IMUNITĀTE – kādēļ tā kļūst VĀJĀKA?

Katru gadu, iestājoties tumšākam un vēsākam laikam, tiek runāts par to, ka ir jāstiprina imunitāte. Šoreiz mēs runāsim ne tik daudz par to, kā imunitāti stiprināt, bet gan vairāk par to – kas tad īsti ir imunitāte un kādēļ tā reizēm pazeminās?

KAS IR IMUNITĀTE?
Imunitāte ir organisma neuzņēmība jeb noturība pret dažādām baktērijām, kas izraisa slimības, vīrusiem, infekcijām, sēnītēm, kuras mēs varam uzņemt kopā ar ieelpoto gaisu, caur ādu, gļotādu, kā arī ar pārtiku. Vienkāršoti runājot – imunitāte ir tā, kas pasargā mūs no saslimšanas. Jau 20. gadsimta sākumā vācu izcelsmes zinātnieks Pauls Ērlihs izpētīja un noskaidroja, ka imunitāti pret kaut ko mūsu organismā rada asinīs esošās antivielas jeb pretvielas, kas spēj cīnīties jeb neitralizēt attiecīgās baktērijas, vīrusus. Antivielas mūsu organismā rodas pēc tam, kad mēs esam saskārušies ar konkrētiem mikroorganismiem. Šīs saskares rezultātā veidojas antivielas, kas mūs pasargā turpmāk – neļauj saslimt, vai arī neļauj slimībai pārņemt organismu pilnībā un mēs to pārciešam vieglākā formā. Mūsu imūnā sistēma ir regulējoša sistēma, kas darbojas saskaņoti ar visu organismu – ar nervu sistēmu, asinsrades orgāniem utt.

IMUNITĀTES VEIDI
Tiek izšķirtas divu veidu imunitātes. Pirmā ir mūsu iedzimtā imunitāte, kas mums ir no dzimšanas brīža. Šo imunitāti galvenokārt nodrošina grūtniecības periodā saņemtās antivielas, kuras auglis gūst caur mātes placentu. Šī imunitāte turpina kļūt spēcīgāka arī jau piedzimušam bērniņam – tas saņem antivielas ar mammas pienu. Iedzimto imunitāti šad tad dēvē arī par sugas imunitāti – tā nodrošina to, ka mēs, cilvēki, neslimojam ar lielāko daļu dzīvnieku slimībām un dzīvnieki – ar lielāko daļu cilvēku slimībām. Mums ir dabīga imunitāte pret lielāko daļu dzīvniekiem raksturīgo slimību un otrādi.
Otra veida imunitāte ir tā dēvētā iegūtā imunitāte – to mēs visi iegūstam un stiprinām dzīves laikā. Piemēram – vakcinācija pret dažādām slimībām arī ir iegūtās imunitātes veids. Šo iegūto imunitāti vēl sīkāk iedala dabīgi iegūtajā un mākslīgi iegūtajā imunitātē. Dabīgi iegūtā imunitāte ir, piemēram, antivielas, kas tiek iegūtas izslimojot kādu no tā dēvētajām bērnu slimībām – vējbakas, cūciņas, masaliņas u.c. – vienreiz tās izslimojot, organisms iegūst antivielas un ir imūns pret šīm slimībām nākotnē. Mākslīgi iegūtā imunitātes, savukārt, ir jau minētās vakcīnas – sapotējoties pret kādu slimību mēs iegūstam vai nu augstu vai pat pilnīgu aizsardzību pret konkrēto slimību.

IMUNITĀTES PAZEMINĀŠANĀS – IEMESLI UN PAZĪMES
Kādi ir galvenie faktori, kas pazemina imunitāti? Tie ir ļoti dažādi, bet galvenokārt – nepilnvērtīgs un nepietiekošs uzturs, diētas, badošanās, vitamīnu nepietiekamība organismā, neveselīgs dzīvesveids – nepietiekamas fiziskās aktivitātes, vai tieši pretēji – fiziskā pārslodze, nepilnvērtīgs miegs, biežas un ilgstošas stresa situācijas, dažādi kaitīgie ieradumi (smēķēšana, bieža un pārmērīga alkohola lietošana) līdz galam neizārstētas dažādas slimības, sevišķi vīrusi un bakteriālās infekcijas, nelabvēlīgi ekoloģiskie apstākļi, piemēram, sliktas kvalitātes ūdens, piesārņota vide. Jau nopietnākos gadījumos imunitāti ļoti nelabvēlīgi ietekmē aknu, nieru un vielmaiņas saslimšanas, spēcīgas medikamentu un staru terapijas, kā arī dažādas hroniskas saslimšanas.
Par to, ka imunitāte ir pazeminājusies organisms mums var signalizēt ļoti dažādi, piemēram – ir ilgstošs nogurums, nespēks, slikta jeb slima pašsajūta, biežāka slimošana ar elpceļu slimībām (iesnām, klepu, bronhītu, angīnu), biežas un atkārtotas herpes infekcijas, hronisko slimību saasinājumi, saasinātas alerģiskās reakcijas (ekzēma, dermatīts, astma utt.), kā arī nespēja cīnīties ar infekcijas slimībām. Vienkāršoti runājot – ja veselība sāk šķobīties un pašsajūta pasliktinās, ir vērts pievērst uzmanību savai imunitātei. To, protams, vislabāk izdarīt vizītē pie ārsta, piemēram, nododot asins analīzes.

IMUNITĀTES STIPRINĀŠANA
Par imunitātes stiprināšanu mums jādomā visas savas dzīves laikā. Spēcīga imunitāte nodrošina mums enerģiju, darba spējas, labu izskatu, veselību un labu pašsajūtu kopumā. Galvenie imunitātes stiprināšanas veidi, kurus varam pielietot ikdienā ir – pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, kas sevī ietver visu nepieciešamo vitamīnu uzņemšanu, sabalansēts darba un atpūtas režīms, pilnvērtīgs miegs, pietiekamas fiziskās aktivitātes, turklāt, vēlams pēc iespējas vairāk tās veikt svaigā gaisā, maksimāla izvairīšanās no stresa vai vismaz ilgstošām stresa situācijām, kaitīgo ieradumu pārtraukšana.
Papildus noteikti jāpadomā par vakcinēšanos pret dažādām slimībām (tā pati gripa vai ērču encefalīts), kā arī, ja nepieciešams, jālieto papildus vitamīni, taču šajā ziņā vislabāk ir konsultēties ar savu ārstu. Cilvēkiem, kas pārcietuši, piemēram, kādu smagu slimību, kuras rezultātā arī imunitāte ir kļuvusi vāja, ir pieejami arī recepšu medikamenti, kurus piemēro ārsts – spēcīgai imunitātes stiprināšanai.
Vēl, protams, nedrīkst aizmirst par personīgo higiēnu – regulāra roku mazgāšana, arī higiēnas normu ievērošana gatavojot ēst, kopjot māju utt. Baktērijas ir mums visapkārt, taču mēs paši varam no tām maksimāli pasargāties. Taču – tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka sev apkārt būtu jārada absolūti sterila vide, jo tādā dzīvot cilvēkam tomēr dabiski nav paredzēts.
Un visbeidzot – imunitāti ļoti labvēlīgi ietekmē prieks, pozitīvas emocijas, sajūtas, smiekli un laime. Jo biežāk cilvēks dzīvo šādās pozitīvās sajūtās, jo laimīgāks viņš ir un arī fiziskā veselība par to pateiks paldies!

8 komentāru
  1. Šis raksts mani aizvaino… Iedzimtā imunitāte ir organismā veidotas šūnas, kas reaģē uz patogēniem (ne savējiem). Tā ir primitīvākā daudzšūnu dzīvo būtņu aizsargsistēma, kas mums kopīga ar augiem, kukaiņiem un citiem daudzšūnu organismiem. To neiegūst ar mātes pienu, tā mums ģenētiski ieprogrammēta. Ja rakstam būtu taisnība, tad bērni, kas baroti tikai ar piena aizvietotāju (mākslīgo krūts pienu) būtu ātri gajuši bojā, jo tās “antivielas” nebūtu saņemtas.

  2. Viss taču ir pareizi – mēs cilvēki neslimojam ar suņu mēri, bet suņi ar vējbakām! Lielākā daļa dzīvnieku slimību mums iet secen.

  3. Piekrītu Iedzimtajai imūnsistēmai, rakstā iedzimtās imunitātes definīcija nav pareiza. :/ Turklāt runājot par imūnsistēmu, vairāk ne vienmēr ir labāk. Pārāk aktīva imūnsistēma sāk uzbrukt ķermeņa veselajiem audiem. Tā rodās autoimūnās slimības – Lupuss, ja atceramies Dr. Hausu, dermatīts utt.

Komentēt Slampa Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.