Ieraduma spēks

Droši vien katrai no jums, kura ir uzsākusi interesēties, kā atbrīvoties no liekā svara, uzlabot ķermeņa formas un veselību, ir nācies dzirdēt ieteikumu ēst biežāk-mazām porcijām. Tomēr daudzas šo ieteikumu atmet kā maznozīmīgu, vairāk koncentrējoties uz citām lietām. Dažas uzskata, ka pietiek vienkārši ēst mazāk, citām liekas absurdi ēst biežāk, jo tādejādi, šķiet, var apēst vairāk un daudz grūtāk būs no tā atbrīvoties. Cita vienkārši pasaka, ka tas nav iespējams, jo… kam seko daudz dažādu argumentu.

Ieradumam ir liels spēks. Vairums no mums vienkārši ir pieradušas pielāgoties dzīves un darba apstākļiem, pakļauties ieradumiem, pat necenšoties ko mainīt. ‘’Es brokastis nevaru ieēst’’, ‘’es nevaru tik agri piecelties’’, ‘’es nezinu, ko lai es ņemu līdz’’, ‘’man nav laika’’, ‘’man darbā nav tādu apstākļu’’, ‘’man ir pārāk daudz darba’’, ‘’man nav laika ēst pusdienas’’, ‘’man nav kur ēst pusdienas’’, kā rezultātā mums ir viena ēdienreize: vakariņas, kas, ņemto vērā, ka visu dienu nekas nav ēsts, mēdz būt ārkārtīgi sātīgas un pamatīgas, plus vēl lielo izsalkumu sajūtu remdējot, mūs viegli pārkāpjam robežu, aiz kuras beidzas izsalkums.
Pat, ja uzņemto kaloriju skaits ir vienāds, cilvēkam, kurš tās ir sadalījis 5 nelielās ēdienreizēs un tam, kurš visu patērē vienā vai divās reizēs,  rezultāts nebūt nav viens un tas pats!

Lūk, kas būtu jāatceras pat visaiz]nemtākajiem: lai pārtraukums starp ēdienreizēm nepārsniedz 5 stundas! Ideālā variantā pieturamies pie 3-4 stundām.

Ja būsim absolūti godīgas pret sevi, vai vienmēr mēs izlaižam ēdienreizi tiešām tikai tāpēc, ka tas ir absolūti neiespējami? Visu dienu ”uz riteņiem” – Uzkodas var turēt arī savā automašīnā.
Darba vietā nav virtuves? – Atrodam vietu, kur varam uztaisīt 10 min. pārtraukumu un apēst līdz paņemto maizi, banānu vai salātus. Atcerieties, ka tas ir vajadzīgs pirmkārt jūsu veselībai, un arī jūsu darbadevējam ir vajadzīgi veseli darbinieki. Bieži vien mūs kautrējamies ēst citu klātbūtnē. Bet pārsvarā ir slinkums, mums ir grūti piecelties agrāk, lai paspētu pabrokastot un kaut ko pagatavotu līdzņemšanai. Slinkums pārtraukumā iziet laukā no darba vietas, lai mērotu ceļu līdz tuvākajai ēstuvei vai soliņam parkā, kur apēst savas sviestmaizes.

Tiklīdz pārtraukums starp ēdienreizēm pieaug un sasniedz kritisko robežu, organismam ieslēdzas iekšējais trauksmes signāls, kas liek uzkrāt tauku rezerves. Ja uzturs tiek saņemts regulāri, nav trauksmes, nav stresa, vielmaiņa darbojas normālā režīmā. Nav bada sajūtas, nav pārēšanās un smaguma sajūtas kuņģī, no kuras atbrīvojoties, nereti ķeramies pie medikamentiem.

Diemžēl daudzas vēl aizvien uzskata, ka ēst vajag retāk un mazāk, un pat priecājas, ja aizņemtības dēļ nav paguvušas papusdienot un pat lepojas ar to, ka nebija apetītes un ‘’vispār man nemaz negribas ēst’’. Pa dienu kaut kas ir ‘’’ieknābāts’’, bet vakariņas, kā jau daudzi ir dzirdējuši, ir ‘’jāatdod ienaidniekam’’ un vispār, ‘’pēc plkst. 18:00 es neēdu!’’ Kad pēc šādiem pārtraukuma periodiem organisms tiek pie barības, tad tas izmisīgi cenšas bagātināt savas rezerves un veidot uzkrājumus. Parasti arī tas izdodas, jo bieži vien pēc badīgās darba nedēļas seko ‘’svētki’’. Garlaicīgas brīvdienas pie televizora un pilna ledusskapja, vai arī ciemošanās pie kādiem draugiem, radiem un viņu bagātīgā viesu galda, kur atrodas ārkārtīgi daudz lietu, no kā ‘’nevar’’ atteikties.

Tieši šī nesakārtotība un absolūtais haoss mūsu uzturā, rada vislielākās problēmas. Kādam gastrītu, citam-liekus 20kg ar sekojošām sirds-asinsvadu kaitēm, sāpēm locītavās u.t.t. Problēmas, kuras ir krietni vien lielākas, nekā laiku pa laikam apēsts kāds našķis, vai kalorijām bagātāks ēdiens.

Bieži vien ir tā, ka cilvēks ir uzsācis arī regulāras sporta aktivitātes, bet rezultāta nav. 90% gadījumos var vainot tieši to, ka nav mainīti uztura paradumi. Ja uzturā, attieksmē pret sevi un domāšanā valda haoss, tad ar tikai fitnesu mēs maz ko varam ietekmēt.

www.vivido.lv

12 komentārs
  1. Bija interesanti izlasīt tik “atmaskojošu” rakstu.
    Es piemēram pati arī priecājos par tām dienām, kad “darba dēļ” nav bijis laika paēst. Patiesībā, droši vien esmu viena no tām daudzajām sievietēm, kas domā, ka ēst bieži, tas ir slikti, jo man “ēst” nozīmē ieturēties tā cienījami, salātiņi un zupa, vai otrais ēdiens un saldais, taču, ja izdodas “noturēties” un nekur neaiziet, tad ir ne tikai prieks, par neuzēsto lieko kg, bet arī par money saving’u :). Sanāk, esmu visus tos mesigus par mazēšanu uztvērusi nepareizi.
    Ok, ja es tagad sāktu “jaunu dzīvi” un ēstu ik pēc piem. 4h, kas ir tas, kas man būtu jāapēd (nu vismaz kaloriju skaitu uzrakstiet), varbūt varētu kādu dienas plānu šeit kā palīgu iedot!

  2. haha…man gan ir otrādāk – man klaitīgākais ieradums ir ēst visu laiku 😀 Strādājot gandrīz katru stundu sanāk kādu augli apēst vai kādu cepumiņu. Un, protams, no rīta brokastis, tad darbā pusdienas un vakarā bez vakariņām arī nevaru iztikt. Bet svars un formas gan vēl turas savās vietās (1,75m 63 kg), pieļuju ka liels paldies jāsaka arī iedzimtības faktoram, jo mamma un māsa arī ir slaidas un neviena nekad no mums nav ievērojusi nēkādus ēšanas mērus.
    Ja nu es vienīgi – gribēdama dzīvot veselīgāk 🙂
    Bet man tiešām ļoti interesētu kāds raksts par to, kā atradināties no vēlmes visu laiku k-ko uzkost?! 🙂

  3. Sula! Lasot Tavu jautro ierakstu, vispirms gribas teikt: varbūt pamēģini darbā strādāt? 🙂 Nu, jā daudzas sūdzas, ka gribētu ēst pareizi, bet darba dēļ tas nav iespējams, jāstrādā tā, ka nav laika nekam citam. Ja Tava darba specifika tik tiešām ir tāda, ka bieži vien nav ko darīt un darba devējam pret to nav iebildumu :), tad mēģini atrast kādu papildus nodarbi. Kā zināms, ēšana bieži vien aizvieto nekā nedarīšanu un brīvo laiku, tieši tāpēc daudziem brīvdienas sagādā īstas galvas sāpes. Ja esam aizņemti ar kādu intensīvu garīgu vai fizisku darbu, par ēšanu uz kādu brīdi aizmirst ir daudz vieglāk. Bet, kamēr neesi atradusi tādu nodarbi, aizvieto kārtējo ”graužamo” našķi ar ūdens glāzi vai tējas krūzi. Padzeries, katrreiz, kad domās roka stiepjas pēc kāda našķa.
    Otrkārt gribas jautāt, ko un kā Tu ēd brokastīs un pusdienās? Iespējams Tu ēd par maz vai enerģētiski mazvērtīgus produktus, ja reiz Tev tik ātri rodas izsalkums un gribas atjaunot cukuriņu asinīs. 😉

  4. Pag es tagad nesapratu… Tad kā – tā ideja ar neēšanu pēc 18.00 nav laba? Jeb kontekstā nav laba, ja vispār neēs?

  5. Nu a novitātes faktors rakstā? Visu pavasari te bija gūzmām rakstu par tievēšanu visās iespējamās formās. Šitas viss jau bija zināms kā 2X2:( Aš saskumu. Tik bilde izcili smuka pagadījusies rakstam, kas ne ar ko citu neizceļas.

  6. Man jau tomēr šķiet, ka visa sāls ir cilvēka konstutīcijā un ģenētikā. Viens var nēēst un vakarā iemocīt daudz un viss ar viņu labi. Un viens var mocīties ar pareizu uzturu, diētām, sportiem un vienlaga iedzīvoties liekā kilogramā pie pirmās novrizīšanās no kursa.

  7. Te jau tā pareizi uzrakstīts, ka ir TIK daudz visādu argumentu, kēpēc mēs nevara ēst, ko vajag, kad vajag utt. Bet man tik un tā nesanāk:)

  8. Zinu tik to, ka es ar priecājos par nedēļām (tās parasti ir vairāk par vienu dienu), kad darbā or tāda skriešana. ka attopies neēdusi pret vakariņu laiku. Un zinu arī to, ka tās nedēļas laikā reāli nometu pārsi kg. Cik tur daudz ir dēļ stresa un cik – dēļ tā, ka dienā sanāk maz āpēst – ei nu sazini.

  9. Vai man labāk kāds nevarētu paskaidrot, kāpēc dažkārt uznāk tās trakās apsēstības ar nenormālu ēšanu. Tu ēd, nevis reizi trijās, vai vienā stundā, bet gandriz visu laiku. Saprotu, ka tas ar kaut kādu stresu saistīts, bet, kad uznāk, nevaru i apstāties labu laiku. Jums citām tā nav?

  10. Te bija tāda viena labā doma, ka dažkārt mēs neēdam tāpēc, ka nav, kur nolīst, a cilvēkos ēst ( ne ēstuvē, bet darbā kaut kur), ir baigi tizla sajūta. Tu ēd un pat garšu nejūti.

  11. Ko tas dod, ka mēs to jau zinam, ja tik un tā nedaram kā vajag? Kādu novitāti mums gribas? Lai kāds nāk klajā ar brīnumainu atklājumu un uzraksta kā bez pūlēm varam nomest lieko, neēst garšīgo, vai arī ēst visu un visur, bet ar vienu knipi pēc tam to notraust? 🙂 Ah, kā es arī gribētu kādu tādu jaunatklājumu.

Komentēt Aizmāršīgā Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.