Kā komunikācijas tehnoloģijas ietekmē mūsu darbu

Nesen tika veikts starptautisks pētījums par to kā jaunie komunikācijas tehnoloģiju sasniegumi ietekmē darbu – tā efektivitāti, darba laiku, balansu starp darbu un privāto dzīvi. Pētījums tika veikts 34 valstīs – Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Kopā tika aptaujāti aptuveni 100 000 cilvēku un atklājās, ka pateicoties portatīvajiem datoriem, ar dažādām funkcijām aprīkotiem gudrajiem telefoniem, cilvēki jūtas ciešāk saistīti ar savu darbu. Viena trešdaļa respondentu strādā ilgāk, nekā ir viņu darba laiks.

Lielāka brīvība
Lielākā daļa respondentu atzina, ka jaunās tehnoloģijas palīdz saglabāt kontaktu ar darbu, neatkarīgi no tā, kur paši atrodas.  Jo pat atrodoties lauka vidū pastāv iespēja pārbaudīt e-pastu, izmantojot viedtelefonus vai portatīvos datorus ar mobilo internetu.

Palīdz saglabāt balansu
Lai gan 35 % aptaujāto atzīst, ka jauno tehnoloģiju iespaidā strādā vairāk un ilgāk, tomēr lielākais vairums –  55 % aptaujāto, ir ar to apmierināti. 87 % respondenti ir apmierināti ar to, ka var izvēlēties laiku, kad strādāt un kur strādāt, jo tieši šī brīvība ļauj pašiem noteikt balansu starp darbu un privāto dzīvi. Tāpat respondenti atzīst, ka darbu veic labprātīgāk un ar lielāku entuziasmu, jo zina, ka var strādāt kur un kā viņi vēlas.

Darba ņēmēji vecumā no 18 – 29 gadiem, lietojot jaunās tehnoloģijas, cenšas sasniegt lielāku produktivitāti, bet savukārt darba ņēmēji vecumā no 30 – 47 gadiem un no 48 – 60 gadiem, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, vēlas panākt lielāku sava darba efektivitāti.

Tā kā pētījums tika veikts trīs dažādos pasaules reģionos, tad arī pētījuma rezultāti – respondentu skatījums uz to, kā komunikācijas tehnoloģijas ietekmē viņu dzīvi –  ir mazliet citādāki katrā reģionā.

Ziemeļamerika

• 53 % respondentu apgalvo, ka viņu darba ražīgums ir krietni uzlabojies, pateicoties jaunajām mobilajam tehnoloģijām, savukārt 25 % respondentu apgalvo, ka darba ražīgums ir mazliet uzlabojies.
• Visvairāk ar balansu starp darbu un privāto dzīvi ir apmierināti tieši Ziemeļamerikas aptaujātie darbinieki – 64 %
• 30 % respondentu strādā ilgāk par savu darba laiku.
• Vislielākais labums, ko dod komunikācijas tehnoloģijas ir iespēja strādāt ārpus savas darba vietas un strādāt vispieņemamākajā laikā, tā apgalvo 92 % respondentu
• 67 % no tiem respondentiem, kas ir vecumā no 48 – 60 gadiem, ir vairāk apmierināti ar savu darba dzīvi nekā jaunākie kolēģi.

Eiropa

• 58 % respondentu apgalvo, ka viņu darba ražīgums ir krietni uzlabojies, pateicoties jaunajām mobilajam tehnoloģijām, savukārt 27 % respondentu apgalvo, ka darba ražīgums ir mazliet uzlabojies.
• Eiropā apmierinātība ar balansu starp darbu un privāto dzīvi ir vismazākā –  tikai 49 % respondentu.
• 33 % respondentu strādā ilgāk par savu darba laiku, jauno tehnoloģiju ietekmē.
• 84 % respondentu ļoti augstu vērtē iespēju strādāt no sev pieņemamākās vietas, ko nodrošina komunikācijas tehnoloģijas.
• Respondenti vecumā no 18 – 29 gadiem vairāk pievērš uzmanību darba un privātās dzīves līdzsvaram, nekā to dara vecākās paaudzes respondenti.

Āzija

• 62 % respondentu apgalvo, ka viņu darba ražīgums ir krietni uzlabojies, pateicoties jaunajām mobilajam tehnoloģijām, savukārt, 24 % respondentu apgalvo, ka darba ražīgums ir mazliet uzlabojies.
• 41 % respondentu strādā ilgāk par savu darba laiku, jauno tehnoloģiju ietekmē.
• 97 % respondentu apgalvo, ka līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi ir ļoti būtisks, bet tikai 59 % ar šo līdzsvaru ir apmierināti.
• 89 % respondentu ļoti augsti vērtē iespēju strādāt no sev pieņemamākās vietas, ko nodrošina komunikācijas tehnoloģijas.
• Vecākās paaudzes aptaujātie (79 %) ir ļoti apmierināti ar to, ka arī ārpus darba vietas var saglabāt virtuālo kontaktu ar savu darba vietu.

Pētījuma noslēgumā, pētījuma vadītājs Džordžs Korona secināja, ka komunikācijas tehnoloģijas ir radījušas apvērsumu darba vietās. Komunikācija kļuvusi brīvāka un pastāv lielāka iespēja strādāt arī no mājām, tādā veidā atrodot laiku gan darbam, gan ģimenei. espati.lv redakcija gan, vērtējot darba produktivitāti Latvijā un tās saistību ar komunikācijas tehnoloģijām, vēlas minēt, ka, iespējams, darba stundu pagarināšanās ir saistīta ar tik populārajiem sociālajiem tīkliem (draugiem.lv, Facebook, Twitter u.c.), gan citām laika pavadīšanas iespējām internetā.