Joga. Ķermenim un garam

Joga patiesībā ir ļoti sen aizsākta prāta, gara un ķermeņa vienotību veicinoša sistēma, kas radusies Indijā aptuveni 2000 gadu senā pagātnē. Bet kāda īsti ir jogas noz?me? Ko joga spēj sniegt cilvēkam un kā to izmantot savā lab??
 
Sanskrit? vārds joga nozīmē “apvienot”. Mūsdienās šā austrumu prakse ir atradusi un iekarojusi savu vietu daudzās pasaules valstīs un kultūrās, jo tā veicina veselības nostiprināšanos, psiholoģisko līdzsvaru un arī garīgo attīstību. Joga ir dabiska atveseļošanas sistēma, ko var pielietot un pilnveidot jebkura vecuma cilvēki, neatkarīgi no pieredzes, veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības. Viena no centrālajām idejām jogā ir spēja kontrolēt prātu. Ikdienā šķiet – kas gan tur īpašs, mūs katru dienu domājam, darām sev nepieciešamās lietas, tādējādi visu laiku kontrolējam savu prātu. Taču ar to nepietiek, tieši pretēji – tas viss prātam rada milzīgu piepūli un, lai no tās atbrīvotos, prāts jāiemācās kontrolēt citādi. Ja iemācāmies un spējam kontrolēt, disciplinēt sava prāta darbību, tad arī spēsim sasniegt izvirzītos mērķus. Vēl kāda ļoti svarīga iezīme jogā ir tas, ka tā uzsver pozitīvās domāšanas spēku. Tātad cilvēks ne vien iemācās kontrolēt savu prātu, bet arī domāt pozitīvāk, kas savukārt ir ļoti nepieciešams, lai saglabātu veselību un veselu nervu sistēmu mūsdienu ikdienas kņadā, stresā un satraukumā. Ir viedokli, ka ar jogas palīdzību iespējams izārstēt arī slimības, tiesa gan, ar jogu esot nopietni jānodarbojas, jo pamēģinot vien pāris reizes nekas pats no sevis neizzudīs, ar sevi ir jāstrādā. Joga spējot ārstēt artrītu, hroniskas plaušu slimības, sāpes mugurā un kaklā, hroniska noguruma sindromu, depresiju, galvassāpes, sirds slimības, neauglību, bezmiegu, impotenci un menopauzi, aptaukošanos u. c.. Nodarbošanās ar jogu palīdz organismam atbrīvoties no toksisk?m vielām, līdz ar to var palīdzēt atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanas, alkoholisma.

 
Vingrinājumi un enerģija
Jogas sistēmas pilnība slēpjas tās daudzveidībā. Ne tikai tāpēc, ka jogai ir daudz un daž?du vingrojumu, bet arī tāpēc, ka tai ir daž?di stila paveidi, daž?das jogas skolas. Tehnika jogas vingrojumu izpildīšanas laikā ir svarīga, taču galvenais ir paturēt prātā tās galveno mērķi. Ar jogu nav vērts nodarboties tikai stila pēc, bet gan tad, ja ir patiesa interese par to un vēlme iemācīties šo tehniku un palīdzēt sev. Par jogu tiek teikts arī tā, ka tā ir mācība, par kuru var rasties nojausma tikai tad, kad tā tiek izbaudīta un pielietota praksē.
Tā kā jogas vingrinājumi ir daudz un daž?di, tos var iedalīt trīs klas?s: fiziskie vingrinājumi, kas tiek dēvēti par asanu; elpošanas vingrinājumi, kas tiek dēvēti par pranajamu un meditācijas vingrinājumi. Visi šie vingrinājumi ietekmē ne vien fizisko, bet arī psihisko stāvokli. Cilvēks sāk apjaust, ka viņam pašam ir spēks, lai izveidotu un pilnveidotu gara un ķermeņa harmoniju, cilvēks sāk izjust, ka viņa spēkos patiešām ir sev palīdzēt. Joga labvēlīgi ietekmē visu organismu, stabilizē vielmaiņu, uzlabo asinscirkulāciju, kā arī palielina endorfīnu (tā saucamo laimes hormonu) izdalīšanos organismā. Gluži tāpat kā daž?die vingrinājumi, arī enerģētiskie lauki esot daž?di, jo pastāv uzskats, ka cilvēka ķermenī cirkulē daž?das enerģijas, kuru pienākums ir nodrošināt organisma veselīgu darbību. Joga palīdzot aktivizēt un līdzsvarot šīs enerģijas un jogas mācībā tiek izšķirtas piecas dzīvības enerģijas, kurām jābūt sabalansētām, lai varētu sasniegt labu fizisko un psihisko vesel?bu:
1. Apana kontrolē izdalīšanās procesus, visvairāk koncentrējas uz ķermeņa lejas da?u;
2. Prana strādā krūšu kurv?, šā enerģija ir atbildīga par sirds un plaušu darb?bu;
3. Samana uztur apanas un pranas balansu, kontrolē gremošanas orgānu darbību un koncentrējas uz ķermeņa augšējo daļu – galvas rajonu;
4. Udana pārvalda mugurkaula daļu, tā ietekmē cilvēka radošās spējas, domu skaidrību un intu?ciju; 
5. Vjana ietekmē asinsrites sistēmu, iznēsājot pa ķermeni enerģiju, ko saņem no elpošanas sistēmas un uzņemtās barības.
 
Nodarbojoties ar jogu, ir iespējams iegūt šo enerģiju līdzsvaru, uzlabot to savstarpējo mijiedarbību savā ķermenī.
 
Joga un tās ?tika
Joga nav nedz peste?ošana, nedz piespiedu kustība vai reliģija, tā ir vingrošana, kuru cilvēks pats brīvi izvēlas izmēģināt vai nē. Tikai tāpēc, ka jogai piemītot daudz labu spēju dziedināšanā un ķermeņa un gara harmoniz?šan?, tā nebūt neieņem medicīnas vietu, vai tiek celta slavas gaismā kā neaizvietojams līdzeklis. Joga ir process un ar to nav vērts nodarboties, ja cilvēks jūt, ka viņu tas nemaz neinteresē un nesaista. Vingrojumu vieglpr?t?ga izpilde dos tik pat lielu rezultātu kā tas, ja tos nepild?sim vispār. Tieši tāpēc tā ir katra cilvēka brīva izvēle – nodarboties ar jogu vai nē. Daudziem cilvēkiem ir pazīstami jogas fiziskie aspekti, bet jogai ir arī ļoti liela, spēcīga garīgā puse. Cilvēkiem, kuri pret jogu attiecas nopietni, jāievēro arī zināma ?tika. K?p?c? Tāpēc, ka ?tiska uzvedība nepieciešama, lai nodibin?tu un uzturētu cilvēka iekšējās pasaules harmoniju. Pastāv desmit jogas ētikas pamatnoteikumi, ko formul?jis senatnes domātājs Svami Patandžali:
1. Nedari ļaunu, nekaitē un neesi vardarbīgs
2. Nemelo un nelauz sol?jumus;
3. Nezodz;
4. Kontrolē sevi un savus dzimuma instinktus;
5. Ierobežo sevi, nepaliec lepns, iemācies iztikt ar maz?ko;
6. Uzturi nodomus un ķermeni t?rus;
7. Saglabā mieru ikvienā situācijā – esi l?npr?t?gs;
8. Esi pacietīgs un ieciet?gs;
9. Esi l?dzj?t?gs pret visām dzīvēm b?tn?m;
10. Mācies un paaugstini sava intelekta līmeni.
Iegaum?jot un pildot šos ētikas likumus, ne vien būs vieglāk iegūt iekšējo harmoniju, bet arī ikdienā būs vieglāk.
 
Aprīkojums jogai
Lai nodarbotos ar jogu, nav nepieciešams mācīt staigāt uz rokām, vai stāvēt uz galvas. Svarīgi ir darīt to, kas katram ir piemērotāks, patīkamāks un pieņemamāks, tāpēc ir ļoti svarīgi atrast sev piemērotu jogas aprīkojumu. Nodarboties ar jogu vajadzētu basām kājām, sporta apģērbā – kreklā un šortos, vai apspīlētās biksēs, pat triko. Galvenais – apģērbam jābūt ērtam, lai varētu brīvi kustēties.
Pats pirmais, ko noteikti vajadzēs, tas būs jogas paklājs. Protams, labāk ir, ja tiek iegādāts speciālais paklājiņš, jo tas sniedz nepieciešamo komfortu, taču ja nav tādu iespēju nevajag saskumt – vingrojumiem derēs arī parasta sega, vai grīdas paklājs. Jogas pakl?jam jābūt vieglam, tas nedrīkst būt slidens, tam jābūt viegli loc?mam, lai to būtu ērti uzglabāt vai transportēt. Ir nopērkami arī aromatiz?ti paklāji, kas ļauj jogu savienot ar aromterapiju, taču, ja ir vēlēšanās, jogu ar aromterapiju var savienot arī k?pinot vīraku, dedzinot sveces vai izmantojot aroma lampas.
Atbalsta bloki. Tie kalpo kā atbalsts starp grādu un ķermeni. Blokiem ir jābūt viegliem, parasti tie ir gatavoti no putām. Šie bloki labi palīdz un noder stiepšanās vingrinājumos. 
Josta. Jogā ir ļoti daudz pozu, kur ir nepieciešama kārtīga izstaipīšanās, tāpēc labs palīgs ir speciālā jogas josta, ar kuras palīdzību stiepšanās kļūst vieglāka īpaši cilvēkiem, kuri nav fiziski sagatavoti. Ja pozā, piemēram, ir j?s?ž uz g?ž?m un j?stiepjas pie kājas, tad cilvēks var vienkārši apķert pēdu ar jostu un, tādā veidā, noturot ķermeņa pareizo stāvokli stiepties pie kājas. Kad izstiepums uzlabosies jostu varēs padarīt īsāku. Tādā veidā josta palīdz padarīt pozu pēc vajadzības dziļāku, saglabājot muguras taisnumu, kas ir ļoti svarīgi. Kam, pirmkārt, jāpievērš uzmanība pērkot tādu jostu? Pirmkārt, karab?ne. Tai jābūt ērtai un jāļauj brīvi regulēt jostas garumu, kā arī droši to fiksēt. Jostu vienmēr var aizvietot ar noturīgu šalli vai ar parasto garo jostu no apģērba, vien jāatceras – lai vingrošana būtu ērta!
Sega vai pleds būs vajadzīgs jogas vingrin?jum? – meditācijā. Meditācija parasti tiek veikta 25 – 45 minūšu garumā, s?žot lotosa pozā. Tāpēc, lai justos komfortabli un nenosaltu, iepriekš ir vēlams ietīties segā vai pled?. 
Meditācijas spilvens. Ir iespējams iegādāties specializēto spilvenu sūdus meditācijai, taču derēs arī ortop?diskais spilvens, spilvens, kas pildīts ar griķu s?nal?m, vai vairākās kārtās saloc?ta sega. Galvenais – lai būtu ērti meditēt, lai nav jākustas un visu laiku neērtību dēļ jāmaina poza, vai jādomā par to, lai ātrāk paietu meditācijas laiks.
Mūzika jogai. ļoti svarīgi ir jogas nodarbībām radīt patīkamu atmosfēru, lai tu pati varētu justies ērti, atbrīvoties. Vislabākais būtu iegādāties ierakstus ar dabas skaņu motīviem, piemēram, lietus, ūdenskrituma šalko?a, putnu dziesmas, jūras skaņas utml. Vēl derēs meditācijas mūzika – tā ir mūzika bez vārdiem, kurai nav kādas izteiktas melodijas, bet gan vairāk skaņu un ritmu apvienojums, kas spēj būt vienkārši kā fons. 
Lai nodarbotos ar jogu mājas apstākļos, atliek vien sameklēt daž?dos resursos sev piemērotākos vingrinājumus un tos izmēģināt. Ir pieejamas arī speciālas grāmatas jogas vingrinājumiem. Kā arī ir daudz un daž?du jogas skolu, nodarbību, uz kurām vari pieteikties un izmēģināt vingrošanu speciālistu uzraudzībā, ko vēlāk vari turpināt mājās, savā nodabā. Lai tev izdodas!
16 komentārs
  1. Es tik konkrēti neiesaku iet uz jogu sporta klubos. Tam, kas tur notiek – ar jogu nav nekāda sakara. Jo joga jau nav tikai pastaipīšanās, tas ir domāšanas veids. Tur vajadzīgs skolotājs, kurš arī stāsta par to kas noties muskuļu grupās, bet arī prātā.

  2. nepiekrītu Selgai, ka sporta klubos joga nekam neder. Ne par velti klubi arī norāda, ka tā fitness joga, tātad ir vērsta uz fizisko attīstību. Pie rakstā minētā jautājuma un intereses par to, ka kas vēl bez vingrošanas ir JOGA, jau nonāk katrs vingrotājs pats, un reizēm tieši fitnesa jogas trenera iedvesmots… vai arī nenonāk un turpina veselīgi un interesanti vingrot 🙂

  3. Lasīju un īsti nesapratu šī raksta mērķi… Informēt, ka ir tāda nevienam nezināma parādība – joga? Bet to taču visi zina. Par tepiķīšiem zina, par elpošanu par meditāciju. Te nebija neviena jaunuma:( Nepatīk tādi raksti – ķeksīša pēc.

  4. Manuprāt, pamatus un ievadu izskaidrojošs rakstiņš. Nevajag jau domāt, ka visi par visu ir tik labi informēi. Es arī eju uz jogu sporta klubā un man ļoti patīk. Nemz negribētu kaut kadu filozofisko gruzonu. Es vingojot atslābinos, nomierinu domas un ķermeni un vairāk man neko nevajag.

  5. slinkā – Man gan škiet- ka lai nodarbotos ar jogu- vienlaicīgi jāmaina domāšana .un ja to dara nopietni- tad ,mūsu platuma grādos, galvā drusku , kas sagriežas Pazinu pāri, kuri sākot nodarboties ar to un arī apmeklejot kursus- sāka gulēt uz grīdas un viņu galvās viss drusku sagāja dēlī .Tas gan viņu laulību neglāba…

  6. Mums patīk skriet pakaļ visam, kas ir modīgs. Esmu dzirdējusi, ka tagad ir izgudrota arī tāda karstā joga, kas notiek kaut kādā +37 grādu uzsildītā telpā. Man šķiet mēs nedomājam ar galvu un nejūtam, ko mums patiešām vajag, bet dzenamies pakaļ modei. Un joga toč ir tāda modes lieta.

  7. Klau, ja tu nezini par karsto jogu, tad vismaz neizvērties komentāros. Tās būtība ir saslidīt ķermeni tā, lai vingrinājumos iesaistītos arī dziļākie muskuļi. Ķemenis ir vairāk atslābināts, siltāks – var vairāk un pamatīgāk paveikt. Ir, protams, cilvēki, kuriem nav ieteicams šādas jogas nodarbības apmeklēt, bet tās ir medicīniski pamatotas un tās radītājs ir indietis, kurš atveda šīs zināšanas uz ameriku.

  8. Man arī joga šķiet par gausu un neinteresantu. Droši vien trenē to, kā man iztrūkst – pacietību, bet man daudz labāk patīk iet peldēt, vai skriet. Tas tomēr no temereamenta atkarīgs. Ja būtu ļoti kategoriska, klaigātu tik pat viennozīmīgi kā te dažas, ka tas ir mākslīgi ieviesināts Latvijā. Bet, ja tā objektīvi – nu tās ir globalizācijas sekas. Ei nu vairs sazini, kur mūsos latviešu daļa un kur visādi surogāti.

  9. Nepatika raksts. Neko neizsakošs un nepasakošs. Man patiesi kaut ko vairāk gribējās uzzināt. Izlasīju un jutos vīlusies.

  10. Vai varat no savas pieredzes ieteikt kādas jogas un meditācijas nodarbības iesācējiem?
    Domāju, esmu nonākusi līdz tam, tikai nezinu, kur iet, jo piedāvājums ir ļoti liels.

    Paldies.

  11. Man patīk ļoti kundalīnī jogas nodarbības. mēs nodarbībās gan pastaipamies, gan muskuļus pantrenējam, kā arī nobeigumā man patīk meditācijas. Katreiz kaut kas ir savādāk, bet pēc tam liela enerģija. Ja jums interesē varat piezvanīt Evijai 29995557.

  12. Viss jau ir ļoti skaisti aprakstīts :), taču būtu nepieciešama smalkāka iztirzāšana augstākat minētajiem 10 pamatnoteikumiem. Kā piemēram “noteikums” Nr.3. Nezodz! Katrs to var interpretēt pa savam, bet tā nav zagšana burtiskā nozīmē, mantas atņemšana kādam, bet gan nezagšana, nekrāpšanās pašam pret sevi. Tas ir “aicinājums” būt godīgam jogas praksē, gan pret savu ķermeni, gan prātu.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.