Iešana PIRTĪ – tavam skaistumam un veselībai

Pirtī iešanai ir gan sena vēsture, gan tradīcijas un ticējumi. Jau izsenis zināms, ka pirtī ar sviedriem no organisma tiek izvadītas visas nevajadzīgās vielas, taču tas nebūt nav vienīgais, ko iegūstam ejot uz lāviņas nopērties. Kādas ir pirtis, kādas ir to īpašības un kā pareizi pērties – to visu šeit iespējams uzzināt.

Sen senos laikos cilvēka ķermenis tika uzkarsēts ar mērķi veikt masāžu vai veikt kādu rituālu, taču ar laiku radies iespaids, ka ķermeņa izkarsēšana sniedz ne tikai miesas, bet arī gara tīrību, kas licis padomāt par kā tāda radīšanu, ko mūsdienās pazīstam ar vārdu „pirts”. Plašāk pirtis tika veidotas un lietotas Senajā Romā, aptuveni pirmajā gadsimtā, taču kristietības laikā pirtis tika izdemolētas un līdz ar to zaudējušas arī savas tradīcijas, un vēlāk cilvēki par tām vairs neko nezināja. Eiropā pirts tradīcijas no jauna ieviesa Krievija, kad tās ļoti straujā tempā izplatījās Napoleona laikā. Savukārt viduslaikos pirtis tikušas uzskatītas par īpaši grēcīgām vietām un tika stingri aizliegtas. Svētais Antonijs pat bija izvirzījis doktrīnu, kas sludināja – jo tīrāka cilvēka miesa, jo netīrāka dvēsele. Tikai renesanses laikā pirtis palēnām atguva savu labo slavu un tās atkal sāka veidot un izmantot, taču ilgu laiku tās bija kā untums aristokrātu sabiedrībā. Tikai vēlāk ziemeļeiropas valstis sāka izmantot pirtis neskatoties uz to, ka bijuši kādi aizliegumi, būvēja pirtis un to rituāliem nodevās ar baudu. Latvijā pirmās liecības par pirtīm saglabājušās no 1215. gada un kopš tā laika par tām ir arī lasāms gan Indriķa hronikā, gan dainās, gan parunās un ticējumos.

Kas pirtīs visveselīgākais?
Jau senatnē pastavēja uzskats, ka pirtī var iegūt ne vien veselību, bet arī skaistumu, tāpēc pirtī iešanas rituāli tika īpaši iecienīti sieviešu vidū. Un te nebūt nav melots, jo pirtis sniedz ļoti labu iedarbību uz ādu, pirts procedūras īpaši ieteicamas pēc liekā svara zaudēšanas un grūtniecības, jo karstā gaisa un pirtsslotu masāžas iedarbības rezultātā paplašinās ādas poras, pēc tam aukstā ūdens iedarbības rezultātā strauji sašaurinās – notiek ļoti efektīga ādas un audu vingrināšana. Āda iegūst lielisku tonusu. Tāpat ar sviedriem no organisma tiek izvadītas sliktās vielas, no organisma izdalās minerāli un sāļi. Pirts procedūras palīdz hronisku ginekoloģisku saslimšanu ārstēšanā. Tas ir saistīts ar asinsrites uzlabošanos iekšējos orgānos. Mātēm, kuras bērnus baro ar krūti, pēc pirts apmeklējuma palielinās piena daudzums.

Pirts procedūras arī ļoti labi iedarbojas uz asinsriti, stimulē ādas funkcijas, atjauno epidermu, sekrētu un imūnfunkcijas. Uz ādu pirts procedūras iedarbojas ar temperatūras kontrastu un pie šādas temperatūras paaugstināšanās palielinās arī vielmaiņas darbība, kas palīdz zaudēt svaru. Pirts paaugstina organisma aizsargspējas pret vīrusiem un baktēriju infekcijām. Tā iedarbojas uz vielmaiņas procesu, uz sekrēcijas un detoksikācijas orgāniem, nervu sistēmu, izrāda terapeitisku iedarbību uz dermatozēm, kas saistītas ar iekšējo orgānu darbības traucējumiem.

Sausās saunas un mitrās tvaika pirtis labvēlīgi iespaido centrālās nervu sistēmas un muskuļu nervu aparāta darbību kopumā, kā arī labvēlīgi iedarbojas uz veģetatīvo nervu sistēmu. Pirts iedarbojas arī uz organisma imūnisistēmu, tāpēc nerti pie pirmajiem jūtamajiem vīrusu infekcijas simptomiem, nopēršanās pirtī šo infekciju aptur un slimība atkāpjas pat īsti nesākusies. Pirts procedūras iespaido gāzu, minerālu un olbaltumvielu apmaiņu, pastiprinot no organisma nātrija hlorīda, neorganiskā fosfora,  urīnskābes un pienskābes izvadīšanu. Tas viss labvēlīgi ietekmē iekšējo orgānu funkcijas. Tas tiek nodrošināts ar vielmaiņas procesiem, kurus regulē centrālā nervu sistēma.
Pēc pirts uzlabojas fiziskā pašsajūta, miegs, apetīte, pazeminās vai vispār izzūd emocionālā spriedze, atslābinās vai pat izzūd depresija. Tas viss kopā izrāda pozitīvu psihoterapeitisku iedarbību pie dermatozes saslimšanām.

Pirts veidi
Pirts veidi ir dažādi un tie atšķiras ar to, ka mitrums un gaisa temperatūra dažādās pirtīs ir mainīgi. Mitrums var variēt pat no 0 līdz 100%, bet temperatūras amplitūda no 30 līdz 160° C. Skatoties tieši pēc šiem kritērijiem, pirtis var nosacīti sadalīt šādos veidos:
Sausā gaisa pirts (Somu sauna): temperatūra šajās pirtīs tiek veidota divējāda 90 – 110° C un 120 – 140° C (vai pat 160° C), bet mitrums abos veidos 5 – 15%. Taču par visoptimālāko temperatūru saunā tiek uzskatīts tieši 100 – 110° C. Sausais gaiss ir vieglāk izturams kā mitrais vai tvaika pirtis. Saunas karstā gaisa iedarbība jāpapildina ar vēsām vai aukstām ūdens peldēm. Saunā pirtsslotiņas netiek izmantotas, kā arī netiek uzmests gars, bet gaisa aromatizēšanai var izmantot ēterisko eļļu maisījumus kas iedarbojas uz organismu kā ārstnieciska procedūra inhalācijas veidā. Saunas iedarbība ir atslābinoša un ieteicama vecākiem cilvēkiem, bērniem, pēc slimību rehabilitācijas periodā, sportistiem.

Mitrā/slapjā gaisa pirts jeb tvaika pirts (melnā/dūmu pirts, turku (austrumu) pirtis, latviešu pirts, krievu pirts): temperatūra 75 – 120° C, mitrums 20 – 65%, krievu un latviešu pirtīs mitrums var sasniegt pat 95%. Arī latviešiem tradicionāli ir tieši slapjā pirts, kur tiek izmantota karstā gaisa, mitruma/tvaiku, ūdens un augu iedarbība uz cilvēka organismu. Neatņemama šo pirts procedūru sastāvdaļa ir pēršanās ar pirtsslotām un dažādu ārstniecības augu un koku zaru izmantošana. Atšķirīga ir turku pirts – tā sākas no ģērbtuves, kurā ir 28-34°C. Šajā telpā sasilda un sagatavo ķermeni, lai tālāk apmeklētu daudz karstāku telpu. Karstākā telpa ir daudz plašāka, kur izvietoti marmora plātņu (plakana akmens) soli, kas tiek izmantoti kā guļvietas. Guļot uz šiem karstajiem soliem, galvenais ir pamatīgi izsvīst. Īstā turku pirtī pēc tam seko masāža, pelde, duša, saziepēsanās masāža, pelde seklos baseinos, kuros ir dažāda ūdens temperatūra un visbeidzot vispārēja ķermeņa masāža ar aromātiskām augu eļļām.

Ūdens/tvaika pirts (japāņu pirts): temperatūra 40 – 45° C, mitrums 100%. Japāņu sabiedriskās pirtis sauc „Sento”. Senāk šīs pirtis bija no lielām koka mucām, šobrīd tās līdzinās nelieliem, sekliem baseiniem, kas paredzēti piecu līdz astoņu cilvēku grupai. Apkārt baseinam ir nolikti ūdens trauki (8–10 litri), lai pirms kāpšanas baseinā varētu nomazgāties. Ūdens tilpnēs sildīs aptuveni 4 – 5 minūtes, pēc tam noslaukās un ietinās halātā. Atpūšoties, guļot uz kušetes aptuveni stundu, turpinās svīšana, šajā laikā tiek dzerta tēja. Tie, kuri vēlas samazināt lieko svaru, lai labāk svīstu, ietinās vilnas segās. Pēc tam nomazgā sviedrus, noslaukās un stundu pavada lēnās pastaigās svaigā gaisā. Pirts telpās ir ļoti laba ventilācijas sistēma. Japāņi uzskata, ka siltums un ļoti svaigais gaiss ir svarīgākā pirts īpašība.

Kas jāzina pirms došanās pirtī?
Ir šādas tādas lietas, par kurām gan labāk atcerēties pirms došanās pirtī. Kā iesaka pirtnieks Jānis Kalniņš: „Pirms pirts noteikti nevajadzētu lietot alkoholiskos dzērienus, jo var gadīties, ka organisms tādējādi nevar izturēt pirts karstumu un pirtī iešana var beigties diezgan nepatīkami. Nevajadzētu doties pirtī pilnīgi tukšā dūšā vai tikko no galda kārtīgi paēdušam, jo tas rada palielinātu slodzi sirdij. Labāk doties pirtī apmēram 1 – 2 stundas pēc ēšanas. Fiziskas pārslodzes gadījumā labāk pirms pirts atpūsties. Galvā vajadzētu uzlikt vilnas cepuri, ir pieejamas arī šāda veida speciālās pirts cepures, kas ir labākas, jo neapspiež galvu – cepure jālieto, lai pasargātu galvu un matus no pārmērīgas sakaršanas, kā arī jāatceras, ka pirms iešanas pirtī, matus nevajag slapināt. Noteikti jāatceras noņemt visas rotaslietas, jo tās ātri sakarst un no tām viegli iegūstami ir ādas apdegumi.”

Pirms došanās pirtī, pilnīgi jāatslābina nervu sistēma, domas par darbu, problēmām un citiem satraukumiem vajag atstāt ārā, jo citādi pirts apmeklējums var nesniegt vēlamo efektu. „Un tas ir viegli izdarāms, ja vien cilvēks to vēlas. Tāpēc var labi noderēt ieteikums – doties pirtī nelilā kompānijā un tikai tādu cilvēku sabiedrībā, ar kuriem kopā jūtamies ērti, tādējādi būs gan kas noper ar pirtslotu un kāds ar ko parunāt starplaikos,” stāsta pirtnieks. Pirtī ejot nedrīkst steigties un domāt ar to, lai tikai ātrāk procedūras ir galā. Pirtī iešana notiek lēni, nesteidzīgi un nepiespiesti, cilvēku uz pirtī iešanu nedrīkst piespiest, tas jādara tikai tad, ja pašam ir šāda vēlēšanās. Pirmajā reizē pirtī vēlams uzturēties 5 – 10 minūtes, taču uzmanīgi – jāļauj organismam pierast pie karstuma, tāpēc jāsāk no zemākām lāvām un tikai tad, ja ir laba sajūta un organisms apradis, var kāpt mazliet augstāk. Vislabāk ir karsēties guļus stāvoklī, jo tādā veidā organisms visvairāk atslābinās, līdz ar to arī labāk sviedrē. Vēl viens svarīgs faktors – vislabāk pirtī iet pa pliko. Karsēšanos vajadzētu veikt vairākos piegājienos, bet vienmēr vajadzētu veikt pāra skaitu. Pēc katras karsēšanās reizes jāiziet no pirts un jāatpūšas aptuveni 10 minūtes.

Pēršanās rituāls
Pirtnieks Jānis Kalniņš iesaka arī pirts rituālu pēc savas pieredzes un skaidro kādā secībā to labak veikt: „Vispirms pirtī vajadzētu ieiet vienkārši izsviedrēties. Apmēram 5 – 10 minūtes. Pēc tam jāatvēsinās vēsā gaisā vai dušā un jāatpūšas no karsēšanās aptuveni 10 minūtes. Otrajā pirtī došanās reizē var izmantot dažādus skaistumkopšanas līdzekļus, piemēram, skrubjus – lai atvērtu poras, atbrīvotos no atmirušajām ādas šūnām. Tad atkal jāiziet atpūsties, atvēsināties, notīrīt skaistumkopšanas līdzekļus. Ja šādus līdzekļus izmantot nevēlas, var arī otrajā reizē doties pirtī vienkārši izsvīst. Otrā atpūta var ilgt 10 – 15 minūtes. Trešo reizi dodamies pirtī un līdzi ņemam arī izmērcētās pirtsslotas (tas, protams, pirtīs, kurās ar to nodarbojas). Šī reize kalpo kā kārtīga nopēršanās, guļot uz pirts līvas. Pēc tās atkal seko atvēsināšanās un atpūta, atkal aptuveni 10 līdz pat 20 minūtēm. Ceturto reizi dodamies pirtī atkal izsviedrēties. Ja ir vēlēšanās var ierīvēties ar medu, kas pabaros ādu un palīdzēs porām aizvērties, taču tas nav obligāts pasākums. Pēc pirts jāatvēsinās un jānomazgājas.”
Lai gan pirtis ir dažādas un rituāli tāpat, tomēr, ja ir vēlēšanās iet pirtī, to vajag darīt, jo tā ir ne tikai mazgāšanās, bet arī relaksācija un pašattīrīšanās vienlaicīgi. Lai viss izdodas!
   

5 komentāru
  1. Somi vienmēr brīnās, kāpēc bijušajās padomju Savienības teritorijās (un tikai) sauso pirti sauc par Somu saunu. Aizbrauciet uz Somiju vai vismaz palasiet internetā ko paši somi raksta par savu pirti. Tajā lej ūdeni uz akmeņiem, tajā ir pirts gariņš, ir bērza pirtsslotas un pēršanās.
    Šī māņu mācība par sauso pirti, kas ir radusies padomju laikā, nez kāpēc joprojām tiek kultivēta arī mūsdienu Latvijā.
    Bet citādi raksts ļoti labs.

Komentēt Pirtotāja Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.