Kā atradināt mazuli no krūts

Krūtsbarošana ir svarīgs etaps māmiņas un zīdaiņa attiecībās. Bet bērni aug, un vienu dienu tu saproti, ka mazais jau ir pietiekami liels, lai atteiktos no krūts barošanas.

Vienalga, vai krūts barošanu izjuti kā pienākumu, mīlestības izpausmi pret savu bērnu vai patīkamu atslodzes brīdi bērna ucināšanā, pienāk laiks, kad jūs abi esat gatavi pāriet jaunā attiecību fāzē, kurā krūts ēdināšanai vairs nav vietas. Iespējams, ka jutīsies noskumusi, bet tev jābūt arī lepnai, ka tavs mazais ir pietiekami liels, lai kļūtu mazliet patstāvīgāks.

Ja krūtsbarošana jāpārtrauc pēkšņi
Dažkārt pārtraukt krūtsbarošanu nav tavs lēmums, bet gan nepieciešamība. Iespējams, esi saslimusi un jālieto zāles vai kāda iemesla dēļ ilgāks laiks jāpavada šķirti no mazuļa…  Ja mazulim vēl nav gads un ir kaut mazākā cerība, ka problēma pārskatāmā laikā tiks novērsta, ir vērts pacīnīties, lai pieniņš nepazustu.

Ieteikumi labākam rezultātam

• Centies samazināt laktāciju pakāpeniski. Sākumā krūtis izstrādās pierasto piena daudzumu, var uztūkt, kļūt karstas un sāpīgas. Tāpēc piens ir jāatslauc. Tikai nepārcenties, noslauc tikai tik daudz, lai krūtīs sajustu atvieglojumu. Ja izslauksi visu, riskē, ka piena kļūs vēl vairāk.
• Dzer salvijas un piparmētru tēju. Kā arī ieliec ledusskapī kāposta galviņu, no kuras ik pa laika nošķin atdzesētas lapas, ko pielikt pie sāpošajām krūtīm.
• Ja bērns barošanas reizēs atsakās no pudelītes un pieprasa krūti, mēģini iekārtoties, lai sāknēji viņu barotu kāds cits ģimenes loceklis. Zīdainis sajūt tavu tuvumu un piena smaržu, tāpēc būs nemierīgāks.
• Nepārdzīvo! Tiek ražoti gana labi mātes piena aizstājēji, bet mīlestību pret bērnu var izpaust tik dažādi.

Kļūdas, ko nepieļaut

• Nenotin  krūtis. Šī nesen vēl tik populārā laktācijas pārtraukšanas metode var beigties pavisam bēdīgi. Ne viena vien māmiņa tādējādi iedzīvojusies mastītā.
• Nemoki sevi ar diētu un atteikšanos no ūdens.  Uzturvielu un šķidruma trūkums tevi tikai novārdzinās, bet piena no tā mazāk nekļūs. To, cik daudz piena, nosaka hormoni, kas nekādi nav saistīti ar ēšanu.
• Ja vien iespējams, nelieto medikamentus laktācijas pārtraukšanai. Lai gan zāles tiešām palīdz, tomēr tām ir virkne nepatīkamu blakņu.

Mazulim vēl nav gadiņš
Līdz gada vecumam mātes piens ir bērna galvenais uzturvielu avots. Piebarošana uzskatāma tikai par iepazīšanos ar pieaugušo ēdienkarti un ir pakāpeniska pāreja uz cietāku barību. Ne velti to sauc par piebarošanu. Tāpēc, ja vien spēj, turpini mazo barot pati. Dažreiz mazulis pats atsakās no krūts. Zini, parasti tās ir problēmas uz laiku, ko viegli var novērst. Bet, ja padosies, krūtbarošanu atjaunot būs grūtāk. Tāpēc pamatīgi izsver, pirms nolem to darīt.

Ieteikumi labākam rezultātam

• Nepārtrauc barošanu pēkšņi. Sākumā ar pudelīti (atslauktu pienu vai piena maisījumu) aizvieto tikai vienu ēdienreiz, tad  divas utt.
• Kad atlikušas tikai ēdienreizes pirms miedziņa, centies ieviest jaunus gulētiešanas rituālus, kuros ēšanai nav vietas. Ja vien iespējams, atradināšanas laikā uztici mazuļa gulētlikšanu tēvam vai vecvecākiem.

Kļūdas, ko nepieļaut

• Neplāno atradināšanu no krūts laikā, kad bērna dzīvē notiek pārmaiņas – ir liela slodze vai stress. Nepierastā situācijā māmiņas krūts ir ne vien barības avots, bet arī mierinājums.

Par gadu vecākiem bērniņiem
Lai gan PVO (Pasaules veselības organizācija) iesaka mazuli barot vismaz līdz divu gadu vecumam, vairākums pediatru uzskata, ka pēc gada bērns ir pilnībā gatavs iztikt bez mātes piena. Tomēr daudzi mazuļi līdz pusotram, diviem gadiem nevēlas labprātīgi atteikties no privilēģijas šad un tad panašķoties ar mātes pienu. Tāpēc, ja vien jūties labi, turpiniet iesākto, līdz abi jutīsities gatavi pārtraukt.

Ieteikumi labākam rezultātam

• Informē ģimeni par saviem nodomiem un nepieļauj, ka kāds žēlo mazuli vai stāsta, cik tas ir slikti, ka pieniņa vairs nav. 
• Nesteidzies. Daudz vieglāk no krūts atradināt tad, ja neko nemēģināsi panākt īsā laikā. Tādējādi padarīsi krūtsēšanu par aizliegto augli, kas, kā zināms, ir tas saldākais.
• Laikā, kad mazais pieradis ēst krūti, mēģini viņu iesaistīt kādā rotaļā vai citā interesantā nodarbē.
• Nekaitini bērnu un nestaigā pa māju puskaila vai vieglās drēbēs, kas bērnam liek domāt par krūts barošanu. Neizģērbies bērna klātbūtnē.
• Reizēs, kad bērniņš prasa krūti, piedāvā kā alternatīvu kādu gardu un veselīgu uzkodu vai dzērienu. Piemēram, glāzi kefīra, sausiņu vai burkānu.
• Ja bērniņš jau ir pietiekami liels, vari patirgoties, krūts barošanas vietā ļaujot apskatīt ģimenes albumu vai kaut ko citu ikdienā neierastu. Par atteikšanos no krūts pavisam piedāvā viņam ko jauku – rotaļu centra apmeklējumu, jaunu mantiņu vai kaut ko citu kārotu.
• Vari mēģināt iestāstīt, ka pieniņš krūtīs saskābis. Vai arī ieskaidrot, ka bērniņš jau liels, bet lieli bērni krūti neēd. Kā piemērs noderēs kāda bērna autoritāte smilškastē, kas māmiņu neēd.
• Atradinot bērnu no krūts, centies aizvietot vienu fizisku mijiedarbību ar citu. Biežāk noglāsti, samīļo un sabužini savu maziņo.

Kļūdas, ko nepieļaut

• Neklausies apkārtējos. Bieži vien cilvēki, vadoties no sev vien saprotamiem apsvērumiem, izsaka izbrīnu vai pat nosoda māmiņas, kuras mazos baro ar krūti pēc gada vecuma. Mātes pienā joprojām ir vielas, kas palīdz mazulim veidot imunitāti, tāpēc nepārtrauc, ja pati vēlies turpināt.
• Bieži vien māmiņas, lai atradinātu bērnu no krūts, uz vairākām dienām aizbrauc. Nedari tā. Iedomājies, kā jutīsies tavs mazulītis, ja viņam reizē tiks atņemta gan svarīgākā persona – māte, gan mierinājuma avots – viņas krūts.
• Ja bērniņš kļūst īgns, nepaklausīgs vai agresīvs, iespējams, ka tas notiek par strauju vai agru. Pacieties vēl nedaudz.
• Arī tad nav pienācis īstais laiks, ja, atradinot no krūts ēšanas dienā, naktī mazulis to pieprasa biežāk.