Kā atpazīt sliktu darbinieku?

Birojs ir tā vieta, kur var sastpat visdažādākos cilvēku tipāžus. Gandrīz katrā birojā varēsim atrast kādu, kas atbilstu stereotipam par karjeristu, slaistu, intrigantu vai darbaholiķi. Ir ļautiņi, kas veiksmīgi prot izmantot citus, lai pakāptos pa karjeras kāpnēm, ir tādi, kuri prot lieliski motivēt pārējos. Ir arī darbinieki – mēļu trinēji, kuri vienmēr zinās visu par visiem. Un ne tikai darba jautājumos. Zinātājs visus šo tipāžus var diezgan viegli atšifrēt, un, ja esi vadošā amatā, tev šīs zināšanas var noderēt.

Tāpat iespējams paredzēt, kurš perina pret tevi kā vadītāju ko nelāgu, kā arī to, kurš plāno darbu pamest. Var jau būt, ka tas viss tevi nemaz neietekmē, tā teikt – katrs vārāmies savā sulā un vienam gar otra dīvainajām izpausmēm vai dzīves problēmām nav nekādas daļas. Bet dzīvē ir situācijas, kad vēlies, kaut ātrāk būtu paredzējusi situācijas iznākumu vai pamanījusi kaut kur virs galvas savelkošos negaisa mākoņus. Kā atpazīt darbinieku, kurš gatavo tev nepatikšanas?

Arvien retāks darba apmeklējums
Iespējami gadījumi, kad darbinieks arvien biežāk atrod dažādus aizbildinājumus, lai neierastos darbā vai aizkavētos. Paskaidrojumi gan nav sevišķi ticami un pārliecinoši. Pametot savus pienākumus novārtā vai uzkraujot tos kādam citam, šis cilvēks nemaz īsti nejūtas par to īpaši atbildīgs un vainīgs. Šādam darbiniekam vai nu nepatīk viņa pārziņā esošais darbs, vai arī viņš ir viens no cilvēkiem, kuri vēlas iegūt sev labumu, ieguldot pēc iespējas mazāk pūļu (vai neieguldot tās vispār).
Ja sākumā tavs padotais bijis uzticams un cītīgs darbinieks, darba kavēšanas gadījumi varētu būt nopietnu ar darbu nesaistītu problēmu sekas. Tādā gadījumā būtu tikai saprotams, ja vēlēsies ar konkrēto cilvēku to apspriest zem četrām acīm, un iespējams pat palīdzēt.  Ja šī rīcība tomēr turpinās un darba kvalitāte neuzlabojas, visticamāk, ka esi iedzīvojusies sliktā darbiniekā.

Garastāvokļa maiņas
Ja darbinieks parasti bijis mierīgs, ar vēsu prātu domājošs cilvēks, bet pēdējā laikā sācis izrādīt vētrainus emociju izvirdumus (vai tieši otrādi – no ektraverta enerģiska darboņa pārvērties par kluso peli), ļoti drīz varētu sākties problēmas arī ar darbu. Arī tam var būt dažādi iemesli, ko vislabāk izrunāt laicīgi un mēģināt sniegt atbalstu, it sevišķi, ja pārmaiņas notikušas ar  labu un uzticamu darbinieku.

Izmaiņas strādāšanas ilgumā
Ir darbinieki, kuri jau gadiem ilgi uzkavējas darbā ilgāk nekā nepieciešams, bet ir tādi, kas par katru cenu cenšas izsprukt pa durvīm, tikko pulkstenis nositis darba laika beigas. Var gadīties, ka arī šie ieradumi pēkšņi tiek lauzti. Tas, kurš darbā  parasti aizsēdējies pāris stundas, tagad darbu steidz pamest ātrāk, kas varētu būt izskaidrojams ar pārmaiņām privātajā dzīvē – jaunas attiecības, aizraušanās, hobijs. Šajā gadījumā nevajadzētu vienmēr to uzskatīt pār briesmu signālu (darbs vairs nepatīk, darbinieks gatavojas to pamest), bet vairāk uzmanības jāpievērša gadījumos, kad darbinieks, kurš nekad nav īpaši centies pavadīt darbā kaut vienu lieku minūti, pēkšņi darba vietu iemīļojis tā, ka gaidīt gaida, kad visi dosies mājup un viņš paliks telpā pēdējais. Kas viņam aiz ādas? Kāpēc tā? Esi modra.

Termiņu neievērošana
Ir darbinieki, kas pēdējā laikā sākuši darbā pārāk bieži atpūsties – ieturēt biežas kafijas pauzes, pīppauzes, tādējādi nepaspējot laikā izpildīt darbus un kavējot visus termiņus. Tas varētu būt izskaidrojams ar motivācijas trūkumu, veselības problēmām utml. Bet šādas problēmas ar darbiniekiem jācenšas novērst jau laikus, citādi vari iedzīvoties nepatikšanās, kad atbildīga klienta priekšā jāskaidrojas par nokavētiem termiņiem, jo minētais sliņķis atkal nav bijis uzdevuma augstumos. Ja šāda uzvedība novērojama kādam no darbiniekiem, kurš pirms tam bijis priekšzīmīgs, iespējams, viņš plāno drīzumā no darba aiziet.

Stresa radīšana
Uz neapmierinātu un traucējošu darbinieku norāda arī fakts, ka tas bieži sācis "bāzt degunu" citu darīšanās, provocējot pārējos uz strīdiem, izmantojot pat dažādas nejaukas metodes, lai kādam ieliktu spieķi riteņos. Ja dzirdi šādas sūdzības no citiem darbiniekiem, neesi vienaldzīga un pavēro situāciju. Neveselīga gaisotne darbā var tikai iedragāt kopējo darba kvalitāti.  Un, ja tas ir tavs privātais bizness vai esi atbildīga par veselas nodaļas darbu, tas vēlāk var atsaukties uz tevis pašas darba rezultātiem.

17 komentāri
  1. Njaaaa, kaut kur bišku sazīmēju sevi. iepriekšējā darba vietā tiešām uzvedos visādīgi – ar termiņiem, ar aizbildināšanos, kaut gan īsti nemaz nebija daudz jādara. lieki piebilts, ka man nepatika ne mans darbs, ne mana priekšniece. Viss besīja. Biju laimīga, kad tiku prom 🙂

  2. :))) izklausās, ka šefu ielenkuši baigie mošķi, kas maina ssavus ieradumus un liek nabaga vadītājam kļūt dikti dikti aizdomīgam un modram.

  3. Nu un ko tad vadītājam ar to visu pasākt? Kā tikko pamana bīstamus signālus atlaist laikus, lai viņš to neizdara pirmais?

  4. Jā, bet, vai tā nav arī darba devēja problēma, ja darbinieks, kas reiz bijis čakls un ieinteresēts, pēkšņi sāk aizbildināties ar slimošanu un nenākt uz darbu, vai kavēt termiņus? Varbūt tur ir zināma motivācijas problēma?

  5. Varbūt problēma ir tajā, ka darbinieks nenovērtē, ka viņam tagad vispār ir darbs? 😀 Hmm – atlaist un ņemt nākamo!

  6. Un kurš ir atbildīgs par darbinieka motivāciju? Darba devējs!

    Raksta autorei ieteiktu šo jautājumu izskatīt arī no otras puses. “Esi modrs, jo tavam darbiniekam ir kaut kas aiz ādās” nomainīt uz “esi modrs un papēti savu attieksmi pret darbinieku”. Motivēt var ne tikai ar naudu, bet arī ar attieksmi.

  7. šķiet, ka baigi izmainījies līdzsvars starp darba devēju un darbinieku. darbinieks ir pārvērties par asti luncinošu, visma piekrītošu ķēdes suni, kuram vēl var ar kāju iespert. un kā vērtīgi pieminēja erna – ja darbiniekam kaut kas nepatīk – ņemam nākamo. A darba devējs ir tāds saērcināts vergturis šobrīd, kurš arī spārda ar kāju, jo bizness neiet un re ku tie azvietojamie alvas zaldātiņi, kuriem var atriebties da par visu – par to, ka pašam neiet un vēl par to, ka kādreiz tie darbinieki nez ko no sevis iedomājās.

  8. Lai arī ir krīze, psiholoģiski nekur nav atcetas cilvēka tiesības nejsuties konkrētā darbā labi, pilnvērtīgi un radoši. ja cilvēks ir nlaimīgs darbā, manuprāt, krīze nav attaisnojums, ka pie tā par katru cenu jāturas. Un nevajag ļaut sevi turēt par ķēdes suni, kam ar kāju var spert!

  9. Labi, bet darbinieki pēdējos gados patiesi bija izlaidušies ne pa jokam. Kad kas nepatika pacēla cepuri un aizgāja, pieprasīja sev algas palielinājumus tāpēc, ka tur otrā birojā viņam sola vairāk, nedarīs kaut ko, jo tas neatbilst viņa kvalifikācijai utt. Varbūt tagad tiešām līdzsars sasvēries uz darba devēja pusi, bet ir arī pelnīti. gan jau pēc laika atkal izlīdzināsies.

  10. Ir tāda atslēgu atslēga visām saspringtām situācijām – zirunāties. Pēc iespējas atklāti un mierīgi. Tad ļoti daudz kas saliekas pa plauktiņiem un iespējams arī attieksme pret darbu un priekšniecību mainās.

  11. Bet, ja kāds rok citam bedri – tas jau nenozīmē, ka viņš grib iet prom no darba, vai ir slikts savu pienākumu izpildīšanā. Parasti jau visi izliekas nemanot tos bedres racējus. Ķepurojas vien tas, uz kuru tas attiecas.

  12. Es šodien esmu reāli slikts darbinieks, jo daru laikam visu no iepriekš pieinētā sliktā darbinieka saraksta:) Varbūt man ir attaisnojums – …piektdiena?:))))

  13. Diemžēl ta izrunāšanās nemaz ne tik bieži notiek. Visi teorētiski zina, ka tā būtu labi, bet saņemties ir vēl grūtāk. Daudz kas notiek, neaprunājoties un nezinot īstos iemeslus.

  14. Darbinieks, kurš priecīgu seju visiem māj ar lakatiņu un grib palikt pēdējais un vienīgais vienkārši grib netraucēti parakāties pa pornosaitiem:)))

  15. Samācīs te priekšniekus un viņi mūs visus pirmdien atlaidīs.:) Tagad vajag tādu pašu rakstu darbiniekiem. Lai arī kaut kā var palikt priekšnieku zem lupas un pabiedēt.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.