KĀ iepazīties 25, 35 un 45 gados?

Viens no aforismiem, kas radies mūsdienās, apgalvo, ka "sievietei pēc 30 ir lielākas izredzes, ka viņai trāpīs atombumba, nekā atrast brīvu normālu vīrieti". Vai tā varētu būt dzīves patiesība, un kā varētu atšķirties iepazīšanās vietas un iespējas 25, 35 un 45 gados, vaicājām pieredzes stāstus un pārdomas dažādām sievietēm. Kaut dzejnieki teikuši, ka „Nav mīla jāmeklē, tā atnāks pati”, diez vai uz to varētu paļauties. Ceļā no gultas līdz ledusskapim un atpakaļ, neviens pats neatnāks pie vientuļās dāmas, ja nu vienīgi kāds santehniķis vai datora meistars. Tāpēc šoreiz par vietām, kurās varētu notikt laimīgi liktenīgā iepazīšanās!
 
IEPAZĪŠANĀS VIETAS
Teorētiski vietas, kurās varētu iepazīties ar pretējā dzimuma pārstāvjiem neatšķiras, vai tev ir 25 vai 45 gadi. Par tām var kļūt jebkura, kurā iespējams satikt cilvēkus, uzsākt sarunu ar iepatikušos vīrieti un tas izskatīties dabiski. Piemēri? Teātris, koncerts, muzejs, kinoteātris, izstāde, sabiedriskās ēdināšanas iestāde, sporta pasākums vai nodarbība, utt., jeb, citiem vārdiem sakot, vietas, kurās apkārtējā vide vai situācija mudina (vai neliedz iespēju) nepazīstamiem ļaudīm dalīties iespaidos vai atrast citus iemeslus sarunas uzsākšanai.
Arī sabiedriskajā transportā, pa ceļam uz darbu, pastaigā ar suni, lidostā, veikalā, baznīcā, pludmalē, satiksmes sastrēgumā, bibliotēkā, auto mazgātavā utt. var izveidoties situācijas, kad negaidot rodas iemesls sarunai un turpinājumā – iespējai iegūt jaunus paziņas.
Neaizmirsīsim pieminēt tādas biežu iepazīšanos vietas, kā mācības, kursi, darbs vai ceļojums. Cilvēki ir kopā ilgāku laiku, un grupas dalībnieki parasti ātri vien sapazīstas, un kur teikts, ka jūsu otrā pusīte nebūs viņu vidū? Savu pienesumu laimīgas iepazīšanās stāstos sniedz arī internets, sludinājumi avīzēs un, protams, radu vai paziņu organizētās ballītes un citas kopā sanākšanas reizes.

IEPAZĪŠANĀS IESPĒJAS
Attiecībā uz iepazīšanās iespējām šajos vecumos, te situācija savukārt nebūt nav vienlīdzīga. Secinājums no uzklausītajiem viedokļiem bija sekojošs: līdz 25 gadiem, kad cilvēks ir jauns, vēl nav dzīvē nostabilizējies, iepazīties ar jauniem cilvēkiem ir daudz lielākas izredzes – mainās mācību iestādes, darba un dzīves vietas. Kad cilvēks jau nostabilizējies – ir noteikts darbs, stabila dzīves vieta, satiecies ar vienu un to pašu cilvēku loku, tad tā netīšām, bet nopietni iepazīties ir stipri grūtāk. Citiem vārdiem sakot – cilvēku pieredze liecina, ka 25 gados iespēju iepazīties daudz, 35 gados ir, bet grūtāk, savukārt 45 gados tā jau ir veiksmes spēle – loterija!
Līdz 25 gadu vecumam daudzi pāri jau ir sapazinušies un nodibinājuši stabilas attiecības, iepazīstoties studiju vai pat skolas laikā, kā arī uzsākot darba gaitas. 25 gados, kad esi jauna un skaista, joprojām ir dotas visas iespējas, lai veiksmīgi iepazītos, vajag tikai rīkoties – iziet sabiedrībā (kafejnīcas, klubi, diskotēkas, vienkārši iela un viss iepriekš uzskaitītais, arī internets kā iepazīšanās procesa paātrinātājs, ja neatrodi kandidātu starp paziņām).
35 gados tu esi vairs ne tik jauna, bet skaista gan (tā piebilda kāda no paziņām, kas dalījās pārdomās) – iespēju mazāk, bet vēl visu var pagūt! Iespējamās iepazīšanās vietas: internets, klubi, laukos – zaļumballes vai balles utt.
45 gados tu vairs neesi jauna (lai arī iespējams tāda jūties), bet joprojām skaista – iespēju iepazīties maz, bet var paveikties… kā loterijā! (Internets? Kafejnīca? Deju placis?). Kāpēc iespēju maz? Apmeklēt taču var gandrīz visas tās pašas vietas kā 25 gadu vecumā. Tāpēc, ka darbojas viens no faktoriem, kas varētu radīt problēmas iepazīties – vienaudži vīrieši vairums ir precējušies vai arī, ja ir šķīrušies, tad meklē 18-30 gadus vecas sievietes.
 
Vēl kāds aspekts – sieviešu žurnāli savos padomos māca radīt iepazīšanās situācijas pašai – tēlot, ka vajadzīga palīdzība un lūgt to noskatītajam kaimiņam, autobraucējam, veikala apmeklētājam u.tml. Tas varētu neiedarboties, jo, ja tev uz pieres slīdēs lente „izmisīgi vēlos iepazīties”, tas drīzāk aizbaidīs potenciālos kandidātus. 
 
SIEVIEŠU PIEREDZE
Teoriju aplūkojām, nu ielūkosimies spilgtākajos citātos no sieviešu pieredzes stāstiem:
 
„Mēģināju risināt problēmu ar sludinājumu palīdzību (vēl pirmsinterneta laikmetā), bet tā arī neatradu. Vismaz uz ilgstošu laiku ne. Tiem, kuri atsaucās, parasti bija vesela buķete nelabu īpašību un viņi staigāja no vienas pie otras. Tie nedaudzie, kuri likās interesantāki, varēja izvēlēties citus variantus. Viņiem izvēles netrūka”.
 
„Var jau iepazīties bāros, spēļu klubos, ballēs utt. Tur jau tā lieta, ka iepazīties nav problēma. Bet atrast sakarīgu brīvu vīrieti (kāpēc lai šai vecumā sakarīgais būtu vēl brīvs?), tur nu lielai veiksmei jānospīd”.
 
”Man ir daži šā vecuma (pēc 40) vīrieši pazīstami, kas ir iepazinuši savas pusītes tieši izklaides vietās. Tikai jāizvēlas piedienīga vieta”.
 
„Jo vecāks, jo lielākas prasības pret otru. Jaunībā ar daudziem mīnusiem var sadzīvot”.
 
„Ap 40 ir gan pagrūti iepazīties. Nenāks taču 40 gadīgai kundzītei veikalā vai uz ielas klāt normāls vīrietis ar domu iepazīties. Tajos pašos bāros pārsvarā tusē piedzīvojumu meklētāji, kuri pa kluso no sievām aizmukuši. Ja līdz 30 gadiem iepazīšanās iespējas pārsvarā ir neierobežotas, nav nemaz jāmeklē, tad 40-45 gadniekiem gan tik viegli nebūs”.
 
„Man 30, bet nekad neesmu sūdzējusies par uzmanības apliecinājumiem. Veči paši "piepeld" klāt un viņus nemaz nemulsina, ja esmu ar bērnu, draudzeni, viena pati vai pat ar vīrieti. Brīvdienās biju cirkā, projām ejot viens vīrietis pie garderobes atstāja vizītkarti ar lūgumu uzzvanīt un viņu nemaz netraucēja, ka man 3 bērni līdz (viens mans, divi krustbērni)”.
 
„Tādi actiņu miedzēji veikalos vispār ir nenopietni gadījumi, kuri gan jau miedz ar abām acīm katrai otrajai sievietei, tad priekš kam man tāds piedzīvojumu meklētājs”.
 
„Ap 30 dažs labs jau uz ”brīvām” kājām atkal, tā kā pats” labums” atkal dabūjams, tikai ar bagāžu, saprotams”.
 
„Neliela diskriminācija sanākusi – uzskati, ka ja vientuļa, glīta, kopta, izglītota sieviete nevar sev atrast vīrieti, tad tas noteikti tāpēc, ka visi brīvie veči – pļēguri, dulburi un vienkārši spermas donori. Ja vientuļš vīrietis, strādīgs, izglītots nevar sev dāmu atrast, tad tik un tā pats vainīgs. Tā nevarot būt, ka brīvs, bet derīgs, kaut kas šim noteikti nav kārtībā”.
 
„Vislabākie esot atraitņi – tā apgalvo mana vīramāte”.
 
„Jo mazāk meklēsi vai gribēsi satikt, 100 punkti, ka krustosies tie ceļi”.
 
„Man mazliet šķiet, notiek tā, kā ir lemts. Un tikai tad, kad satiec savu īsto, saproti, kāpēc tik ilgi bija jāgaida”.

Saistītie raksti

17 komentāri
  1. Kāda mana paziņa stāstīja, ka pirms uzsākt reālus meklējumus ir jārīkojas kā detektīvam un proti, brīdī kad esi sapratusi kāds šis cilvēks ir, ar ko vēlies būt kopā, iedomāti izpēti viņa dzīves paradumus, teiksim, ja zini, ka vēlies būt kopā ar zemnieku (kārtīgu, strādīgu, izglītotu, ar lielu saimniecību) – visticamāk tev būs jāsāk braukāt uz augstas klases semināriem par piem. struktūrfondu apgūšanu, zemkopības un stādu izstādēm, jādodas “iepazīšanās” apmeklējumos uz saimniecību utt., ja tavs potenciālais brūtgāns varētu būt uzņēmuma vadītājs, būs jāapmeklē seminārus vadītājiem, smalkas prezentācijas, sporta zāli – vai nu ļoti agri no rīta, vai vēlu vakarā, ja filosofs tad jāgaida vasaras alternatīvos mūzikas festivālus, jāapmeklē bibliotēkas, jāizpēta pilsētas kafejnīcas, vai kāda ir tāda, kurā apgrozās tev interesējošie personāži. Apmēram šādi. Taču ja šitik smalka izpēte nav pieņemama, tad jādara, kā rakstā teiksts – jāiet cilvēkos un jāpaļaujas uz “laimīgo negadījumu” :).

  2. Es domāju, ka šobrīd pāri visam ir internets un interneta iepazīšanās vietnes, jo tur var satikt visus no A līdz Z. Redz, pat mūsu Izglības ministrs savu otro sievu ir atradis internetā! Pie tam, ja ir laba kāda no svešvalodām, meklējuma loku var paplašināt un iepazīties ar ārzemniekiem, bet es domāju, ka arī tepat ar potenciālajiem latviešiem pietiek, vajag tikai sākt meklēt!!!

  3. Man patīk tas teiciens ka pēc 40 neesam vairs tik jaunas, bet vēl joprojām smukas 🙂 Tā arī ir! Foršs raksts!

  4. Es BALSOJU par internetu. Tur tiešām var satikt sev vīru, 3 manas draudzenes šādi tikušas pie laulātajiem draugiem!

  5. kā- netici internetam
    es neticu, ka var mēnešiem sarakstīties un samīlēties virtuāli
    ticu, ka internets ir vieta, kur iepazīties ar tādiem, ko ikdienā nesatiktu, lai norunātu tikšanos klātienē un tad redzētu, sekos kas tālāk vai nē

  6. Internets der tiem, kuriem ir grūti sabiedriskā vietā uzsākt sarunu ar nepazīstamu cilvēku. Kā piemēram man. Bet arī internetā ir jābūt uzmanīgam. Nevar iet uz randiņu tikai tāpēc ka baigi gribās iet uz randiņu. Šādi stāsti ir dzirdēti. Tie parasti ir ļoti traģikomiski.
    Jēdzienam “normāls vīrietis” var pretstatīt “normāla sieviete”. Ja cilvēks nav atradis savu otru pusi līdz 30-35 gadu vecumam, tad viņu noteikti nevar pieskaitīt pie “normālie”. Tas diemžēl attiecas gan uz sievietēm, gan vīriešiem. Tādēļ es sevi neuzskatu par normālu 🙂

  7. Es ar savu vīru esmu veiksmīgi precējusies un audzinām kopīgu meitiņu…
    Reāli sagājām kopā kā pāris pateicoties Draugiem.lv.
    Virtuāli viņš bija manu paziņu lokā jau sen, tikai laimīga nejaušība mūs saveda kopā…;)
    Bet visumā, uzskatu, ka iepazīties var jebkur un jebkā…
    Tikai nevajag pašam skraidīt pa pasauli kā sunim pēc kaula alkstošam…
    Ja ir lemts, tad tikšanās agrāk vai vēlāk būs…

  8. Tikai nevajag ja.. šis izdaudzinātais jaunības kults. Paskaties uz sievietēm 40 gados! Gribat teikt, ka viņas ir vecas? Daža laba izskatās svaigāka par 20gadīgu uzdzīvotāju.
    veca ir sieviete 70 gados, nevis 40

  9. Es arī ticu, ka notiek tā, kā ir lemts. Nav man vēl 30, bet… ja nebūs lemts, tad laikam audzēšu kaķus 🙂 Mēdz teikt, ka katram ir lemta sava īstā otrā pusīte. Dažreiz sāku domāt, ka varbūt manējo sabrauca autobuss? Satikt jau var daudz un dažādus vīriešus, bet, ja viņi satiekoties skatās nevis acīs, bet gan uz krūtīm vai citām ķermeņa vietām, tad tādi pēc īstajiem nemaz neizskatās…

  10. Internets neapšaubāmi ir vietne,kur var sākt zemo startu, jāatzīst,ka neba jau uzreiz un tagad viss notiksies, iespējams pāris neveiksmīgu randiņu, zināmas pieredzes uzkrāšana un nav izslēgts,ka rezultāts būs tāds kādu vēlēsies…ak,jā pati savu vīru satiku pirms 7 gadiem internetā:)

  11. Esmu sabiedriska un komunikācijai atvērta, man nesagādā problēmas uzsākt sarunu ar svešu cilvēku kaut vai veikalā, bet lai cik paradoksāli tas arī nebūtu- ar savu vīru pirms astoņiem gadiem iepazinos tieši draugiem.lv. 🙂 Tā kā internets paver plašas iespējas!

  12. No šeit rakstītā saprotu, ka mums, kurām ir jau 45, iepazīties nopietnām attiecību veidošanai nav iespējams…?

  13. Niks -> Patiesībā jau ir otrādi, pieejamo vīriešu klāsts tikai palielinās, var izvēlēties gan tādus, jas jaunāki, gan vienaudžus, gan vecākus kungus. Kamēr 25, pārsvarā izvēlas vienaudžus vai vecākus, bet, kad 45, vecumam vairs nav tik liela loma, protams, ja neizvēlas padsmitniekus, tur gan varētu rasties problemas ar likumu, citādāk, atiet!

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.