Es zinu, ko Tu dari, pat Tevi neredzot, es iepazīstu Tevi savos sapņos, tieši tur es saprotu Tavas kļūdas. Es ilgojos pēc Tevis, kaut zinu, ka Tu neesi tā vērts. Es jau gandrīz mīlu sevi, tāpēc arī Tev nav vietas nekur. Tu esi kā bērns, kura katru kļūdu vērot mātei ir neizsakāmi sāpīgi, tomēr ir jāļauj. Jo pat ja es kliegtu, Tu nedzirdētu. Tev jāpieaug pašam… jāsaprot pašam, jājūt pašam un tikai tā Tu būsi. Bet es tikmēr klusēšu un turpināšu par Tevi sapņot. Tomēr tā diena, kas varēja pienākt, nekad nepienāks. Pārāk labi savos sapņos es būšu Tevi iepazinusi. Vienu gan es zinu droši… Mani Tu vienmēr atcerēsies.
Puikas pirmo reizi vienmēr atceras :))
Kāds sakars puikām un pirmajai reizei?
Amēlij, Tu esi uzrakstījusi f***ing skaisti..
nesaprotami sarezgiti par vienkarsham lietam. nepatika
Tas, ka Tu to nesaproti, nenozīmē, ka tas ir slikti.
P.s. Otra cilvēka dvēsele nekad nav vienkārša lieta:)