Kā ATŠĶIRT gripu no sa-aukstēšanās?

Klāt atkal ikgadējais periods, kad ārsti brīdina par gripas vīrusa pastiprinātu aktivitāti. Slimot nevēlas neviens, bet, ja nu tomēr vīruss licis par sevi manīt, svarīgi ir laikus atpazīt simptomus, un zināt vai tā ir parasta saaukstēšanas, vai gripa.
Saaukstēšanās ir daudz vieglāka augšējo elpceļu saslimšana kā gripa, taču arī ar to ir jāpacīnās, lai uzveiktu. Saaukstēšanās parasti noris dažas dienas, bet slimojot ar gripu, slikta pašsajūta var saglabāties pat vairākas nedēļas. Ir svarīgi atpazīt, kura no vīrusu infekcijām piemeklējusi un atbilstoši rīkoties. Pret gripu nekādā gadījumā nedrīkst izturēties vieglprātīgi un to ielaist, jo sekas var būt ļoti nepatīkamas. Ielaista gripa ir jāārstē slimnīcā, un tā var izraisīt nopietnas komplikācijas, piemēram, plaušu karsoni. Laicīgi neārstēta gripa var ietekmēt arī hronisku slimību attīstību, piemēram, kādu sirds kaiti.

SAAUKSTĒŠANĀS
Tā ir kakla un deguna vīrusu infekcija, kas visbiežāk rodas ķermeņa vai atsevišķu tā daļu straujas atdzišanas rezultātā, īpaši, ja ilgu laiku ir salušas kājas. Straujas temperatūras maiņas rezultātā vērusi un baktērijas aktivizējas un izraisa saslimšanu. Saaukstēties ir iespējams arī tad, ja ķermeņa atdzišana nav notikusi – saslimšanu veicina pārpūle (gan fiziska, gan garīga), nepietiekams miega daudzums, nogurums, nepietiekams uzturs, kā arī paaugstināti stresa apstākļi. Slimības simptomi ir atkarīgi no organisma reakcijas uz vīrusu infekciju un savas imunitātes stāvokļa. Parasti saaukstēšanās simptomi ir aizlikts deguns, šķavas, sāpes kaklā, klepus, nogurums, iespējama paaugstināta temperatūra un reizēm galvassāpes, taču katram saaukstēšanās var izpausties citādi. Vienam sāpēs kakls, citam būs temperatūra un iesnas, vēl kāds sirgs ar teju visiem simptomiem.
Cilvēki bieži vien saaukstēšanos ignorē, uzskatot to par nieku un turpinot savus ierastos ikdienas darbus. ārsti brīdina, ka šo slimību neārstējot, tā var izraisīt nevēlamas blakusparādības, piemēram, sirdsdarbības traucējumus. Saaukstēšanās gadījumā vajadzētu atteikties no fiziskajām aktivitātēm, izvairīties no sabiedriskām vietām un pārslodzes. Tas ļaus ātrāk izveseļoties. Saaukstēšanās gadījumā vislabāk ir ārstēties ar tējām, piemēram, aveņu, kumelīšu, liepziedu un pelašķu. Bieži vien slimību iespējams izārstēt ar tēju, atpūtas un izgulēšanās palīdzību, iztiekot bez medikamentu lietošanas.

Jāpievērš uzmanība šādām lietām: C vitamīnam (citrusaugļi, pētersīļi, paprika), E vitamīnam (rieksti, graudaugi), beta karotīnam (burkāni, lapu salāti). Jāēd pilnvērtīgi, lai uzturā būtu ogļhidrāti, olbaltumvielas, šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni, kā arī nepieciešamais tauku daudzums.

GRIPA

Tieši tāpat kā saaukstēšanās, arī gripa ir vīrusu infekcija, kas kairina elpošanas sistēmu – degunu, kaklu un plaušas. Tā izplatās epidēmiju veidā un Latvijā visbiežāk uzliesmo janvārī, februārī, martā. Gripas vīruss izplatās gaisā pilienu veidā. Tas nozīmē, ka to iespējams ieelpot, kad vīrusa nēsātājs klepo, šķauda vai runā. Šādā veidā vīruss iekļūst degunā, kaklā, plaušās, sāk vairoties un rada labvēlīgu vidi savai attīstībai. Tāpat iespējams inficēties arī pieskaroties virsmai, kurai iepriekš pieskāries gripas slimnieks. Lai izvairītos no šādu mikrobu iespējamās iekļūšanas organismā, īpaši svarīgi ir bieži mazgāt rokas. Gripai raksturīgi parādīties pēkšņi un visizplatītākie pirmie simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, drebuļi, drudzis, galvassāpes, nespēks, sāpes acīs, muskuļos, kaulu laušanas sajūta. Pēc tam parādās kakla sāpes, sauss klepus.
Pirmās divas līdz piecas dienas pēc saslimšanas cilvēka organisms ir kā gripas vīrusa perēklis un ir bīstams apkārtējiem. Ja slimība noris bez sarežģījumiem, nedēļas līdz desmit dienu laikā cilvēka pašsajūta un veselības stāvoklis jūtami uzlabojas. Jārēķinās ar to, ka pēc gripas izslimošanas vēl pāris nedēļas tomēr var saglabāties šādi simptomi – nervozitāte, nogurums, enerģijas trūkums. Gripas riska grupa ir mazi bērni, grūtnieces un cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem. Gripa ir ļoti lipīga slimība, tāpēc pret to nevajadzētu izturēties vieglprātīgi, bet ārstēties. Primārais, kas nepieciešams, lai izārstētu gripu ir atpūta, miers un daudz miega. Gultas režīms būtu jāievēro trīs līdz piecas dienas. Tas ir īpaši svarīgi, lai gripas infekcija neizraisītu tādas bīstamas sekas kā, piemēram, sirds muskuļa iekaisumu. Jādzer daudz šķidruma, vēlams divi līdz trīs litri dienā – ūdens, tējas, sulas. Vajadzētu ēst ķiplokus un sīpolus, daudz C vitamīna.
KĀ ATŠĶIRT GRIPU NO SAAUKSTĒŠANĀS?
 Lai gan daudz simptomu šīm abām slimībām ir līdzīgi, tomēr tās ir viegli atšķiramas. Saaukstēšanās gadījumā drudzis var nebūt vispār, ja ir – neliels un viegls, savukārt gripa parasti plosās ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, pat 39° – 40°C, kas ilgst vairākas dienas. Saaukstējoties var būt nelielas ķermeņa un acu sāpes vai nebūt vispār, bet gripas gadījumā šādas sāpes ir izteiktas un stipras, ķermenis ir noguris, cilvēks jūtās „salauzts”. Slimojot ar gripu, cilvēkam ir izteikts vājums, kas ilgst arī pēc atveseļošanās, slimības sākuma posmā pat pilnīgs spēku izsīkums, savukārt saaukstēšanās gadījumā tas var būt neliels nespēks un tikai slimības pirmajās dienās. Saaukstēšanās laikā izteikti novērojamas iesnas, aizlikts deguns, kakla sāpes, gripas laikā tas var būt, taču retāk. Saaukstēšanās laikā biežāk ir sauss klepus un viegla diskomforta sajūta krūtīs, gripas laikā ir klepus un diskomforta sajūta krūtīs, kas kļūst arvien stiprāki un izteiktāki. Gripu var pavadīt spēcīgas galvassāpes, pat reiboņi.
Jebkurā gadījumā, visperecīzāko diagnozi uzstādīs ārsts un noteiks, kādus medikamentus lietot, kā visātrāk izveseļoties. Iepriekš gan ir vērts mēģināt stiprināt savu imunitāti ar vitamīniem un sabalansētu uzturu, lai organismam nemaz vēlāk nebūtu jācīnās ar šīm nepatīkamajām sajūtām.

13 komentārs
  1. Es parasti gripu neatšķiru no saaukstēšanās, jo līdz ko man ceļas temperatūra, tā lauž kaulus un es nevaru pakustēt abos gadījumos :(.

  2. Ja jūtu, ka tuvojos pamatīgai saslimšanai momentāli taisu sev atveseļošanās kūri, kas sastāv un no dažādu medikamentu sabarošanas sevī vairāku dienu garumā. Īpaši neaizraijos ar ķīmiskajiem, tāpēc lietoju pēc iespējas dabīgākus līdzekļus gan imunitātes stiprināšanai, gan dažādus vitamīnus. Kaklam parasti medus un piens, degunam Rinogēls smērējams vai pūšams! Jā, jā, rinogēls ir dabisks līdeklis, kura sastāvā ir dažādas eļļas, kas dezinficē deguna dobumu, ārstē un atvieglo elpošanu. Turklāt maksā tikai dažus latus 🙂

  3. Man sāp galva un ir +37 °grādi un vairāk vemšanas sajūta un kad pie cēlies reibst galva

  4. Braucu uz tirgu ar3 trolejbusu .Brauca divi bomzi , trolejbuss smirdīgs , labi Tie izskāpa , bet iekapa vēl 4 , kuri spļaudijās -tais ni uz grīdas salonā . Atbraucot jutu , ka nav labi . Aizveda pēc nedēļas uz slmnīcu . Manu prat pāc tadu bomžu braucieniem , vajadzētu dezinficēt trolejbusu .Tieši epidēmijas laikā .Ir vairākas līnijas kuros brauc šie smirdīgie kungi . Viniem nav ne naudas par ko ārstēties, viņi pārnesā gan turberkulozi , gan citus perēkļus .Kāpēc man būtu jāperk biļete tik neciešamā smirdīgā vagonā un vēl mēnesi jāarstējas. Rīgas satiksmei biļetes nav lētas un tai ir jānodrošina braucēju drošība vismaz gripas perioda laikā .

  5. Man tieši tagad ir iesnas, aizlikts deguns, sāp acis, sāp kakls un klepus. Nezinu, ko domāt…

  6. Manu prāt man ir gripa, ko lai es daru???(ir klepus,nepatikama sajuta krutis,nereti sap galva skola bija baiais reibonis kautkadas 3 reizes nokritu jo nevareju pastaigāt. Aa un sap aei acis!!!)

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.