kā nelaikā dzimusi

labais tonis jau laikam prasa iepazīties, bet dvēseles stāvoklis, pausts pārdomu veidā, reizēm pasaka vairāk.. kāpēc nelaikā dzimusi? jo manī ir uznākusi nostaļģija pēc laikiem, kuros pati nemaz neesmu dzīvojusi. pēc vienkārsības, sakārtotības cilvēku savstarpējās attiecībās. mēs pārsātinam savu ikdienu ar dzīshanos pēc ‘krutuma’. vai tās ir tikai manas ilūzijas, ko veidojushas filmas, grāmatas un vecu, prātu nodzīvojushu omīshu stāsti, bet agrāk cilvēkiem ģimene bija vērtība. tagad- meklējam ideālus, pashu labāko partneri sexā, aizvien atalgotāku darbu /nevis darbu, kas patīk vai padodas/, aizvien vairāk adrenalīna.. beigās nekas vairs nesniedz 100% gandarījumu. liekas, ka tas ideāls ir kaut kur priekshā, bet patiesībā mēs tam jau paskrienam garām, neatskatoties.  es jau nezinu patiesību, kā bija ‘agrāk’, bet man ir ilūzija par laiku… laiku, kad cilvēki strādāja savā darbā visu mūžu un viņiem aizejot pensijā bija svētki visam rajonam un sēras kolektīvam, jo projām aiziet lietpratējs ar mūža pieredzi. man ir ilūzija par ģimeni, kas pārvarēja visas grūtības, jo būt shķirtenei nebija labais tonis. mācījās sadzīvot, ārstēja vīrus no dzershanas, piedeva neuzticību un turējās kā klints visam pretī, lai būtu ģimene. pasarg dies’ kādai bija vairāki vīri bijushi, tā jau ļaužu runās bija nosodāmāka nekā mūsdienās tās, kas stāv uz trases. Jūs teiksiet, cilvēki mocījās? es domāju, ka nē. viņi pat nedomāja par to, ka varētu būt savādāk. ka dēļ sīkumiem mēs viens otram pasakam- Tu esi brīvs, paldies par uzmanību! viņi uzņēmās atbildību par savu izvēli. ja jau reiz izvēlējies būt skolotāja, tad tev nebūs domāt greizas domas, ka tu varētu būt PR specialiste. ja jau izvēlējies veidot ģimeni ar kādu, tad mācies ar viņu sadzīvot ‘līdz nāve mūs shķirs’! mēs pārāk dzīvojam ilūzijās, ka kaut kur aiz kalna līst kliņģeru lietiņs, ka var būt labāk, citiem taču ir /neaizmirsīsim, ka labi iet tikai tiem, kurus mēs pietiekoshi labi nepazīstam:)/ un aizmirstam to, ka var dzīvot vienkārshi, protot novertēt to, ko liktenis ir devis un pasakot tam par to, paldies!

4 komentāru
  1. kas vispār ir labi? tagad ir labāk? jebšu nākotnē būs? savādāk.. diezvai es gribu, lai mans bērns pēc 30 gadiem dzīvo pasaulē, kur cilvēki vairs vispār nemāk saprasties un visu komunikāciju aizstāj, piemēram, virtuālā realitāte.

  2. Šis laiks nozīmē tikai to, ka Tev ir izvēle. Un Tu vari izvēlēties turēties pie vienas profesijas un kā klints aizstāvēt ģimeni, pat ja tās pamati šķobās. Un nevienam nav tiesības pārmest, ka kaut kas atbilst vai neatbilst “laikam”. “Šos laikus” veido Tu pati. 🙂

  3. neesmu dzīvojusi tajos laikos, bet šķiet, ka tad cilvēki bija mazliet smaidīgāki, mazliet laimīgāki.

Komentēt Niks Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.