Izdzīvošanas ābece

Bēbis dzīvi izmaina līdz nepazīšanai. Bet tas nenozīmē, ka jāatsakās no visa, kas tev svarīgs. Ir daudzas mammas, kuras iemanījušās apvienot bērnu audzināšanu un algota darba strādāšanu, to visu paveicot mājās.

Protams, ne katra profesija ļauj strādāt mājās un ne visas sievietes ir gatavas apvienot rūpes par mazuli un darbu. Tomēr aizvien vairāk māmiņu gan tāpēc, ka nevēlas iesūnot, gan tāpēc, ka papildu finansējums ģimenei ļoti noder, sāk strādāt jau tad, kad bēbītim ir vien pāris mēnešu. Turklāt tas ne vienmēr nozīmē, ka palīgā nāk aukles, vecmāmiņas vai citi mazā pieskatītāji.
Šai jomā nav universālu padomu, katra sieviete atrod savu pieeju un sistēmu. Un tāda būs jāatrod arī tev, ja esi nostājusies uz šā ceļa.
Lūk, divu jauno māmiņu stāsti par to, kā izdzīvot, auklējot bērnu un nepametot darbu.

Strādājošs bēbis

Iveta visu savu apzināto mūžu bijusi ļoti aktīva – dažādi pulciņi skolā, tusiņi, universitātes iniciatīvas grupas utt. ir viņas ikdiena. Arī darbā Iveta nekad neapstājas. Būdama pasākumu organizatore, viņa ar lielu prieku tiekas ar neskaitāmiem cilvēkiem, zvana, organizē tikšanās un pārrunas un vienmēr ir notikumu centrā. Kad pieteicās bērniņš, Iveta atzīst, ka bija nedaudz pārsteigta, tomēr ļoti laimīga.

Strādāt grūtniecības laikā viņai ļoti palīdzēja tai brīdī nesen pieņemtais likums par aizliegumu smēķēt publiskās vietās. „Daudz laika pavadīju kafejnīcās, runājot ar klientiem, kā arī pieskatot pašas organizētos pasākumus, bet agrāk tur bieži bija tik ļoti piesmēķēts, ka cauri dūmiem nevarēja redzē pat sarunu biedra seju. Nesmēķēšanas likumu sajutu kā īstu dāvanu savas grūtniecības sākumā, kad no cigarešu dūmu smakas kļuva slikti.

Tā arī strādāju visu gaidīšanas laiku. Vēl dienu pirms dzemdībām biju saorganizējusi vērienīgu pasākumu Rīgas centrā.
Tā kā esmu vientuļā māmiņa un pati sava uzņēmuma vadītāja, ilgi sēdēt mājās nevarēju atļauties. Jau pēc mēneša sāku pamazām atkal iesaistīties dažādos projektos. Sākumā visur mazo ņēmu līdzi. Maija bija ļoti mierīgs zīdainītis un neprotestēja, kamēr es ilgstošāk runājos ar cilvēkiem, mierīgi guldzināja savos ratiņos vai autosēdeklītī, cītīgi kodīdama māneklīti. Tā kā baroju meitu ar krūti, nebija problēmas arī ar ēšanu. Vienmēr līdzi ņēmu slingu, jo tā varēju meitu gan nemanāmi pabarot, gan arī nomierināt, ja mazulīte sāka niķoties un vēlējās atrasties tuvāk man, tajā pašā laikā atstājot brīvas rokas. Grūtāk kļuva tad, kad mazā sāka rāpot, viņa vairs negribēja sēdēt uz vietas, bet ne vienmēr publiskās vietās ir pietiekami tīrs, lai bērnu laistu uz grīdas. Problēmas sākas arī tad, ja meita slimo. Tad sāku domāt par auklīti, kura varētu bērnu uz pāris stundām pieskatīt. Izvēlējos medicīnas studenti, kura dažkārt ir ar mieru pāris stundu nedēļā, dažkārt arī brīvdienās, piepelnīties. Protams, man jārēķinās ar viņas studiju grafiku.

Tā nu Maija kopā ar mani ir bijusi dažādos publiskos pasākumos un dažkārt, kamēr es daru savus darbiņus, viņa turpat rotaļājas, kolēģu pieskatīta. Mēģinu izmantot arī laiku, kamēr viņa guļ diendusu. Tā kā meitēnam ir ļoti dziļš miegs, varu viņu silti sapakot ratos un ņemt šādās reizēs līdzi darba darīšanās. Dažreiz, kad tiekos ar klientiem ofisā, nolieku bērnu gulēt otrā kabinetā. Šim nolūkam pat iegādājos speciālu dīvānu.

Vēl man somā vienmēr atrodas arī kāds gardumiņš, sulas paciņa vai jauna rotaļļieta laikam, kamēr būšu aizņemta.
Varbūt manam bērnam nav nekādas noteiktas dienas kārtības, tomēr viņa savos nepilnos trīs gados ir redzējusi vairāk nekā lielākā daļa vienaudžu un, domāju, neko nav zaudējusi. Turklāt mēs esam kopā daudz vairāk, nekā lielākā daļa man pazīstamo mammu to var atļauties.
Nu jau pāris nedēļas izmēģinām arī ko jaunu – Maija uz pāris stundām dienā dodas uz privāto dārziņu. Izskatās, ka viņai tur tīri labi patīk, tā kā drīz domāju, pa dienu mums katrai būs savs darbiņš. Ir pienācis laiks, kad meitai vajag ne tikai mammu, bet arī vienaudžu sabiedrību.”

Ivetas ieteikumi citām mammām
    •    Nebaidieties bērnu iesaistīt savā ikdienas dzīvē.
    •    Dodoties uz darba sarunām kopā ar bērnu, brīdiniet par to partneri. Parasti cilvēki ir ļoti saprotoši un neiebilst, ja laikus zina, ka būsiet divas.
    •    Ja paredzēts kāds patiešām nervozs pasākums, centies bērnam sarunāt auklīti vai citus pieskatītājus. Mazais jūt, kad esi satraukta, un arī pats sanervozējas, tāpēc var padarīt situāciju vēl grūtāku.
    •    Izmanto moderno tehnoloģiju labumus. Mobilām māmiņām ļoti palīdz mitrās salvetes un burciņu sildītāji. Savukārt bēbīšu rācija ir neaizvietojama, ja tu strādā vienā telpā, bet bērns guļ citā.
    •    Pāris reizes nedēļā, kad steidzu padarīt darbus, bet mazo nav kas pieskata, uzlieku viņai kādu no garajām multenēm, piemēram, par Loti.
    •    Neparedzētām situācijām somā vienmēr glabāju kādu mazu kārumiņu un krāsojamo vai uzlīmju grāmatiņu. Tos velku ārā brīžos, kad dodos strādāt kopā ar mazo un viņai kļuvis neglābjami garlaicīgi.
    •    Savā ofisā esmu nolikusi dīvāniņu, kur bērns var gulēt diendusu vai pasnaust vēlākos vakaros, kā arī mantu kasti. No sirds varu pateikties lego radītājiem, jo šie kluči bieži vien spēj meitu nodarbināt pat vairākas stundas.
    •    Vienalga, cik steidzami darbi man darāmi, vienmēr cenšos pievērst uzmanību meitai, kad jūtu, ka tas nepieciešams. Tikai tad, ja bērns jūtas svarīgs, viņš būs mierīgs un ļaus strādāt.

Režīma ietvaros

Annas stāsts ir gluži cits. Viņa ir divu bērnu māmiņa un arī algota darba veicēja. Turklāt ikdienā visa bērnu pieskatīšana balstās uz Annas un viņas vīra (kurš strādā pilnu darba nedēļu) pleciem.
„ Kad piedzima pirmais bērns, es vairākus mēnešus jutos kā izsista no sliedēm. Nesapratu, kur rīts, kur vakars. Knapi paspēju apdarīt mājas darbus, kur nu vēl ko vairāk. Tomēr pēc pāris mēnešiem jutos, kā ieslodzīta. Biju pieradusi būt dinamiska, bet te vairs nekā – tikai pamperi un pastaigas tuvējā parkā un bēbis, kurš pat vēl nerunā.
Pēc pusgada sāku pamazām ņemt šādus tādus darbus. Un ne jau naudas pēc, bet gan lai sajustos nepieciešama. Sākotnēji tos veicu tikai sestdienās, kad vīrs varēja uzņemties bērna pieskatīšanas funkcijas.
Pēc pāris gadiem, kad dzima mans pastarītis, biju jau visai aktīvi iesaistījusies vairākos projektos, kas gan, par laimi, neprasīja tiešu manu klātbūtni. Varēju darboties no mājām sev izdevīgā laikā.

Pēc otrā bērna dzimšanas ņēmu pārtraukumu tikai pāris nedēļas, jo zināju, cik lēnām darbi atsākas, ja esi izkritusi no aprites pusgada garumā. Ar diviem bērniem strādāšana jau prasīja daudz stingrāku režīmu. Pirmkārt, lielajam nepieciešamas vismaz divas siltas ēdienreizes dienā, pastaigas un savas aktivitātes, un arī mazā vajadzības nevar pavisam aizmirst. Tā jau no pirmā mēneša iemanījos mazo siet slingā un kopā ar lielo veikt visus  mājas darbus. To, kas nepieciešams bērnu apkopšanai, mājas sakārtošanai vai ēstgatavošanu, veicam kopā – kā rotaļu. Abiem bērniem ir savi spēļu gludekļi, tāpēc veļu gludinām visi trīs, tāpat arī vārām ēst un darām visu citu. Mans darbalaiks sākas agrā pēcpusdienā, kad bērni guļ diendusu, un agros rītos, kamēr mazie vēl nav pamodušies. Sākumā mēģināju strādāt vakaros, bet secināju, ka pēc darba dienas loģiski padomāt nevaru un ka viss, ko darīju vakara stundās, tāpat bija jāpārdara nākamajā dienā.

Lai varētu organizēt savu darba dzīvi, mana ikdiena rit stingri pēc režīma – no rīta ceļos pāris stundas pirms bērniem un intensīvi strādāju. Kad mazie mostas, ēdam brokastis, tad pastaiga, pusdienas un lieku bērnus pēcpusdienas snaudā. Šai laikā vai nu pastrādāju, vai apguļos un nedaudz atpūšos kopā ar bērniem.
Pēcpusdienā apdarām mājas darbus, rotaļājamies un gaidām mājās tēti. Tā paiet mana ikdiena. Problēmas sākas, kad kāda iemesla pēc režīms nojūk. Ja netiekam ārā izdauzīties, tad bērni neguļ pusdienas un vakarā ir niķīgi. Arī, ja kāds no bērniem  saslimst vai mums kur jābrauc.
Protams, ir dienas, kad nekādu režīmu neievērojam, – tās ir brīvdienas. Tad cenšamies visi kopā izbraukt ārpus pilsētas, pastaigāt un atpūsties. Arī man, ņemot vērā, ka ikdienā esmu visai noskrējusies, nepieciešamas šīs brīvdienas.”

Annas ieteikumi citām mammām
    •    Labāk piecelties agrāk no rīta, nekā atlikt darbus uz vakaru. Pēc nogurdinošas dienas kopā ar bērniem produktīvi pastrādāt ir praktiski neiespējami.
    •    Lai bērni labi gulētu nakti un diendusu, centies ikdienas režīmā iekļaut pēc iespējas vairāk aktivitātes svaigā gaisā.
    •    Man saņemties darbiem bieži vien palīdz kāds gardumiņš, kas noslēpts rakstāmgaldā. Šokolāde, cepumi, tā visa ir ātrā enerģija rīta agrumā.
    •    Ja nu galīgi nav iespējams nestrādāt, kamēr bērni ir nomodā, kādu laiku viņus var izklaidēt ar puzli, krāsojamām grāmatām vai citu radošu aktivitāti. Maniem bērniem ļoti patīk, ja saku, ka visi trīs pastrādāsim pie galda. Kamēr es rakstu savus papīrus, viņi strādā savus darbiņus.
    •    Vismaz vienu dienu nedēļā uzrīko sev brīvdienas, kad par darbu pat nedomā. Citādi ātri pārdegsi.

4 komentāru
  1. Tas viss izklausās jau ļoti jauki, bet kaut kā neatbalstu abu apvienošanu. Arī es šobrīd esmu mājās ar meitiņu, un es priecājos, ka varu būt kopā ar viņu 1.5 gadu, nevis skriet uz darbu.
    Jo šis laiks ir īpašs, ko pavadi kopā ar bērnu, varu izbaudīt un priecāties par bērniņa panākumiem, un to, kā viņa aug, jo šis laiks ātri paskries, paliks tikai atmiņas.
    Bet katram jau savs, kā saka.:)

  2. Nu jā, var jau neatbalstīt, bet visām mājās sēdēt neizdodas, jo dažreiz vienkārši apstāķļi spiež strādāt ar mazu bērnu. Man gan šī apvienošana bija murdziņš, bet nu nekas, nu jau paliek vieglāk, jo viens no bērniem sāka apmeklēt dārziņu

  3. Nu principa sim rakstam var piekrist, gan ari nepiekrist, bet nu katram jau savs, ka saka pekucite
    Zinu vienu to kad man bus bebis centisos izmantot katru mirkli, lai butu ar vinu kopa, jo tas pavaditais laiks paskrien nemanot 😉

  4. Manuprāt, mūsdienu dzīvē ilgi nestrādāt nav reāli! Es piemēram mazo jau no gada vecuma vedu pie auklītes un pati uz dārziņu. Bērniņš no auklītes saņem daudz vairāk uzmanības nekā no manis un vakaros man ir daudz vairāk spēku piemērsties bērnam, jo kd sēdi mājās “iestiedz”,milzīgā rutīnā. Bērniņš ir ļoti apmierināts un es arī laimīga, jo varu realizēties ne tikai kā mamma.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.