KĀ kopīgi pārdzīvot bērna PIRMO mēnesi SKOLĀ?

Klāt ir septembris – laiks tavai mazajai atvasei uzsākt skolas gaitas! Vecāku pienākumos ietilpst ne tikai sagādāt nepieciešamos skolas piederumus, bet arī just līdzi, morāli atbalstīt, rūpīgi sekot līdzi sava lolojuma gaitām skolā, kā arī ar atbildību rūpēties par sava bērna veselību. Kas vēl būtu jāzina, lai skolnieka pirmais mēnesis skolā būtu veiksmīgs? Jautājām Egijai Zvirbulei – mammai, kuras meita pagājušajā gadā bija pirmklasnieces lomā, kā arī medicīnas sabiedrības „ARS” sertificētai ārstei – psihiatrei Dr. Ingai Zārdei un Annai Nikolajevai, Medicīnas sabiedrība ”ARS” uztura speciālistei.

SAGATAVOŠANĀS SKOLAS GAITU UZSĀKŠANAI
"Pirms skolas sākuma noteikti vajadzētu pārrunāt ar bērnu gaidāmo notikumu, noskaidrot, vai bērnam ir kādas bažas, bailes, maldīgi priekšstati par skolu," iesāk psihiatre I. Zārde. Otrklasnieces mamma E. Zvirbule atzīst: ”Visvairāk mani uztrauca tas, kā meitai ies skolā, kā iejutīsies, kā tiks līdz mājām, jo tas bija jādara pašai. Meita uztraucās par to, ka satiks sen neredzētos draugus un būs jāiepazīstas ar jauniem klasesbiedriem.” Vērtīgi būtu apmācīt bērnu rīkoties ar telefonu, ierādīt, ka vecāki vienmēr var būt sasniedzami. Sakārtojiet savlaicīgi savu darba grafiku, lai varētu ieplānot laiku pēc skolas, kad varēsiet bērnam veltīt nedalītu uzmanību, pārrunāt mācībās pavadīto dienu, jaunos iespaidus. Jau pirms skolas gaitu sākšanas var iemēģināt jauno dienas rutīnu, rītos mostoties un vakarā dodoties gulēt tikpat agri, kā tas būs nepieciešams skolas laikā. Liela nozīme ir arī pazīstamai videi – tā noteikti rada lielāku drošības sajūtu. Ir vērts vairākkārt aizstaigāt līdz skolai, atkārtoti apskatīt telpas.

Un tomēr – ja tas nav paspēts iepriekš, tad zini – viss pirmais skolas gaitu mēnesis ir piemērots tam, lai lēnām "radinātu" bērnu pie šīs domas, ka tagad viņam ir jauns dienas režīms, jauni pienākumi un atbildība.

ADAPTĒŠANĀS SKOLĀ NE VIENMĒR IR VIEGLA
Skolas gaitu uzsākšana nenoliedzami ir liela pārmaiņa ne tikai bērnam, bet ari visai ģimenei. Ideālā gadījumā jau bērnudārzā bērns iemācās iekļauties režīmā vai rutīnā, komunicēt ar vienaudžiem, dalīties, pamanīt un pieņemt to, ka citi bērni var ar kaut ko atšķirties, pastāvēt par sevi.

Otrklasnieces mamma stāsta: “Katram bērnam tas ir individuāli, jo ir bērni, kas adaptējas ātri, bet citi to nespēj izdarīt pat pēc vairākiem gadiem. Tas lielā mērā ir atkarīgs arī no klasesbiedriem un klases audzinātājas. Ja bērns ir kautrīgs un nespēj iesaistīties klases dzīvē, tad bērns kļūst viegli aizskarams un tiek atstumts. Mans bērns ātri adaptējās skolā, un viss bija kārtībā.” Grūtāk adaptēties skolai varētu būt bērniem, kuri nav apmeklējuši bērnudārzu un lielāko daļu laika pavadījuši mājās, piemēram, ar vecvecākiem vai auklīti. Šiem bērniem skola būs pirmā pieredze pavadīt veselu dienu kopā ar vienaudžiem, sekot noteiktam režīmam. Vieglāk adaptēties ir bērniem, kuri jūtas pašpārliecināti, droši citu bērnu un pieaugušo klātbūtnē, kuri ir ieguvuši pozitīvu pieredzi, lūdzot palīdzību un to saņemot. Vecāku pozitīvie stāsti par savu skolas pieredzi, entuziasms, runājot par mācību uzsākšanu, pašu droša un pašpārliecināta sajūta arī skolniekam liks justies labāk, skolas gaitas uzsākot.

Psihiatre Inga Zārde ir droša: “Bērniem parasti ir dabīga vēlme mācīties, uzzināt, izpētīt. Vecākiem tas būtu jāveicina un jāatbalsta!” Apsveicama prakse skolās ir tā saucamās adaptācijas nedēļas (par kurām atzinīgi izteicās arī E.Zvirbule), kad bērns jau vasarā vienu nedēļu apmeklē skolu, lai iepazītos ar telpām, iespējamajiem klases biedriem un skolotāju, skolas dienas kārtību. Tādējādi, uzsākot mācības septembrī, skola, vienaudži un skolotāji vairs nešķiet sveši.

Cik liela loma bērna adaptēšanās spējai skolā pēc bērnu dārza apmeklēšanas ir tam, ka bērns jau iepriekš pazīst vienaudžus no bērnu dārza grupiņas? Psihiatre Inga Zārde: “Mēs noteikti drošāk un brīvāk jūtamies pazīstamā vidē un starp pazīstamiem cilvēkiem. Taču ne vienmēr dzīvē to iespējams nodrošināt. Reizēm nemaz nav slikti piedzīvot situācijas, kad “jāsalauž ledus”, iejūtoties jaunā kolektīvā, kur nevienu nepazīsti!”

UN SĀKAS MĀJAS DARBI…
Pirmajā klasē mājasdarbi ir kā spēle, drīzāk, rotaļa. Galvenais mērķis: lai bērns mājas uzdevumus varētu ar laiku veikt arvien patstāvīgāk. Pirmklasniekam jāmāca pakāpeniski, palēnām organizēt un pašam plānot savu laiku. Jebkurā gadījumā viņam nepieciešams pieaugušo atbalsts.

Obligāts nosacījums pēc skolas apmeklēšanas ir siltas pusdienas un nopelnītā atpūta. Speciālisti iesaka mājas darbus pildīt ap trijiem, četriem pēcpusdienā. Nevajadzētu ķerties pie uzdevumiem uzreiz, kā arī pavisam atstāt uz pavēlu vakaru. Ik pēc 10-20 minūtēm vajadzētu pamainīt ķermeņa pozu, ik pēc pus stundas nepieciešama atpūta, kā arī veselīga izkustēšanās nenāks par sliktu, gluži otrādi, samazinās nogurumu un nostiprinās veselību. Runājot par uzdevumiem, sākt vajadzētu ar vieglas grūtības izaicinājumu, kā arī ar tiem uzdevumiem, kuri neprasa daudz laika. Galvenais vecāku uzdevums pirmajā mēnesī skolā un arī turpmāk – saglabāt bērna labo omu un neļaut savam mazajam skolniekam nolaist rokas mācību ziņā. Noder atcerēties, ka piemēram nepārtrauktas lasīšanas ilgumam 6 gados nav jāpārsniedz 8 minūtes, bet 7-8 gados – 10 minūtes.

HOBIJI, ĀRPUS SKOLAS NODARBES, ATPŪTAS BRĪŽI UN MIEGS
Kas jāzina par pagarinātajām dienas grupām, ārpusskolas nodarbībām? Psihiatre Inga Zārde: “Tas tiešām atkarīgs no katra bērna personības un interesēm.” Būs bērni, kuri gribēs pamēģināt visdažādākos “pulciņus” un aktivitātes. Daži pavisam noteikti zinās, ka vēlas tikai sporta nodarbības, vizuālo mākslu, dejošanu vai dziedāšanu. Jāļauj pašam bērnam izvēlēties. Ārpus stundu nodarbības noteikti ir arī labs veids, kā iegūt jaunus draugus. Nav kādi noteikti hobiji, ar kuriem nodarbojoties, bērns labāk iejūtas skolā. Svarīgi, lai jūsu atvase darītu to, kas viņam patīk, interesē un darītu to atbalstošā, pozitīvā un iedrošinošā vidē.

Pastaigas ir neatņemama pirmklasnieka dienas režīma daļa, ko nedrīkst no tā izslēgt! Vēlama, vismaz trīs stundu kārtīgu izstaigāšanās! Ja mazais nejūtas stiprs un pēc skolas jūtas noguris, noderēs pus otru stundu ilgs miedziņš. Starp citu, neskaitot šo diendusu, pirmklasniekam būtu jānodrošina labs, kvalitatīvs, vismaz deviņu stundu ilgs miegs katru nakti.

BEZ LABAS VESELĪBAS NESAGAIDĪSI LABAS ATZĪMES
Vecākiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība uztura izvēlei. Jūsu atvase var ātri nogurt, ciest no miega traucējumiem, slikta garastāvokļa pārmaiņu dēļ. Arī otrklasnieces mamma E.Zvirbule atzīst: “Uzturam ir liela loma, jo labi, veselīgi paēdis bērns spēj koncentrēties mācībām!”

“Profilaktiski iesaku stiprināt bērna imunitāti ar zivju eļļu visa gada garumā, jo tā stimulē fagocītu aktivitāti, “ tā uztura speciāliste A.Nikolajeva. Ķiploki ir visstiprākie imunostimulatori, kas pastiprina antivielu veidošanu. Ja no medus bērnam nav alerģija, droši var dot. Nevajag aizmirst par C vitamīna labumu imunitātes pastiprināšanā (kāposti, mellenes, avenes, citrusaugļi).

Svarīgākais solis, lai stiprinātu imūnsistēmu, ir palīdzēt bērnam piekopt veselīgu dzīvesveidu (regulāras fiziskās aktivitātes, personīgā higiēna, veselīgi uztura principi).

Liela nozīme bērnu uzturā ir omega-3 taukskābēm. Skolēniem zivju eļļa ir vajadzīga, jo tā uzlabo smadzeņu darbību, palielina spēju atcerēties un arī palēnina procesus, kas izraisa atmiņas zudumus.”

“Vecākiem obligāti jāinteresējas par skolas piedāvāto ēdienkarti, lai zinātu, ko un kā ēd viņa bērns. Ja skolas ēdnīca nevar piedāvāt veselīgu, sabalansētu un uzturu, kas ir pietiekamā daudzumā, tad šis jautājums noteikti jārisina, jo- kā mūsu bērni ēdīs, tādus rezultātus mēs saņemsim no viņiem,” secina ārste, uztura speciāliste A.Nikolajeva.

Saistītie raksti

5 komentāri
  1. Te derētu arī raksts par to, kā pieaugušiajiem atgriežas savās mācību iestādēs, jo, bāc, ir grūti pēc vasaras atkal pierast pie lekciju un darba žonglēšanas.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.