Iknedēļas labāko filmu izlase

TV21
Trešdiena, 10. februāris, 16.50
BĀBELE /Babel/
Drāma. Meksika/ ASV/ Francija, 2006.g.
Režisors – Alehandro Gonsaless Injaritu.
Lomās: Breds Pits, Keita Blānšeta, Gaels Garsija Bernāls, Adriana Barasa, Elle Feninga, Rinko Kikuči, Kodži Jakušo.
Šoreiz tas nav tauriņa spārnu vēziens, kas iekustina liktenīgus notikumus dažādos kontinentos, bet gan lodes šāviens. Bez ļauna nodoma, taču neapdomīga bērna rokas raidītas lodes! Nekad vairs dzīve nebūs tāda kā iepriekš ne šim marokāņu zēnam, ne amerikāņu ģimenei un viņu bērnu meksikāņu auklītei, ne arī kurlmēmajai japāņu meitenei un viņas tēvam, kas ieroci reiz pārdevis… Šie cilvēki joprojām paliks sveši viens otram, nekad nesatiksies, nesazināsies vienā valodā, taču viens lodes šāviens lai arī netieši un neredzami, bet jau neatgriezeniski sasaistījis viņus vienu ar otru…
Gan vizuāli, gan sižetiski daudzslāņaini veidotā filma "Bābele" ar dramatiski spēcīgu iedarbību saņēmusi septiņas Oskara un septiņas Zelta Globusa balvu nominācijas. Tās autors Alehandro Gonsaless Injaritu Kannu kinofestivālā tika godināts kā labākais režisors. Taču nākamā Injaritu režisētā filma – "Biutiful" – joprojām tiek vēl tikai gaidīta. Ar Havjēru Bardemu galvenajā lomā! Vai maz ir kāda, kura gan negaida atkalredzēšanos ar viņu pēc "Vikijas Kristīnas Barselonas"? Filmai bija jābūt uz ekrāniem jau šī gada beigās, tomēr pirmizrāde atlikta līdz nākamajam gadam. Gan jau visdrīzāk līdz Kannu kinofestivālam.  

TV1000
Trešdiena, 10. februāris, plkst. 17.00
PIERĀDĪJUMS /Proof/ 
Drāma. ASV, 2005.g.
Režisors – Džons Medens.
Lomās: Gvineta Paltrova, Entonijs Hopkinss, Džeiks Džilenhāls, Houpa Deivisa.
Izcilie aktieri Gvineta Paltrova un sers Entonijs Hopkinss virtuozi izspēlē tēmu par sarežģītām tēva un meitas atiiecībām. Viņš – ģeniāls zinātnieks, taču ilgstoši sirdzis ar šozofrēniju, kas likusi vairāk vai mazāk dzīvot savu maldu pasaulē, viņa – uzaugusi tēva slavas ēnā, cenšoties izrauties no tā ietekmes, pati bijusi daudzsološa matemātikas studente, tomēr atgriezusies mājās, lai rūpētos par tēvu, kas arvien vairāk zaudēja saikni ar realitāti. Tagad viņai jātiek galā gan ar tēva nāvi, gan ar tā mantojumu, jo īpaši – noslēpumiem, kas palikuši pēc viņa. Tik grūti viņai ir noticēt pašai sev, saviem spēkiem, tam, ka viņu var mīlēt viņas pašas dēļ. Grūti domāt par to, ka viņa varētu būt tēva talanta un varbūt arī viņa slimības pārmantotāja. Par savu sniegumu šajā filmā Gvineta Paltrova saņēma Zelta Globusa balvas nomināciju. "Pierādījuma" pamatā ir ar Pulicera godalgu apbalvota Deivida Obērna luga par to pašu Džonu Nešu, Prinstonas profesoru, izcilu matemātiķi un ilggadēju šizofrēnijas slimnieku, kas kalpojis par prototipu arī ar četrām Oskara balvām godalgotās filmas "Brīnišķīgais prāts" (A Beautiful Mind, 2001.g.) Rasela Krova atveidotajam varonim.   

TV1000
Ceturtdiena, 11. februāris, 19.00
KOMPANJONI /A Prairie Home Companion/
Melodrāma/ liriska komēdija. ASV, 2006.g.
Režisors – Roberts Oltmens. 
Lomās: Vudijs Harelsons, Merila Strīpa, Tomijs Lī Džonss, Linzija Loena, Kevins Klains, Virdžīnija Medsena, Lili Tomlina.
Reiz tas bija ļoti iemīļots, ļoti slavens – populārākais radio muzikālais šovs. Taču labie laiki jau sen ir garām, šodien ir pēdējā uzstāšanās. Teātrī ir ieradies gan vīrs, kuram uzdots uzraudzīt slēgšanu, gan vēl kāds, kam līdzi dosies viens no skatuves māksliniekiem…
Bieži, kad kāda filma kļūst par režisora pēdējo, tā tiek traktēta kā autora testaments. Dažkārt pamatoti, citreiz – nē. "Kompanjonu" gadījumā, kad filma tik daudz runā par beigām, zaudējumiem, kad filmā netrūkst sarunu par dzīvi un nāvi, tā patiešām der kā atvadu sveiciens. Paša autora nāve piešķir šim darbam pavisam citu jēgu un nozīmi, kaut nedrīkst nepiezīmēt, ka Oltmena aiziešana bija liels pārsteigums – viņš aktīvi bija ķēries pie vairākiem jauniem projektiem. „Kompanjoni” citastarp ir arī par samierināšanos ar beigām – viss, rīt šova vairs nebūs, vairs nav nekā, ko darīt! Vēl tikai iepriekšējā pavasarī Roberts Oltmens svinīgā ceremonijā kāpa uz skatuves, lai saņemtu Oskara statueti. Lai cik skumji to būtu atzīt, Oskara balva par mūža ieguldījumu bieži vien izrādās priekšvārds nekrologam. Roberts Oltmens vēlējās šo tradīciju lauzt – savas runas laikā viņš šokēja visu Holivudu, paziņojot, ka viņam jau 11 gadus ir sirds transplants. Vēl jaunas sievietes sirds, tā ka viņš plāno dzīvot vēl gadus 40! Tikai pēc nāves plašākai sabiedrībai kļuva zināms, ka viņš jau pusotru gadu slimojis ar vēzi. Mūžībā bija aizgājis viens no lieliskākajiem sabiedrības portretistiem, daudzu kritiķu uzskatīts par Amerikas labāko kinorežisoru, kura teju vai visas filmas ir mūsdienu kino zelta fonds, atsevišķi darbi vairākkārt nominēti prestižākajām no balvām. Autorkino ģēnijs, tāds pats kā Felīni vai Bergmans, tomēr uzsvērti amerikānisks. Aktieru mīlulis (un filmā "Kompanjoni" ir tik izcilu aktieru ansamblis, par kādu sapņo ikviens režisors), režisoru paraugs, producentu bieds. Oltmens neiekļāvās nevienā žanrā, paplašinot robežas katram, pie kura ķērās. Pats režisors mēdza salīdzināt savas filmas ar džezu – improvizācijā, to struktūrā, struktūras trūkumā. “Kompanjonus” – ļoti aizkustinošu filmu, nostalģisku, vienu no Oltmena visskaistāk veidotajām – meistaram palīdzēja uzņemt režisors Pols Tomass Andersons, pārsteidzošās filmas “Magnolija” (Magnolia, 1999.g.) autors. Šogad, kad kino svinēs savu 115-gadi, 20. februārī Robertam Oltmenam paliktu 85.

TV1000
Ceturtdiena, 11. februāris, 22.30
ŠĶEĻOT VIĻŅUS /Breaking the Waves/
Drāma. Dānija/ Zviedrija/ Francija/ Nīderlande/ Norvēģija/ Islande, 1996.g.
Režisors – Larss fon Trīrs.
Lomās: Emīlija Vatsone, Stellans Skārsgārds, Ketrīna Kārtlidža, Udo Kīrs.    
Joprojām Larss fon Trīrs ir drīzāk izņēmums starp kinorežisoriem – tik precīza ir viņa metode nemīkstināt tēlus vai spriedumus par morāli ar sentimentu un stereotipiem, nežēlot skatītāju, bet likt viņam domāt, lemt, nostāties vienā vai otrā pusē. Nežēlot arī savus aktierus, visdrīzāk nežēlot arī pašam sevi kā autoru. Ja brutalitāte, tad tieša, ja ziedošanās, tad līdz galam. Nav daudz tik skarbu un izaicinošu autoru mūsdienu kino, nav daudz tik emocionāli un morāli satricinošu filmu kā Larsa fon Trīra veidotās. Viena no viņām neapšaubāmi – "Šķeļot viļņus". 
Oskara balvas nominācija Emīlijai Vatsonei kā labākajai aktrisei.

TV21
Piektdiena, 12. februāris, 19.20
SKAISTUMS ANGĻU GAUMĒ /Stage Beauty/
Laikmeta drāma. Apvienotā Karaliste/ ASV/ Vācija, 2004.g.
Režisors – Ričards Eirs.
Lomās: Billijs Kradaps, Klēra Deinsa, Toms Vilkinsons, Bens Čaplins, Rūperts Everets.
1660. gadi. Anglijas teātros arī sieviešu lomas joprojām spēlē vienīgi vīrieši. Aktieris Edvards Kinestons spīdoši atveido sieviešu tēlus, gluži vai par viņa personisko traģēdiju izvēršas karaļa Kārļa II rīkojums, kurā tiek atļauts teātrī spēlēt arī sievietēm…
Filmas centrālā tēma ir tā, kuru aizskāra arī "Iemīlējies Šekspīrs" (Shakespeare in Love, 1998.g.) – revolūcija teātra vēsturē, kad uz skatuves spēlēt beidzot tika atļauts arī sievietēm. Mums mūsu feminisma laikmetā tas šķiet tik dabiski un loģiski, it kā nekad nebūtu bijis citādi. Tomēr bija gan, un pilnīgi iespējams, ka tiem aktieriem, kas bija specializējušies sieviešu lomām, kas bija ilgi skoloti, visu savu talantu un dzīves pieredzi ieguldījuši, lai saprastu un iemiesotu ideju par sievietes skaistumu,  sieviešu parādīšanās uz skatuves un nepieciešamība pašiem "pārkvalificēties par vīriešiem" bija īsta traģēdija. Teātris taču nav dzīve, vai tiešām sieviete-aktrise var notēlot citu sievieti labāk par ļoti talantīgu aktieri-vīrieti tikai tāpēc, ka pati ir sieviete? Vai sievietei-aktrisei pietiktu ar ierastajiem žestiem un intonācijām, kas tik ilgi uz skatuves apzīmējuši sievieti (kas patiesībā nozīmētu aktrisei kopēt vīrieti-aktieri, kas atveido sievieti), vai tomēr būtu jāmeklē pilnīgi citas metodes?
Filmas varoņi turklāt ir reālas vēsturiskas personas, tomēr pārāk akurāti vēsturiskajiem notikumiem filmas autori neseko gan – Neds Kinestons patiešām bija sieviešu lomu atveidotājs, taču atveidoja arī vīriešus gan pirms, gan pēc tam, kad sievietēm tika atļauts uzstāties. Pirmo sievieti, kas piedalījās teātra iestudējumā, patiešām sauca Mārgareta Hjūza, un viņa patiešām atveidoja Desdemonu "Otello" izrādē. Tomass Betertons patiešām bija teātra īpašnieks, taču vēlākā laikā. Arī karaļa favorītei Nellei Gvinai filmas darbības laikā būtu bijis tikai 10 gadu.      

TV21
Sestdiena, 13. februāris, plkst. 18.25
BALTAIS OLEANDRS /White Oleander/
Drāma. ASV/ Vācija, 2002.g.
Režisors – Pīters Kosminskis.
Lomās: Mišela Feifere, Elisona Lomena, Robina Raita Penna, Renē Zelvēgere, Džons Bilingslijs, Billijs Konolijs, Svetlana Jefremova, Patriks Fjudžits.
Astrīda par savu mammu stāsta, ka Ingrīda ir visskaistākā sieviete, kādu viņa jelkad redzējusi. Diemžēl arī visbīstamākā… Kā baltais oleandrs – tik brīnumskaistiem ziediem, tomēr indīgs. Ingrīda nekad nav mēģinājusi samierināties – ja viņa ir pazemota, tad atriebjas, ja dusmīga, tad rīkojas. Taču, ļaujoties kaislībām, Ingrīda posta ne tikai savu, bet saindē arī savas meitas dzīvi…  
Pīters Kosminskis ietērpj ari latviski tulkotās rakstnieces Dženetas Fičas skumjo stāstu tik patīkamā un pat valdzinošā vizuālajā ietērpā – saulainās Kalifornijas apstākļos, visskaistāko aktrišu portretos, ka uz brīdi skumjas pat aizmirstas. Aizmirstas, ka vispār jau audžumātes, kuru ģimenēs parasti nonāk bērni no nelabvēlīgām ģimenēm, nav jaunas un žilbinoši daiļas. Tomēr šajā filmā ir ne tikai, kur acīm veldzēties. Mātes un meitas attiecību traģēdijas stāsts paliek atmiņā vēl ilgi.   
 

LNT
Svētdiena, 14. februāris, plkst. 22.00
PIEZĪMJU GRĀMATIŅA /The Notebook/
Melodrāma. ASV/ Portugāle, 2004. g.
Režisors – Niks Kasavītiss.
Lomās: Raiens Goslins, Reičela Makadamsa, Džeimss Gārners, Džīna Roulendsa, Sems Šepards, Džoana Allena, Džeimss Mārsdens, Eds Greidijs, Kevins Konolijs.
Tā bija brīnišķīga vasara, kad Noa satika Eliju. Labi audzinātajai meitenei no turīgo aprindām un vienkāršajam lauku puisim nebija itin nekā kopīga, taču savām jūtām viņi pretoties nespēja, kaut bija katrs no savas pasaules. Un Elijas vecāki parūpējās, lai tā arī paliktu – lai katrs paliktu savā pasaulē. Noa uzrakstīja mīļotajai 365 vēstules, viņa nesaņēma pat vienu… taču pirmo mīlestību var izdzēst pat no atmiņas, bet no sirds – nekad!
Niklasa Spārksa bestsellera ekranizējums. Pēc autora romāniem veidotas arī filmas "Vēstījums pudelē" (Message in a Bottle, 1999.g.) un "Bezgalīgais ceļojums" (A Walk to Remember, 2004.g.), kuras daudzas sauc par savām vismīļākajām. Īsi un konkrēti – " Piezīmju grāmatiņa" ir neaprakstāmi skaista un emocionāla, mazliet sentimentāla filma. Īstā gada visromantiskākajam vakaram.  

TV3
Svētdiena, 14. februāris, plkst. 22.30
ALFIJS /Alfie/
Liriska komēdija. ASV/ Apvienotā Karaliste, 2004.g.
Režisors – Čārlijs Šaiers.
Lomās: Džūda Lovs, Marisa Tomei, Džeina Krakovski, Nia Longa, Omārs Epss, Sjenna Millere, Sjūzena Sarandona.    
Alfijs ir limuzīna šoferis. Viņš vadā bagātniekus pa Manhetenas ielām. Laiku pa laikam viņš limuzīna aizmugurējā sēdeklī izklaidē vientuļas klientes. Lai gan ambīciju viņam netrūkst, Alfijs nav naudaskārs un dzīvē izvēlas baudu – bez saistībām. Lai gan Alfijs Elkins ir tipisks izlaidīga vecpuiša prototips, zem šarmantās ārienes, bravūrīgās izturēšanās un plātīšanās, slēpjas pavisam cits Alfijs, kurš, iespējams, baidās no mīlestības?
Alfijs vēlas dzīvot viegli – baudot un izklaidējoties, arī sievietes viņam patīk tādas, kas ir atsaucīgas un draudzīgas, kas nekad nežēlojas un neprasa saistības. Taču viņam būs jāapgūst mācība, ka melot sievietei – tas ir tas pats, kas melot sev pašam par sievieti. Džūda Lovs ir satriecoši pievilcīgs jau tāpat, bet izlutināta, eleganta, pašpārliecināta donžuāna Alfija lomā – neatvairāms. Ja vēl tev gadījies zināt 1966. gada filmu ar Maiklu Keinu titullomā, kuras jaunā versija šī ir, baudījums garantēts.  

1 komentārs

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.