Kā es spoguli sadauzīju

Redzēju, ka mani te kāds sauc. Ja sauc, tad nāku, un ir jau arī, ko stāstīt.

Pagājušajā nedēļā aizgāju uz satikšanos ar sen neredzētām skolas biedrenēm. Īpaši pat nevilka, bet apsolīts ir un reizi pusgadā randiņš… Grēks neierasties. 
Esam četras, pārstāvam dažādas sfēras. Viena no bankas, otra no tipogrāfijas, trešā no skaistumkopšanas salona, ceturtā pat no valdības mājas. Es ierados stundu par vēlu, pirmkārt, darbā aizkavējos, otrkārt, neteiktu, ka nezvērā rautos tikos un tikos nulle nulle būt klāt. Gluži vienkārši jūtos no visas kompānijas visdumjākā… Kad aiziet sarunas par datorprogrammām, ko katra savā ofisā izmanto un kādā salikumā, apmeklēju dāmistabu. Cenšos zviegt līdzi dažādiem man neizprotamiem kurioziem līdzi tikpat skaļi, cik pārējās. "Nevar būt, ka tava kolēģe ir tāds zābaks!" Un apzinos, ka esmu vēl lielāks zābaks, nekā vidumjākā kolēģe ever. Pagājušajā reizē gan runāju es, bet pārējās klusēja. Vētraini izteicu savu viedokli un iespaidus par dziesmu konkursu "Jaunais vilnis". Nu ja…beigās izrādījās, ka klusums iestājies tāpēc, ka neviens normāls intelektuāls cilvēks taču par šitādu drazu neinteresējas. Tas tač tik plebejiski…Tāpēc es tagad turēju savu primtīvo mēli aiz zobiem un gaidīju, kad būs kaut kas "pa manu līniju".

Un pēc divām Longailendas ledus tējām sākās. Ja es biju domājusi, ka vīriešu lietas noteikti ir tās, kurās es būšu metrus divdesmit priekšā, nokauts notika jau pirmajā raundā. Inteliģentās, varbūt pat mazliet garlaicīgās dāmas pēc manas nopūtas "Kur gan dzīvo visi sakarīgie vīrieši", piebiedrojās man un sāka klāstīt savus bēdu stāstus.
Baņķierei visi vīrieši  (tātad viņai to ir tik daudz?!) līdz šim esot bijuši inteliģentie un gudrie, toties gultā šiem tipāžiem līdz pilnībai vēl tālu. Tā sakot, Dieviņš kaut ko iedevis, bet kaut ko arī atņēmis. Tad vecgada vakarā ticis mainīts uzstādījums – gribu labu seksu.  Un tagad dāma guļ ar muskuļotu torsu īašniekiem. Nu tā – īzī pīzī. Nē, nē, sieviete latviešu parastā, meikapu nelietojam, matus nekrāsojam, ģērbjamies pēc garastāvokļa un "stila konsultants var iet dirst" principa. Bet pašapziņa! Kas par mosntrozu pašapziņu! Kad pajautāju, bet kā viņa ar Apolonu gultā jūtas, vai to dara tumsā, cik ļoti viņi parati ir piedzērušies un ko viņš domā par celulītu, saprotu ka runāju kā minimums vissenāko indiāņu cilšu aizmirstā valodā. Celulīts? Tumsā?  Ko viņš domā? Kuram interesē!

Izrādās, vīriešiem, pat muskuļotiem misteriem Universiem, celulīta bubulis ir diezgan attāls un svešs. Mana blakussēdētāja pat nebija aizdomājusies, ka būtu jāmetas cīņā ar lieko kilogramu apkarošanu, jāguļas zem vakum trakum masāžas aparātiem, jānoplūc ik pārnedēļas gluda un spīdīga pēcpuse… Jo viņai to neviens nekad nav ne lūdzis, ne aizrādījis, ne vispār ierādījis par dzīves jēgu esam. Un nu jau kādu laiku viens no prefektajiem smukģīmjiem pie viņas atgriežas arvien biežāk. Un arī gudrs pat esot. Es sabiru pīšļos. Man vienmēr kaut kā ir par maz, lai nodotos vētrainam sakara, – iedegums par bālu, bikini divas nedēļas "par vecu", 3 liekie kilogrami šķiet spiežamies acīs kā īlens no maisa. Kam es tāda būšu interesanta? Un ar nolaistu acu skatu turpinu savas dienas gaitas līdz "gan jau pavasarī, tad saņemšos un dzīve sāksies". Un ne jau ar simpātisku, spēcīgas miesas būves vīrieti. Es piemeklēšu kādu – nu tādu, kuram nebūtu no par mani  kauns un man par viņu.
Man pateica, ka esmu slima. "Tu sev labāk galvā spuldzīti nomaini", saka dāma nr.4 no valdības mājas, kura, izrādās jau gadiem ilgi nevar atkauties no precētiem vīriešiem. Viens pēc pieciem gadiem beidzot no sievas aizgājis, bet tagad jau esot cits. Arī ar riņķi. Ko darīt – neesot sajēgas. Es atkal skatos un nesaprotu.

Aizgāju mājās un sadauzīju spoguli.

Tagad noteikti randiņus sarunāsim biežāk un dzert sāksim ātrāk.

10 komentāri
  1. manuprāt tu esi tā no skaistumkopšanas salona 🙂
    Bet ja par tēmu – jā, esam jau diezgan iecentrējušās uz tām riepu nodzīšanām, vaksācijām, meikapiem utt… bet vot ja iedomājos kā mans vecais reaģētu, ja es pēkšņi šito visu pārtrauktu darīt un staigātu kā māte daba mani radījusi – nekrāsotu matus, nevaksētu kājas un vēl šo to, nekoptu roku un kāju nagus utt. Man liekas, ka agri vai vēlu viņš sāktu meklēt kādu koptāku.
    Bet katrā ziņā, neticās, ka trenažieru zāļu muskuļotajiem, koptajiem džekiem patīk tādas inteliģentās pelēkās peles. Kaut kā neticās…

  2. Nu es arī esmu šad tad nošokējusies, ka kāda dāmīte ne nu gluži kopta, ne nu kā, bet spēj paķert TĀDUS džekus, bet es ar saviem kompleksiem par dažiem +cm un ne tik perfekti gludo ādu kā reklāmas plakātos nestāvu ne tuvu! Tad nu jāsprot ka teicienam”viss nāk no iekšām” 😛 ir liela daļa tasinības:) Un mums to biežāk vajadzētu sev atgādināt!! Hi hi!:) Bet autore kā vienmēr ir perfekta savā izteiksmes formā:)

  3. var jau būt skaista un kopta, kā no žurnāla vāka, bet, ja galvā ir tukšums, tad tik vien interesēsi, kā seksuālām izklaidēm.
    un kāpēc sievietes ir iedomājušās, ka vīriešiem patīk kārnas lelles? vīrieši ir dažādi un ar dažādu gaumi.

  4. to skaa!
    Domāju, ka lai rakstītu tik asprātīgākus tekstus ir jābūt inteliģentam cilvēkam, un vispār uzskatu ka inteliģence un cilvēka interesantums automātiski netiek piešķirts, saņemot diplomiņu cietos vākos. Domāju, ka cilvēku interesantu padara viņa domāšanas veids! Un plikas zināšanas bez spējas tās interesanti pasniegt ir par maz.

  5. to :). es nerunāju par raksta autori. es runāju vispār. un tam par diplomu es pilnībā piekrītu. ne jau izglītība un papīrs cilvēku padara interesantu, bet gan dzīves pieredze.

  6. nu super! Lai Tev izdodas!
    tā jau saka, ka parasti tas viss sākas sieviešu galvās, ne tik daudz vīriešiem tas svarīgi.. protams, ka nereti uzrodas arī tādi, kas nosaka savas prasības un noteikumus, bet zini, katrreiz ir citādas tās attiecības..
    lai mēs, sievietes būtu skaistas, mums tādām jājūtas, un psiholoģiski labāk palīdz justies tādas iepriekšsagatavošanās kā vaksācija, pīlingi, manikīri, pedikīri utt.
    BET – ja acīs nebūs tās dzirksts, kas parāda, ka ar sievieti viss ir kārtībā, nepalīdzēs pat spalvu noraušana no pēcpuses ik pārdienas.. :)))

  7. vui, ne pa tēmu, bet man riebjas šitās draudzeņu sanākšanas un ar krāniņiem(kuru i nemaz nav tachu) mērīšanās, bet vēl vairāk riebjas tie-kur tu strādā/cik tu pelni jautājumi. tā it kā lai forši pasocializētos nevarētu pajautāt kaut ko par mīļāko virtuvi vai kauč filmu. un tad skaties kā tava vērtība ceļas vai krīt jautātāja acīs. jak.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.