai gan pēdējais ir visai nedrošs paņēmiens, jo liela daļa dzīvnieku īpašnieki ir sajūsmā par saviem lolojumiem un nespēj tos novērtēt objektīvi. Pat tad, ja apkārtējie domā, ka pie siksniņas staigā īsts briesmonis ar velnēna raksturu, saimniekam tas var būt pats skaistākais un paklausīgākais lopiņš.
Pameklē informāciju internetā un palasi izvēlētās šķirnes aprakstu. Ir suņu šķirnes, kuras ir īsti kompanjoni saviem saimniekiem un piedos, ja tas audzināšanā kļūdīsies, bet ir tādas, kuras prasa stingru roku un zināšanas par to, ko dari. Jo, ja suns kļūst par saimnieku cilvēkam, laimīgs nav neviens, nedz pats dzīvnieks, nedz cilvēki, kuriem ar viņu jāsadzīvo. Tāpēc, pirms iegādājies suni, apbruņojies ar zināšanām.

Laba un samērā droša suņa izvēle ir doties uz kādu no pilsētas patversmēm. Tā kā patversmju darbinieki lielākoties ir ļoti pieredzējuši, viņi spēs ieteikt, kurš dzīvnieks tev ir piemērotākais. Turklāt tu zināsi par dzīvnieka stiķiem un niķiem, par kuriem pastāstīs patversmju darbinieks, bet reti kad suņa pārdevējs.

Kur pirkt
Lai gan avīzes un internets ir pilns ar sludinājumiem par dzīvniekiem, izvēlēties kucēnu nemaz nav tik vienkārši. Ja neko nezini par suņiem, tu itin viegli maza klēpja sunīša vietā vari iegūt kucēnu, kas izaug teļa lielumā. Veikli runātāji un datora pārzinātāji tev dažās minūtēs sajauks galvu un piedāvās smalkus radurakstus desmit paaudzēs, kas patiesībā apliecina vien to, ka pārdevējam ir laba izdoma. Tāpēc labāk pērc suni no dzīvnieku audzētāju biedrībām vai, izvēloties kucēnu, pieaicini ekspertu, kas palīdz novērtēt suņa atbilstību šķirnei un var novērtēt dzīvnieka veselības stāvokli. Par atsevišķu samaksu šo funkciju labprāt uzņemas daudzi veterinārārsti.
Braucot pakaļ kucēnam, būtu labi, ja suņa saimnieks tev parādītu vietu, kur kucēni aug. Mazajiem suņiem nepieciešams tīrs, kārtīgs iežogojums, kurā ir rotaļlietas. Nav mazsvarīgi arī viņa kārtības iemaņas. Ja nožogojumā kādā daļā ir ierīkota suņu tualete, suns jau kopš bērnības būs iemācījies nokārtoties noteiktās vietās un tev būs daudz vieglāk viņu pieradināt pie kārtības.

Aplūko suņuka vecākus. Lai gan tikai retumis izdodas redzēt arī kucēnu tēvu, jo, izņemot lielākās audzētavas, tas parasti dzīvo atsevišķi, painteresējies par ciltstēva panākumiem izstādēs. Aplūko, vai suņu mammu var noglaudīt, vai viņa ir mierīga, ar līdzsvarotu psihi. Jo tāpat kā bērni, arī suņi līdzinās vecākiem. Ja tie ir nikni un psihiski nestabili, ir liela iespēja, ka iegūsi tādu pašu kucēnu.
Daudz ko par nākamā suņa raksturu var spriest jau no rotaļām kucēnu starpā. Kāds būs drošāks un skries tev pretī, cits bailīgi ierausies stūrī, bet kāds var dusmīgi uzbrukt. Novērtē, kādas rakstura īpašības tev ir svarīgākas, un, ņemot tās vērā, izvēlies savu suni.

Aplūko  kucēnu tuvāk – mazajam jābūt tīram, smaržīgam (kucēniem ir mazliet īpatnēja piena smarža). Ja sunēns ir netīrs, nespodrām acīm un blāvu kažoku, kā arī ož pēc izkārnījumiem un urīna, labāk meklē savu suni citur.
Ja suns ir smalkas škirnes, tas visdrīzāk ir mikročipēts. Diemžēl čipa atbilstību realitātei tu vari pārbaudīt tikai veterinārajā klīnikā. Bet to ir vērts darīt, jo tieši dārgo šķirņu suņu radurakstus vilto visbiežāk. Turklāt, ja vēlāk vēlēsies ar suni ceļot, neatbilstīgs čips var radīt problēmas uz robežām.
Ja pēc apsaktes tev kaut kas šķiet aizdomīgi, nebaidies teikt paldies un doties projām. Suņa izvēle nav nieka lieta un par kļūdām vai pārsteidzību var nākties dārgi samaksāt

Svarīgākie jautājumi, izvēloties suni
Cik lielu suni iegādāties? Bieži vien mūsu priekšstati par suņu izmēriem ir visai aptuveni. Nereti tiek izvēlēti mazi sunīši, uzskatot, ka tie ir gatavi dzīvot nelielās istabās un prasa mazāk rūpju. Tomēr tā nav taisnība, mēdz būt lieli suņi, kuriem pietiek ar pavisam nelielu telpu, un ir pundursunīši, kuru dzīves kvalitātei nepieciešams plašums. Protams, maza sunīša pluss – viņu vieglāk paņemt līdzi uz sabiedriskām vietām, turklāt, ja mazs suns ir neaudzināts, to vēl var paciest, bet neaudzināts un liels suns var būt īsta katastrofa.
Tev jāzina, ka mazs dzīvnieks parasti ir daudz skaļāks par lielajiem pārstāvjiem. Taču mazs mazāk apēd, jāņme vērā, ka profesionāla suņu barība nav lēta.
Apdomā, cik aktīvu suni tu vēlies. Tev būs grūti sadzīvot ar savu četrkājaino draugu, ja, pati būdama allaž kustībā, iegūsi flegmatiskas dabas indivīdu. Savukārt tiem, kas brīvdienu rītos labāk pagulētu un ar suni dodas staigāt tik maz, cik vien iespējams, nederēs suns, kura enerģija līst pāri malām. Daudzu suņu saimnieku nedienas ir saistītas ar to, ka nav pareizi noteikts, cik enerģisks suns viņiem piemērots. Pirms iegādājies suni, noskaidro šķirnes īpatnības un izdomā, vai tev tas der.
Svarīgi noskaidrot šķirnes pārstāvju attieksmi pret citiem dzīvniekiem un bērniem. Ir šķirnes, kuru pārstāvji var uzvesties agresīvi, ja pēc pāris gadiem tev piedzims mazulis vai vēlēsies iegādāties vēl kādu mājdzīvnieku.
Tas ietekmēs arī tavu pastaigu scenāriju – ja vēlies rīta un vakara pastaigās doties kopā ar citiem suņu saimniekiem  un jautri pačalot, svarīgi, lai tavs suns sadzīvotu ar pārējiem pastaigas dalībniekiem.

Ņem vērā arī dzīvnieka uzturēšanas īpatnības. Daudzu suņu kažokiem nepieciešama īpaša kopšana. Vai zināji, ka, piemēram, daudzus terjerus un šnaucerus pirms frizēšanas vēl trimē, atbrīvojot no vecā apmatojuma? Citiem ar garāku apmatojumu nepieciešama regulāra ķemmmēšana, bet krunkainajiem – ādas kroku kopšana. Īsspalvainie suņi mēdz biežāk mest apmatojumu, atstājot spalvas uz tavām mēbelēm un drēbēm. Dažu šķirņu pārstāvji, kā buldogi, mēdz slienāties. Painteresējies par šīm niansēm pie suņa audzētājiem.

Saistītie raksti

18 komentāri
  1. ĻOti ļoti cilvēcīgs un labs raksts! Pat tiem, kas tikai fantāzijās pieļauj suņa iegādi, ir par ko padomāt! Paldies

  2. Mums abiem ar puiku ļoti gribētos suni, bet ir ksaidrs, ka šobrīd dzive ir uz tāda darbīga vulkāna – nezinu, vai pēc mēneša nedošos darbā uz ārzemēm. Tādēl, lai, cik ļoti gribētos, sapni nāksies atlikt.

  3. Es vienēr esmu brīnījusies un šausminājusies par cilvēkiem kuri savos mazajo dzīvokļos iepsundē lielus suņus – dogus un ņufaunlendus. Man šķiet tādsu cilvēkus vispārvajadzētu sodīt.

  4. Mums ģimenē izveidojās jocīga sitācija. Nopirkām suni, lai tas kļūtu par sargsuni un dzīvotu ārā būdā, bet soli pa solim, bet nviens nebijām tik stngri, lai norādītu sunim vietu. Bērni regulāri veda viņu iekšā, viņš avien biežāk nakšņoja pie mums. Un nu jau viņš ir rik’tigs mājdzīvnieks, kurš erti guļ uz dīv”aniņa un gaida mūs mājās. Ar to es gribēju teikt, ka, vēloties suni, laikam jāpadomā ar par savu raksturu un spēju nolikt viņu tajā vietā, kur esam iecerējuši

  5. Bet lieli suni taču ir jāved suņu skolā, lai negadītos tā, ka suns uzkāpj saimniekam uz galvas. Ne jau visi cilvēki prot parādīt sunim vietu. Bet suns ir bara dzīvnieks un vēo, kurš barā ir galvenais.

  6. Labi, cik te pareizi atgādināts, ka suns, tas ir kompanjons uz turpmākajiem 15-20 gadiem. Daudzi nez kāpēc domā, ka paņem sev izklaidi, bez sekām, pienākumiem un ilgtermiņa. Un tad domā, kā tikt vaļā.

  7. Man šķiet, ka cilvēkam, kuram suns būs pirmo reizi, ir ļoti grūti objektīvi izvērtēt, ko viņš varēs un ko nevarēs pavilkt. Piemēram, vai varēs daudz staigāt , skriet, visur ņemt līdzi. Pieredze nāk ar praksi.

  8. Labāk ņemt kāmi vai zelta zivtiņu, ja ir šaubas – ņemt, vai neņemt suni. Sunim vajag labas mājas un labus saimniekus.

  9. Jā, sus tomēr ir liela atbildība. Kad biju jaunāka un dzīvoju viena, nolēmu, ka gribu sev suni. Izvēlējos, nevis no pātīgiem apsvērumiem, bet – vienkārši šķirni, kas patīk – vācu putnu suni. Pirmo gadu dzīvojām laukos ar viņu abi pa māju, daudz staigājām, skrējām. Viņš bija riktīgs brīvības suns. Tad abi pārcēlāmies uz Rīgu, āku iet uz darbu. Viņš saskrāpēja visu māju, akmēr biju prom un bija grūti valdām pie siksnas pastaigu laikā. Mocījāmies abi līdz es atdevu viņu atpakaļ uz laukiem medniekiem. Jūtos vainīga, bet guvusi mācību – suns nav rotaļlieta, ar kuru apmierināt iegribas vai vientulību. Paldies dievam, manam bijušajam sunim ie labi – viņš iet medībās un ir divu bērnu liels mīlulis.

  10. Man ir ķīnas puškainais suns, kuru visur nesu līdzi somiņā. Viņš ir mans mīlulis un nekad neesmu zijutusi nekādasproblēmas vai sarežģijumus vai apsāubījusi izvēli.

  11. Paldies espati.lv par so rakstu, tas bija tiesi tas, kas man sobrid bija vajadzigs, sanemu atbildes uz daudziem jautajumie, ka ari precizak uzzinaju, cik daudz man vel jasaprot pasai prieks sevis :).

  12. Parasti jauniem pāriem, kuri dom’par ģimenes veidošanu iesaka iegādāties suni, lai viņi pārbauda, cik spējīgi viņi ir par kādu rūp’ties:)

  13. Pie manis jau gadu dzīvo patversmes suns. Bez šķirnes, viņš mazliet klibo, jo patversmē viņš nokļu ar sabrauktām pakaļkājām. Bet es nevaru iedmāties labāku un uzticamāku draugu. Iesaku visiem, kas meklē, nevis smukumlietiņu, bet kaut ko ļoti patiesu un īpašu, meklēt sev četrkājaino draugu dzīvnieku patversmēs.

  14. Varbūt tas labi, bet mani mazliet sabiedēja šis raksts un lika ļoti padomāt, vai iešām esmu gatava sunim. Mums ar draugu bija plāns pavasarī ņemt takša kucēnu. Bet tagad saprotu, ka neesam gana interesējušies par sķirni, neesam padomājuši, ko darīsim ar suni, ja brauksim vasarā vai ziemā ceļot. Laikam tiešām – paldies par rakstu, ja rezi tas lika aizdomāties par it kā jau pieņemtu lēmumu.

  15. Ļoti nosmējos par nosaukumu rakstam:) Biju iedomājusies, ka te būs kaut k’das sarežģitas draudzības attiecību peripētijas pārcilātas:))))

  16. Vadoties tieši no šāda padoma rīkojāmies ar savu draugu. Nolēmām – vispirms suns, tad bērns. Pagāja gads kopdživē ar suni un mēs izšķīrāmies. Suni viņš paņēma līdzi, jo ta bija nosacīti pirkts par viņa naudu. Briesmīgākais, ka suņa zaudējumu es joprojām pārdzīvoju stipri smagāk par bijušā drauga aiziešanu. Gribēju teikt, ka šis ir nedrošs, pat bšitams paņēmiens. Suni zaudēt ir ļoti sāpīgi.

  17. Mums pieaugušu šarpeju atdeva drugi, kuri aizbrauca dzīvot uz Ameriku. Ir pagājis vairāk kā pusgads, bet suns joprojām skumsts. Kad esam mājās, viņš gaida kādu vēl. Ar to gribēju teikt Aijai, ka – šķiršanās ir skumja ne tikai saimniekam. Droši vien tavs suns skumst arī pēc tevis.

  18. Labākais, ko vari darīt – paņemt dzīvnieku no Patversmes!!! Tie tiešām būs mūžam uzticīgi un mīļi draugi, kas būs daudzkārt pateicīgāks par katru glāstu un labu vārdu!

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.