Jaunais gads vai Grētas stāsti I

Grēta zināja, ka šis atkal būs klāt kā parasti. Atbrauks mammas radi no Alūksnes, atnāks brālis ar savu meiteni, tēvs atkal kādam trāpīs ar šampanieša korķi, tad visi jūsmīgi cildinās mammas kulināros talantus, kādureiz arī pieminot Grētu kā čaklu palīdzi, draudzīgi noskatīsies visas tās svinīgās uzrunas TV un tad pusnaktī izšaus gaisā pāris raķetes. Lūk. Un jaunais gadsbūsatnācis. Un arī Grēta būs par vienu gadu vecāka. Jā, tā nu ir sanācis, ka Grēta dzimusi tieši jaungada naktī.
Jā, arī šoreiz viss būs tieši tāpat, tikai bez Grētas. Jo Grēta ir slimnīcā un visi, kas viņu varēja apciemot, jau bija aizgājuši. Bija atskrējusi Sarma ar mandarīnu tūtu un vētrainu stāstu par savu jauno draugu J. ar kuru viņai esot TĀDAS jūtas. Mamma ar tēti atnāca kopā un atnesa svētku kliņģeri. Viņiem tas bija tāds tradicionāls pasākums no bērnu dienām – cept kliņģeri. Muļķīgi – divdesmit gados kopā ar senčiem cept kliņģeri. Bet Grēta jau arī nevienam to nestāstīja. Gluži tāpat kā to, kā parasti sagaida jauno gadu. Koledžas meitenes nesaprastu, tapēc viņa parasti atrunājās kaut ko par tusiņu, par boifrendu, par šampīti… Nu tā. 
Bija atnācis brālis ar Daci. atnesa kaut kādus vitamīnus(tu tikai neaizmirsti iedzert!) un lielu dzeltenu plīša zaķi. Laikam Lieldienu – Greta smejoties teica un Dace uzmeta lūpu. Vairāk jau neviens pie Grētas nevarēja nākt. Neviens jau nezināja, ka viņa ir slima. 
Grēta sēdēja uz palodzes, ēda mandarīnus un vēroja cilvēkus. Daži vēl kaut kur devās ar eglītēm padusē, lielākā daļa – ar saiņiem un pārtikas maisiņiem. Noēst svētkus – nodomāja Grēta un iekodās mandarīnā. Nuja, kad cilvēkiem nav par ko runāt, viņi daudz ēd, lai aizpildītu klusumu. Un sanāk gandrīz kā svētkos.

Viens garāmskrienošs puisis pacēla galvu, ieraudzīja Grētu un pamāja ar roku. Grēta atmāja pretīm un sāka mizot kārtējo mandarīnu. Re kā visi steidzas svinēt, viņa domāja. Vecāki pie bērniem, viņš pie viņas, draugi pie pārējiem draugiem. Tikai cik no viņiem tiešām viens ar otru tā no sirds grib svinēt? Varbūt svin tikai aiz bailēm nepalikt vienam, vienatnē ar sevi?
Pret loga stiklu sašķīda pika un Grēta aiz izbīļa nometa zemē atlikušos mandarīnus. Tas puisis bija atpakaļ un meta pikas viņas logā. Kaut kāds huligāns, pie sevis murmināja Grēta, vākdama pa palātas kaktiem aizripojušos mandarīnus. 
Tad viņa uzmanīgi pietuvojās logam. 
Puisis nekur nebija izgaisis, stāvēja turpat, rokās viņam bija jauna pika un ieraudzījis parādāmies Grētu viņš atkal pamāja ar roku.

(to be continued)

2 komentāri

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.