Kā es norāvu jumtu

Jau labu laiku biju aizmirsusi, kā ir būt sievietei. Nebūšu oriģināla, arī manu darba vietu skārusi lielā, melnā kaitinošā sērga – KRĪZE . Algas līdz minimumam ar kavēšanos, atteikšanās no visām iespējamām ekstrām utt. Ja kāda no kolēģēm atļāvusies atnakt jaunā somiņā vai (nedod dievs) manāmas solārija pēdas, šņācam kā čūsku midzenī – ak tā, iedomājusies te dzīrot mēra laikā!  Aizvakar mājās netīšām sasitu spoguli, nē, neesmu māņticīga – vienīgais, kas ienāca prātā, ka mierīgi taču var iztikt bez tā, redzēt tur tāpat nav, ko – mati krāsoti nezin, kad, kosmētikas krājumi var teikt, pa nullēm, lēto makaronu un kartupeļu diēta darījusi savu.

BET! Mēs piedzīvojām brīnumu! Saņēmām uz Ziemassvētkiem lielāku algu – nu tādu kā prēmiju, vai? Viss mēneša, ceturkšņa un pusgada finansiālais plāns galvā vienkārši nobruka, sistēma rādīja pilnīgu ERROR. Ko es darīju? Grūti aprakstīt. Metos nopirkt sev jaunus svārkus, aiznesos pie friziera, pēc tam devos uz kosmētikas veikalu gandrīz vai ar asarām acīs. Apstājos pie savas kādreiz iecienītās, bet salīdzinoši dārgās kosmētikas stenda kā pie svētbildes, glāstīju pudelītes, zīmulīšus, pūderīšus… Un tad pasaules valdnieces cienīgā manierē norādīju – man, lūdzu, šo pagarinošo tušu!

Pa ceļam paslīdēja kāja arī kādreiz tik ļoti iemīļotajā ķermeņa kosmētikas veikalā – somiņā iekrita superefektīvais celulīta apkarošanas krēms.

Ai, cik labi un brīnišķīgi tomēr būt sievietei, kaut gan vienmēr esmu iesmējusi par ķerto Keriju Bredšovu no seksīgās lielpilsētas par viņas idiotisko kurpju fetišu. Šobrīd pierādījās, ka esmu tik ļoti sieviete, cik vien ļoti var būt, kaut gan vienmēr esmu stutējusi savu degunu maķenīt augstāk par tām cacīgajām materiālistēm, kuras droši vien dzīvē pat nevienu jēdzīgu grāmatu, izņemot "Krēslu", nav rokās ņēmušas.
Es tiešām ļoti, ļoti atvainojos. Šobrīd ar lielāko baudu aizietu un uzliktu rozā akrila nagus un nopirktu vismaucīgākās (aaatvainojos)  spicenes. Jo esmu noilgojusies pēc sievietes sevī. Ļoti iespējams, ka manas pārgalvības dēļ kaut kad ļoti drīz viss šitas atkal pārvērtīsies par ķirbi, bet ko nu vairs. Izdzīvoju savus mazos princešu Ziemassvētkus uz pilnu klapi! Priekā!

9 komentāri
  1. Malacis! Tā arī vajag – un pie tam tā kosmētika jau arī nav vienai dienai..
    Pēc kartupeļu diētas vajag tikai nedaudz iekšējā mirdzuma, nedaudz ārējā starojuma un būsi vienkārši lieliska uz Jaunā Gada sliekšņa! Lai veicas!

  2. Jā, es arī piektdaļu algas noliku pirmajās trīs dienās, “investējot” labajās lietās, kuras taču pietiks vismaz pusgadam, ja ne vairāk 🙂 Un jā, vismaz tajos brīžos jūti, ka dzīvo un esi sieviete 🙂

  3. Jā es ar saprotu kā tas ir – kad gribās ”atrauties ” un atpūsties kā sievietei- shopingojot pa veikaliem, kaut gan zinot ka tur ārā aiz loga valda krīze.

    Pati arī šo svētdien naudiņu saņemšu – atlaidīšu buras 🙂
    Aizskriešu uz kolonnu, body shop , u.c veikaliem iepirkties – jaunais gads tak tuvojās. 🙂

    Gribās būt grandiozai , sievišķīgai jauno gadu sagaidīt. 🙂

    Priecīgus svētkus! 🙂

  4. bet es sev nopirku jaunu ziemas kurtku un jaunu fotoaparātu, jo man gribās būt smukam un uztaisīt kādu jauku bildi (skatīt inbox.lv – Fotoalbums Pastaiga). Bet kartupeļu diēta, tik tālu pat es – bezdarba pabalstnieks būdams neesmu nolaidies…, kosmētika, celulīts, trenažieri, sauna – to visu es saprotu, pat ļoti, bet tie līmētie nagi – izskatās pretīgi…

Komentēt Jānis Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.