ja virs dzer!?

tik stulba situācijā ir daudzās ģimenēs, tik veicies man ir tādēļ,ka mums vēl nav bērnu un tiem nav jāciešs..
Viņš nespēj sevi kontrolēt solīja, ka manis dēļ dzeršanu pārtrauks, bet knapi 2 ned izturēja.. un tgd atkal nedēļā reizi, divas ir galīgā komā, bet tas jau tgd skaitās maz…..bija laiks, kad katru otro dienu komā dzīvojās.. tas viss ir tikai pašā sākuā, kas vēl būs tālāk pat bail iedomāties:( varbūt kāda tikusi galā ar šo problēmu??

14 komentāri
  1. Mīļā Karīna.. Es ar šādu problēmu galā tikusi neesmu, ar citām gan.. iesaku Tev painteresēties par tēmām – līdzatkarība, alkoholisms utt.. Jo sev palīdzēt iespējams vēl vari, bet Viņam – vairs tikai speciālists un tikai ja Viņš pats to vēlēsies – tā teikt – slīcēja glābšana paša slīcēja rokās!
    Lai Tev skaista dzīve! 😉 Tiešām!

  2. Iesaku bēgt kamēr vēl neesi kļuvusi par līdzatkarīgo…Alkoholiķi ļoti veikli prot manipukēt ar līdzcilvēkiem,iedvešot visiem žēlumu pret sevi.Ja sāc ticēt viņu solījumiem,bet reāli no viņu puses situācijas uzlabošanai nekas darīts netiek,tad tas var ilgt bezgalīgi un pati nemanīsi,ka esi kļuvusi par līdzatkarīgo.

  3. Karīna – iesaku nopirkt grāmatu Viestur Rudzītis “Bendes meitiņa” un tev acis atvērsies un daudzām šīs likstas šķautnēm… Šī grāmata tieši ir par atkarībām ģimenē un kā tās risināt.

    Bet iesaku labāk padomāt vai tiešām vēlies savu dzīvi saistīt ar šādu cilvēku?

  4. Sveika! Šādu problēmu es spēju risināt tikai vienā ceļā – šķiroties. Bijām kopā 4 gadus, visus šos gadus baroja mani ar solījumiem, bija pat doma iet kodēties, bet – tas takš ir jādara, nauda žēl utt., nedzeršanas mēģinājuma ilgumi bija nedēļa maximums, arī variants, ka mājās alkoholu ienest nedrīkst nelīdzēja, un kad sākās alkohola slēpšana un 2l platsmasas alus pudeļu izdzeršana izlēmu, ka man tas nav vajadzīgs – un es nevienu mirkli neesmu to nožēlojusi. Patreiz viņš nedzer jau kādus 3 mēnešus (esam šķīrušies jau 6 mēnešus) un ar to ļoti lepojas, bet nu tas gan nebūs iemesls, lai atgrieztos pie viņa (man ir princips nekāpt vienā un tajā pašā upē divreiz – vismaz apzināti). Lai veicas un turies!!! Galvenais lai apzinies vai Tu to vēlies un Tev tas ir vajadzīgs … Ja viņš Tevis dēļ negrib mainīties (kaut nedaudz), tad izdari secinājumus – skarbi, bet patiesība …

  5. Piekrītu “Kaut kas līdzīgs” komentāram, plus vēl piebildīšu, ka to ko ir zaudējuši viņi saprot pēc tam, kad jau ir par vēlu, bet tā jau vairs nav mūsu – sieviešu problēma 🙂 sākam smaidīt tad, kad esam satikušas vīrieti, kurš māk mūs cienīt 🙂 veiksmi un nenokar degunu, paskaties apkārt, viņš nav vienīgais uz šīs pasaules, jo jūtas pret viņu zūd ar katru viņa izdzerto alko lāsi …

  6. Ja ir vecāki, tad aizej padzīvo pie vecākiem kādu laiku (alternatīva – piedraugiem vai noīrē īstabiņu, utt), bet liec viņam saprast, ka aizej no viņa vai ka vēlies aiziet – uztaisi tādu kā teātri – ja viņš laidīs prom – tad nav vērts neko attiecībās ieguldīt un cīnīties, ja cīnīsies viņš un gribēs atpakaļ, tad iespējams sāks apzināties ko zuadēs. Mans vīrs to saprata, tiaki tad kad pateicu – viss, viss beidzies, šķiramies un aizvēru durvis, jo pirms tam viņš bija pārliecināts, ka es to nekad nevarēšu izdarīt (cik naivi), lai gan to biju pieminējusi neskaitāmajos strīdus mirkļos … Izlem kas tev svarīgāks …

  7. Mans tēvs dzēra un daudz. Mamma ilgi negaidīja un aizgāja, jo saprata, ka, ja nepārstās un nevēlēsies neko darīt lietas labā (kodēties, meklēt speciālistu palīdzību), tad nav nekāda jēga ilgāk dzīvot kopā kaut mīli to cilvēku. Tomēr visam ir savas robežas! Man palaimējies, jo sastapu puisi, kurš ar alkoholu ir uz jūs. Nevarētu būt kopā ar cilvēku, kuram patīk iedzert!

  8. Mans tēvs ir mīlējis iedzert visu savu apzinīgo mūžu (tagad viņam pāri astoņdesmit). Ne biežī, bet, kad tas notika, tad līdz lopiskam stāvoklim. Un ik reizi pēc tam mātei zvērēja, ka labosies, bet nekas nemainījās. Diez vai mamma viņam ticēja, taču prom negāja, jo gribēja ģimeni saglabāt bērnu dēļ. Tikai nez vai viņa domāja, ka šī izvēle viņu iedzīs kapā. Stipru nomierinošu zāļu lietošana neglābjami sabeidza viņas veselību. Bet tēvs mīl iedzert vēl tagad, un tagad es uzklausu viņa rupjības dzērumā un solījumus laboties. Nekas nemainīsies, ja būs tikai tukši solījumi, ja dzerājs pats savu problēmu neuzskatīs par problēmu, kā tas bija manā ģimenē. Tādā gadījumā vienīgā izeja ir aiziet un pēc iespējas ātrāk, jo nekas nekad nemainīsies, un Tu pazudināsi pati sevi. Diemžēl mana mamma to neizdarīja.

  9. Vienīgais, ko varu ieteikt- bēdziet. Pašai ir smaga pieredze. Ar vīru laulībā nodzīvoju ilgus gadus, bet pēdējos 10 gadus stiegot arvien dziļāk alkohola muklājā.Dzērumā bija agresīvs un vardarbīgs. Iztapu visādi- cerībā, ka sapratīs un novērtēs. Bet smagi maldījos . Beidzot sāka dzērumā mani dzīt ārā no mājas un trešajā reizē sapratu, ka tam nekad nebūs gala. Aizgāju. Rezultātā- jau ceturto gadu dzīvoju uz nervu zālēm (bez tām mani moka trauksme un bailes).
    Neskatoties uz visu pāri darīto- vīru ļoti mīlu, bet man no viņa joprojām ir ļoti bail. Es viņu varu mīlēt tikai pa gabalu……….. skumji. Veidojot jaunas attiecības sāpīgi reaģēju uz alkohola lietošanu.
    Neļaujiet sabojāt savau dzīvi. Tā mums ir tikai viena!

  10. jaa…viegli teikt,shkjiries..ej prom..beedz..tur neko nevar lidzet…neboja dzivi…pazaudesi sevi un ttalak.Kad izgaji pie vira,tad gribeji vinju kad aciis ceertas.es te skatos tada paviegla attieksme pret laulibu,doto solijumu…..priekos
    un bedaas…….taa tas latvijas genofods iznikst.
    iedzershana vai kartiga dzershana nenotiek bez iemesla…meklee kur ir PLAISA!!!meklee miljuminj!!! Tam ir iemesls,un taa vareja aizsakties jau daudz agraak.Un es varetu garantet ka jus maz laika pavadat kopa…pargajiena,teltii…makshkjeret…dod vinjam viegli samanamas iespejas rupeties par tevi ka draugu,sievieti.cel vinju viriesha statusa.Te lielakai daljai ir taa ka,ko es gaidishu..es pati aizskrieshu pec produktiem,iznesiishu urnu.sievietes kljuvushas viirishkjigas….vechi tiek aprupeeti kaa sievishkji!!!
    JUS tak esat lapsinjas;)izmantojiet savu dailjumu,trauslumu.
    atzishos es ari kaadu briidi kodu,un paris autinju parvertu skjidrumaa;/es zinu
    kadelj…man noveicies ar liktenigo,nepameta..kgan cieta ne pa jokam…toties nu jau n.n.n.n gadus dzivojam kaa podinjsh ar vacinju;)man prieksh vinjas nekas nav par gruutu!!!noveelu Tavam vecim sanjemties,tas nav viegli!(organisma saindeshanas lidz pat smadzenju podam)un lai vinjsh noslogotu sevi maximali….
    arii gjim pienakumos;))Buss labi!veelu veiksmi…un daudz jauku celjojumu!!!piedodiet par kljudam;)nav laika parlasiit…..

  11. tas novedis tikai dziljakaa purvaa liidz rupjiibaam un agresivitaatei. Mana mamma pacieta turpat vai 20 gadus manu teevu. Vinjsh pat saka terorizeet mani un manu maasu, arii pielietot fizisku speeku. Arii man ir tagad bailes no peekshnjiem trokshnjiem vai jebkaadiem konfliktiem un dusmaam. Es katru reizi salecos kad izskan kaads peeekshnjsh troksnis vai iekliedziens no viiriesha puses, kaut vai prieka iekliedziens. Un man pashai tikai mazliet paari 20. Mana mamma ir shkirusies ar manu teevu, bet sekas ir palikushas, ne tikai par manas mammas gamvu bet arii paar beerniem. Es neuzupureetos viiriesha deelj un vilkt vinju gadiem araa no purva, jo pareizi vien ir, ja pats negribees, tur nekas neliidzees. Sev esmu nozverejusies ka mans puisis nekad pret mani rupji neiztureesies vai nepacels roku, tad manis jau vairs nebuus blakus tai pashaa minutee. Saudzee sevi! Nenoraksti sevi cilvekam, kam acis aizlietas alkoholaa un vinjsh neko talak par alkoholu neredz dziivee. Izdari pareizo izveeli un kaa redzams, ka ljoti maz pozitiivu izaarsteetu alkoholikju. Adios!

  12. ar to nevar cinities… alkoholisms ir japamana jau pasa attiecibu sakuma… tici man- ar gadiem bus vel trakak … protams, mes varam ticet brinumam, bet pec personiskas pieredzes zinu, ka nekas nemainas… briziem vins bus milaks, noticesi, tad atkal tevi pievils un dzers… never ending story… saprotu, ka bail palikt vienai, bet labak tad dzivot vienai neka paciest to cilveku alkohola reibuma… galu gala, ja liktens bus lemis, ari pec 5 gadiem busiet atkal kopa… 🙂

  13. mama berniba tetis loti daudz dzera, jau pec 30 g vecuma bija alkoholikis, bet vinjs nokodeejaas un tad visu laiku ka sanaak iedzert(3-5 gados reizi) tad atkal kodeejas un pašlaik (teetim 50 gadi) mamma ar teeti dziivo tik laimiigi un šķiet ka mammai bija veerts to visu paarciest, lai saglabaatu ģimeni. es kā vecāku beerns saku, ka tas bija pareizi, iemaaciijos paarciest gruutiibas un man abi vecaaki ir kopaa, vinjiem ir kopiigi mazbeerninji 🙂 manupraat jaaskataas peec situaacijas, jo man šķiet ka es labaak redzeeju kaa mamma raud teeta dēļ, nevis pārciest vecāku šķiršanos. man liekas ka cilveeki, kuriem vecaaki ir šķīrušies arii paši dibinot ģimeni, pie grūtībām uzreiz šķirsies, jo bērni jau mācās no vecākiem- piemeeram- mamma pamet teeti jo viņš dzer- mammai ir gruuti, meitai sava ģimene- viirs paraak daudz straadaa-meitai ir gruuti, viņa ņems mammas piemeeru- bēgs no probleemas…. bet cik taalu?

  14. bet man ir tāda situācija apkārt ir radi kas viņu kūda uz dzeršanu ja viņš nedzer tad sauc pa mīkstais sēž zem sievas tupeles.tā jau viņš gribēja pārtraukt dzeršanu betja tevi tā kūda vīrieša lepnums tiek aizskarts un jādzer ir.mums ir 2 bērni gaidām trešo man iet nav kur.bet nevaru to izturēt.esmu jau izraudājusi visas acis.vai kāds varētu man ieteikt k man darīt.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.