Sabiedrībā diezgan daudz runāts par indigo bērniem. Daudzi uzskata, ka šie bērni ir vistīrākais izdomājums un ka viņu uzvedība ir vienkārša neaudzinātība, citi viņus uzskata par jaunā laikmeta bērniem, kuri nesīs pārmaiņas visā pasaulē. Psihologiem vēl atbildes nav. Vai viņi ir jaunās pasaules gaisma vai gadsimta progresa sekas, par to viedokļi ir ļoti atšķirīgi.
Šajā rakstā mēģināsim apkopot mītus ar realitāti.
Kāpēc tieši indigo?
Gadu tūkstošos cilvēki tiek iedalīti dažādās kategorijās – vadoties pēc galvaskausa formas, ādas krāsas, intelekta utt. Antropologi, fiziologi un psihologi ir izveidojuši neskaitāmas klasifikāciju sistēmas, lai noteiktu, kā cilvēks domā, jūt, darbojas. Pastāv intelekta, individuālie, personības, atmiņas un domāšanas testi, kā arī citi.
Bez šīm klasifikācijas sistēmām pastāv arī citas, netradicionālas – garīgas un metafiziskas metodes, kas iedala cilvēkus pēc dzimšanas laika (astroloģija), dzīves enerģijas, pēc dzīvnieka, koka u. tml. Pedagoģe, gaišreģe un ekstrasense Nensija Anna Tapa (ASV) ir klasificējusi cilvēka uzvedības tipus, vadoties pēc Saules spektra krāsām, ko izstaro cilvēka ķermeņa aura. Un viens no šādiem tipiem atbilst tumši zilai jeb indigo krāsai. Tā arī radies nosaukums indigo bērni.
Kas ir indigo?
Par indigo sauc talantīgus, unikālus un apdāvinātus, dažkārt arī nolaidīgus un agresīvus bērnus. Viņi neatzīst nekādas autoritātes. Viņi atsakās darīt to, kam neredz jēgu. Tiek nolemts, ka ar šiem bērniem kaut kas nav normāli, tāpēc aicina palīgā psihologus un psihoterapeitus. Pārsvarā tas beidzas ar diagnozi – uzmanības deficīta sindroms, hiperaktivitāte vai autisms. Lai gan, iespējams, šī diagnoze ir stipri vien kļūdaina, jo psiholoģijā jēdziens indigo ir salīdzinoši jauns, tas vēl tikai tiek pētīts, un psihologi vienkārši šādu diagnozi nenosaka. Iespējams, ka vecāki savu problemātisko bērnu vēlas attaisnot un tādēļ dēvē par indigo, nevis neaudzinātu vai ar nopietnām uzmanības problēmām. Saprotams, katrs bērns būtu izvērtējams individuāli.
Ja bērnam tiek noteikta diagnoze uzmanības deficīta sindroms, hiperaktivitāte vai autisms, viņš tiek arī attiecīgi ārstēts, bieži vien tiek lietoti medikamenti vai piemērota terapija. Pasaule vēl tikai sāk iepazīt šāda veida bērnus, tādēļ nemāk ar tiem pareizi apieties. Iespējams, bērnam vajag vairāk uzmanības un rūpju. Galu galā, kā spriež psiholoģijas speciālisti, tieši mēs paši šos bērnus esam padarījuši tik īpašus, vide, kurā attīstās bērns, pat augļa līmenī, ir caur un caur piesārņota un sintētiska. Iespējams, tieši vides maiņa ir padarījusi šos bērnu mazliet citādākus, mazliet aktīvākus, apdāvinātākus un domāšanā atšķirīgus, salīdzinot ar mazuļiem senāk.
Skolā bērniem grūtības sagādā viņu izsmalcinātais jutīgums pret dažādu veidu stimuliem. Viņu uztveres diapazons ir plašāks par to, ko mēs uztveram ar pieciem maņu orgāniem. Viņi mācību vielu apgūst ātri, pat pārāk ātri, un tad viņiem kļūst garlaicīgi. Sekas? Šiem bērniem piedēvē uzmanības trūkumu un hiperaktivitāti.
Indigo idejas paudēju nostāja
Viņi ir citādi – ne tādi kā mēs. Viņu skatiens jau kopš dzimšanas izstaro savādu gudrību, pārliecību par sevi, majestātiskumu. It kā viņi būtu ieradušies šai pasaulē ar īpašu, pieaugušajiem neizprotamu misiju. Un tieši tādēļ arī viņu uzvedība ir tik savāda – pauž šīs idejas aizstāvji.
Tomēr līdz ar talantu māte Daba indigo bērnus ir apveltījusi arī ar dažām nepilnībām. Piemēram, šādiem bērniem ir nelīdzsvarota psihe. Vienu brīdi viņi spēj priecāties, būt ļoti kustīgi, bet jau nākamajā – apātiski sēdēt stūrī, iegrimuši savās domās. ASV ir reģistrēti vairāki gadījumi, kad indigo bērni ir bijuši gan savu vienaudžu slepkavas, gan arī izdarījuši pašnāvību. „Mūsdienu apstākļos indigo bērniem klājas grūti. Pastāvošā audzināšanas sistēma dažkārt ir tik nepieņemama viņiem, ka atsevišķos gadījumos šie bērni spēj pat nogalināt… Visi bērni, kuri ir nogalinājuši savus skolasbiedrus vai vecākus un kurus es vienādi vai citādi esmu novērojusi, bija indigo bērni. (..) Viņos nav baiļu tāpēc, ka viņi zina, kas viņi ir. Viņi tic sev,” skaidro Nensija Anna Tapa.
Psihologu viedoklis par indigo fenomenu
Psihologi un dabaszinātnieki nenoliedz, ka mūsdienās bērni ir mazliet savādāki, nekā tie bija aptuveni pirms 20 gadiem. Mūsdienās skolā gandrīz katrā klasē ir sastopams kāds bērns, kuru varētu dēvēt par indigo. Kā jau minējām, ir speciālisti, kuri uzskata, ka šie bērni ir jāārstē un indigo ir jāizskauž kaut vai ar medikamentu palīdzību. Citi savukārt uzskata, ka ir jāmācās ar hiperaktīvajiem un talantīgajiem bērniem apieties, jo tā ir mūsdienu realitāte. Mūsdienu vide šos bērnus padara īpašus.
Daugavpils Universitātes doktorante, mākslas terapeite Mag. psych., Mag. med. Maija Zakriževska: „Mūsdienās šis fenomens ir sastopams diezgan bieži. Protams, to joprojām ir grūti diagnosticēt. Visticamāk, šo fenomenu izraisa mūsdienu vide, vide, kurā uzturas topošā māmiņa. Parasti šos bērnus dēvē par hiperaktīviem un ar uzmanības trūkumu, bieži attiecīgi arī ārstē, bet daudzi no viņiem ļoti ātri mācās un tādēļ viņiem ātri apnīk tas, ko viņi dara. Arī pusaudžu vecumā šiem bērniem pastāv iespēja noiet no ceļa, jo viņiem ir garlaicīgi. Es uzskatu, ka būtu jāmaina izglītības sistēma. Bērniem nevar pieiet kā masai, ir jāmācās individuālā pieeja un tad jau arī sabiedrībā būs vieta šiem indigo bērniem.”
Dace (28): „Manam bērnam ir pieci gadi, viņa tiešām ir ļoti aktīva, bieži vien trūkst uzmanības, lai gan mācoties viņa visu apgūst ātri. Esmu dzirdējusi šo terminu – indigo bērns, bet teikšu, kā ir, es tam neticu, visi šie apzīmējumi nākotnes bērni utt. man šķiet pārāk mistiski, uzskatu, ka tā vecāki gribētu domāt, ka viņu bērns ir ļoti īpašs, jo tāds viņš ir priekš katra vecāka.”
Baiba (31): „Zinu, ka daudzi uz indigo fenomenu skatās ļoti skeptiski, manuprāt, šie cilvēki vienkārši nespēj pieņemt to, ka mūsdienu bērni ir citādāki. Mans bērns ir indigo, un es nebaidos to atzīt. Ar šo fenomenu saskāros, kad manam puisītim bija tikai seši mēneši, viņš varēja gulēt ar acīm vaļā daudzas stundas un ar tādu dziļi izprotošu skatienu skatīties tālumā. No sākuma pat nobijos, domāju, ka bērniņam ir veselības problēmas. Vedu puiku pie ārstiem, visi apgalvoja, ka viņš ir vesels. Tad draudzene man ieteica reiki speciālistu, noteica bērna auras krāsu un paziņoja, ka mans bērns ir indigo. Sāku meklēt informāciju par indigo, tā izskaidroja mistisko bērna skatienu. Bērnam augot, parādījās arī citas indigo raksturīgas īpašības, puika jau četros gados mācījās lasīt, rakstīt. Jā, ar viņu reizēm ir grūti tikt galā, citi to skaidro ar neaudzinātību, bet es zinu, ka patiesībā bērns ir indigo. Nedomāju, ka mans sešgadīgais puika ieradies, lai mainītu pasauli, bet domāju, ka Dievs viņam devis īpašas dāvanas.”
Indigo fenomens – mīts vai realitāte? Viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav. Tas, iespējams, atkarīgs no tā, kam mēs vēlamies un kam nevēlamies ticēt.
Es pirms kāda laika tikai patiesi spēju nedaudz izprast kas ir indigo un parunājot ar kādu cilvēku man nedaudz uzcepās smadzenes! Nē, nē, Es neesmu indigo, bet pirms kāda laika runāju ar savu nu jau bijušo draugu un viņš man paziņoja, ka viņš esot indigo! Esot tā, ka šie indigo bērni iedalās kateorijās, ja pareizi atceros bija zilie, lillā un tie, kas tagad dzimst esot dimanta vai kaut kā tā! Vienvārdsakot šeit pieminētā hiperaktivitāte ar iespējams, ka ir viens no simptomiem, bet otrs variants, ka indigo bērniem viss padodās, nāk viegli un bez stresa! panākumi, ātra mācīšanās uz kaut ko jaunu utt! acu skatien un visas iepriekšminētās lietas laikam jau ar ir taisn;iba, Es to nesaku ar pāeliecību, bet vnk nolieku sev acu priekšā šo puisi! Viņš dzīvē vienmēr ir sasniedzis un dabūjis visu ko vēlās – un nejau pateicoties naudai, bet pateicoties tam,ka viņš vnk grib! Arī viņš ir runājis ar speciālistiem un pašlaik ir apsēsts ar visu šo padarīšanu! Kādreiz maziņš būdams ieejot baznīcā vienmēr ģība, nespēja tik tārāk pār slieksni! Un tad mācītājs skatoties uz viņu esot teicis, ka uz šo bērnu esot plāni! Un pirms gada, kad šis nu jau vīrietis sev nodzina visus matus, tad uz galvas (augšpusē “pauris”) sev ieraudzīja krustu! Pati ar to redzēju, krusts vnk ir daudz gaišāks nekā viss pārējais, tāds kā izgaismots! Viss ko gribēju ar to teikt, ir cilvēki, kuri sevi par tādiem uzskata, bet varbūt vnk patiešām tas viss ir reāli un ko tad? Kas tad īsti tas ir? Priekšrocības? šiem cilvēkiem ir kkāda misija uz zemes vai kā??? Ir kādam kāda pieredze, zināmi fakti utt?? 🙂
Atcerējos, nevis dimanta, bet kristāliskie bērni :))
Esot tā, ka vecāki audzinātājām b/d piekodina, ka tieši viņu bērns ir indigo, tāpēc vajadzētu pievērst viņam īpašu uzmanību…un tādi vecāki grupiņā ir vairāki 🙂 Nu tad jācep augšā specializētie indigo-bērnu-dārzi, būtu pieprasījums 🙂
Industrija varētu uzķert šo vilni un sākt ražot speciālus indigo pamperus, indigo grāmatas, indigo jogurtus un lego
Man škiet es zinu pat sepciālu mājas lapu kur indigo cilvēki sarunājas un apspriež mūs parastos – saucas http://www.moust.lv 🙂
Es uzsprāgšu no vājprātīgiem smiekliem par Laurittas komentāru 😀 😀 😀 😀 😀 😀 😀
Pūlis nekad nav spējis pieņemt tos, kas ir savādāki. Tie, kuri nav atbilduši pūļa uzskatiem, vienmēri ir vai nu atstumti, vai noliegti, vai kas vēl sliktāk – fiziski iznīcināti. Tā nu tas diemžēl ir. Un tādēļ es pat neņemos apgalvot, vai būt savādākam – tas ir sods vai dāvana. Ir jāprot atrast tā smalkā robeža starp pielāgošanos pūļa uzskatiem un savas identitātes nezaudēšanu – tikai tā ir iespējams eksistēt sabiedrībā. Jo pārvarēt un izmainīt pūļa dogmas- tas ir grūts un ilgstošs, smags darbs. Lielākoties – bez morāla gandarījuma. Mazākais ir – ja tavas domas neatzīst un nepieņem, daudz skumjāka ir noliedzēju vēlma savu aprobežotību slēpt, apsmejot un pazemojot tos, kas savādāki.
Taču nav jau viss tik bezcerīgi – arī udens pilieni spēj sagrauzt klinti…………… Vienkārši – ir jāspēj saskatīt un izprast sava misija šajā dzīvē un jāiemācās gūt prieku arī no sīkumiem, izbaudīt ikkatra mirkļa vienreizīgumu un skaistumu ! :))
ir labas grāmatas – palasi!
Jumava izdevusi 2 – indigo fenomens, un vēl viena.
ir lī Kerola veselas 3 – indigo bērni, indigo suminājums un indigo bērni, pēc 10 gadiem. meklē tur sevi un par sevi. atradīsi!
Es pats esu viens no viņiem.ko raksta taa ir patiesiba.
es ari esmu lillaa , ka tur pirmajos komentos teikts. un teiksu atklaati, ne jau tikai pec 1995 gada mes dzimstam, visu laiku kaads ir dzimis, vnk, tagad pastiprinaati.
un nav viegli buut starp 90% plesonjaam, 4 rasi, tas gan. man pasai vairaakkart del taa gribejies pamest zemi, jo neizturami gruuti dazreiz palicis. bet paldies dievam kopss taa briizha kad arvien vairaak esmu sastapusi “saveejos”, vairs taa neraujos uz vinsauli 😀