Ilgi sēdēju un domāju, par ko lai rakstu. Jo sakāmā sakrājies daudz, bet reizēm nav ne burtu, ne simbolu, lai virtuālajā pasaulē attēlotu savas sajūtas un domas. Un tad šodien izlasīju kādas savas draudzenes vēstuli un kādas paziņas ierakstu draugiem.lv dienasgrāmatā.
Tas, kas sāpēja man, bija vienaldzība. Man tā sāpēja tik ļoti, ka pat vēstulē lasīju nevis saturu, bet skrēju pāri tai, izlasot to, ko vēlējos (patiesībā nevēlējos, bet kā man šķita). Es izlas?ju: “Tu neesi nevienam vajadzīga, tajā skaitā man.”, kaut gan patiesībā tur bija: “Tu neesi nevienam vienaldzīga, tajā skaitā man.” Un es nesaprotu, kā varēju sajaukt vajadzīga un vienaldzīga, kaut gan to vēstuli pārlasīju vairākas reizes gan vakar, gan šodien. Un tikai draudzenes neizpratne, par ko tā sacepos lika man izlasīt vēstuli Lēnām, tā lai izlasītu patieso nozīmi.
Epozode nr.2 – ieraksts dienasgrāmatā. Tur ir patiesi skumjšs stāsts par vilšanos draugos. Kad šķietama nevienaldzība (ieinteresētība droši vien skanētu labāk, bet nevienaldzība lietoju, jo mani tik ļoti nomāca šķietama vienaldzība) un ieinteresētība tavā dzīvē, patiesībā nozīmē vēlmi iegūt tavu dzīvi, tavus draugus un galu galā tavu ģimeni.
Rezumē – nosēdēju mājās divas dienas, izgāju vien laukā līdz veikalam pēc humosa. Kas arī ir interesanti. Jo it kā jau garšas sajūtām nevajadzētu mainīties manā vecumā, bet mainās gan – pirms gada teicu fū un pē, tagad garšo. Man vajadzēja divas dienas, kurās nesapratu aboslūti neko un šodienu. Kad sapratu – viss mainās, pat lietas, kurām nevajadzētu mainīties un par kurām esam tik droši – vai tās būtu tik triviālas kā mūsu garšas sajūtas vai galu galā tik eksistenciāli svarīgas (vismaz man) kā draugi. Kuriem gribas uzticēties un gribas viņus mīlēt. Un galu galā saprotu, ka draugi ir tie, kuram varam teikt riebīgas lietas. Nē, ne jau speciāli. Bet, ja gribas kliegt, tad labāk uz draugiem. Viņi kliegs mums pretī. Bet ne vienmēr jāčukst, lai tevī kāds ieklausītos. Draugi ieklausās. Bet reizēm vajag kliedzienus, lai mūs viens otru sadzirdētu.
Jauks raksts. Man loti patika 🙂