Bieži esmu dzirdējusi frāzes, kā piemēram: „Tev glīta draudzene!”, „Cik tad īsti viņai gadu?”, „Viņa izskatās tik jauna – varētu būt tava māsa!” Par ko ir runa?
Ir lasīts dažādos preses izdevumos, ir daudz dzirdēts par to, kādu kosmētiku lieto un/vai vajadzētu lietot ikdienā, arī par to, ko sievietes dara jaunības un skaistuma saglabāšanai un beigu beigās, no cik lielas naudas summiņas nākas šķirties mēneša laikā, lai kļūtu jaunākas un skaistākas. Un šīs naudas summas nav mazas, jo “ir nepieciešami” krēmi sejai un ķermenim, dušas želejas, pēcdušas krēmi un pieniņi, arī skrubis, lai āda kļūtu maiga, “ir nepieciešams” solārija un kosmetologa apmeklējums, tāpat arī krēmiņš, lai solārijā galīgi nesažūtu. Bet vai šīs lietas mums nodrošinās jauneklīgu ārieni uz ilgstošu laiku vai tikai šim brīdim?
Aizdomājoties par šo jautājumu, nolēmu aprunāties ar savu, kā arī manu trīs māsu un viena brāļa mammu, jo, neskatoties uz to, ka viņai jau četrdesmit, viņa izskatās patiešām jauna un skaista.
Pirmais jautājums, ko uzdodu: „Kā tas iespējams, ka, neskatoties uz dzīvē pārdzīvoto, tu vari tik labi izskatīties? Kā Tu spēji saglabāt jaunību un skaistumu, par ko uztraucas tik ļoti daudz meitenes un sievietes?”, uz ko viņa atbildēja to, ko esmu dzirdējusi arī iepriekš attiecinājumā uz mani.
Mamma savā jaunībā kosmētiku lietojusi minimāli, krēmus gandrīz nemaz, drīzāk kādu gurķu vai zemeņu masku sejai. Tā kā agrāk nebija tādas iespējas, tad skaistumkopšanas salonus arī mamma nav iepazinusi. Par solārijiem mammai ir īpašs viedoklis: “Kādreiz tādu nebija, sauļojāmies pie jūras vai laukos, bet tā kā bērni bija maziņi, tad īpaši daudz nesanāca nosauļoties – tagad tikai priecājos par to, ka paglābu savu ādu. Dažas reizes esmu bijusi solārijā, bet neesmu apmierināta ar rezultātu – redzu, ka ādai tas ir kaitējis. Un man tiešām žēl meitenes, kas aizrāvušās ar solāriju apmeklēšanu. Viņas neizskatās īpaši veselīgi un skaisti, jo solārija starojums atņem ādai elastību un nav brīnums, ka jau 25 gados meitenes sāk sūdzēties par neveselīgu ādu vai pat grumbiņām. Un kur nu vēl dažādas slimības, ko var iegūt.”
Mamma vienmēr centusies, un arī šobrīd cenšas lietot dabīgu pārtiku, un, lai arī ir moderna sieviete, mēģina izaudzēt savā dārzā kādu veselīgu dārzeni. Arī ar lieko svaru, kas mūsdienās ir liela problēma, nav nācies saskarties, tāpēc izpalikušas dažādas diētas.
Kā ļoti svarīga lieta mammas stāstījumā tiek minētas kustības un svaigs gaiss, vislabāk ja tas tiek apvienots. Tas ir arī ekonomiski izdevīgāk, nekā doties uz sporta klubu. Varu piekrist mammas teiktajam, jo esmu ievērojusi to, ka šobrīd cilvēki ir mazkustīgāki, vairāk laika pavada mājās pie televizora vai datora.
Turpinot iesākto, mamma vēl pastāsta vienu savu noslēpumu: “Vismaz reizi nedēļā iesaku iet pasildīties pirtiņā, nopērties ar bērzu slotiņu, un ja ir drosme, ielīst dīķī vai norīvēties ar sniegu. Veselībai, možumam un ādai tas dara brīnumu lietas.”
Vēl viena manas mammas doma: “Ir tāds visiem zināms teiciens, ka cilvēks ir tik vecs vai jauns, cik viņš jūtas. Laiks skrien, gadi arī, bet domas un prāts netiek līdzi. Tāpēc, domāju, mans noslēpums ir tajā, ka jūtos jauna, tāpēc arī izskats, domas, dzīvesstils ir atbilstošs šīm sajūtām.”
Pēc šīs sarunas ar mammu varu visiem, arī sev, ieteikt vairāk laika pavadīt dabā, izbaudīt kārtīgas pastaigas svaigā gaisā, izlaist kādu solārija apmeklējumu un nekādā gadījumā neatteikties no pirts apmeklējuma.
Un pāri visam ir mūsu domas un prāts, tāpēc, ja domāsim, ka esam jaunas un labi izskatāmies, tad tā arī būs un arī citu cilvēku acīs būsim jaunas un skaistas.