Iepazīšanās sporta zālē – mīts vai realitāte?

Piedaloties kādā „sportisku” sieviešu sarunā, kurā tika apspriesta gaidāmā vasara un izskats, ar kādu tās vēlētos to sagaidīt, saruna ievirzījās arī par iepazīšanās iespējām, kādas paveras, apmeklējot sporta klubus. Mani šā tēma ieinteresēja…
Vēlāk šo jautājumu es uzdevu fitnesa treneriem Aleksandram un Artūram, kuri savu darba dienu pavada daž?d?s Rīgas trenažieru zālēs.

Tā kā intervijas laikā tika atklātas visnotaļ “int?mas” treneru darba nianses, vārdi puišiem ir mainīti.

Tātad – vai sievietes un vīrieši uz sporta klubu nāk, lai iepaz?tos?

Aleksandrs: Protams, ar ko gan sporta zālē atšķiras, piemērām, no kluba…

Art?rs: Sporta zālē nelieto alkoholu. (Smejas). Bet šeit ir citas priekšrocības, jo vienmēr var atrast iemelsu, lai uzsāktu sarunu. Piemēram, pajautāt vai vi?š/vi?a vēl lietos šo trenažieri.

Aleksandrs: Vislabākais veids, kā uzsākt ar vīrieti sarunu, palūgt viņam, lai viņš asistē kādu no vingrinājumiem, var arī pajautāt, vai viņš nezina, kas ir jādara, lai uztrenētu kādu muskuļu grupu. Vīrieši nekad neatsaka.

Ilgus gadus strādājot par treneriem, vai spējat nodalīt sievietes, kuras nāk tiešām trenēties no tām, kas nāk iepazīties vai atklāti izr?d?ties?

Art?rs: Nu, protams, ka. Kā gan bez tādām sievietēm.

Aleksandrs: Te ir viena nianse. Kas tas ir par klubu un kur tas atrodas? Tā saucamo prestižu sporta klubu kontingents un visa tā filozofija ļoti atšķiras no parastā kluba. Un tūlīt es paskaidrošu, kāpēc. Uz parastu  fitnesa klubu cilvēki nāk, lai nodarbotos ar sportu, uz prestižu – izrādīties.

Art?rs: Es negribētu piekrist. Prestiža kluba apmeklētāji var atļauties apmaksāt tos pakalpojumus, ko šis klubs piedāvā. Viņi arī nāk nodarboties ar sportu. Un tāpēc nevar, piemēram, visas sievietes, kas nāk uz tāda veida klubiem, pielīdzināt vienai kategorijai. Kaut gan tāda veida klubos biež?k iegriežas sievietes, kurām ir nepieciešams kādam vēlāk pastāstīt, ka viņa apmeklē tieši konkrēto fitnesa klubu.

Aleksandrs: … bet tu piekrīti, ka tāda veida klubos vieglāk ir satikt kādu viņai „vajadz?go” v?rieti?

Art?rs: Jā, piekrītu, bet vīrieši jau arī nav muļķi, kaut gan uz tādām sievietēm ir patīkami skatīties.

Labi, kādas ir atšķirības starp „darba r??i” un „atp?tnieci”? „Darba r??is” manā izpratnē ir sieviete, kura nāk nopietni trenēties.

Aleksandrs: Grūti tā viennozīmīgi atbildēt, bet ir sievietes, kuras pirms ienākšanas sporta zālē Kārtīgi pielabo meikapu.

Art?rs: O, jā! Tas uzreiz krīt acīs. Viņas uz sevi ir sakarinājušas visas iespējamās rotas lietas. Pirkstos ir lieli gredzeni, kas ļoti traucē veikt vingrinājumus. Kā tu saki – „atp?tnieces”, es teiktu – „ mekl?t?jas”. Viņas bieži tā īsti ne ar ko nenodarbojas. Viņas mazliet pamin baiku, mazliet pastaipa muskuļus, un dod priekšroku tiem vingrinājumiem, kas pēc viņu dom?m  skaisti izskatās.

Aleksandrs: Ja viņas uzsāk sarunu ar paziņu, tad noteikti dara to tā, lai visi apkārtējie uzzinātu, ka viņa ir šeit. Es visu laiku apbrīnoju tās sievietes, kas uz zāli nāk ar tiem pielīmētajiem nagiem. Es pat nezinu, kā lai tādām sastāda vingrojumu plānu, jo vairumā gadījumu, lai izpildītu vingrinājumus ir nepieciešams pilns un spēcīgs plaukstas satvēriens.

Art?rs: Daudzas sievietes uz klubu nāk kā uz modes skati. Viņu apģērbs ir tik perfekts, ka jāsāk domāt, ka pie viņu izskata ir piestrādājis stilists.

Vai tas ir slikti?

Art?rs: Nē, tas ir skaisti, bet izskatās tā mazliet dīvaini. Sieviete uz klubu atnāk vienu reizi nedēļā, tad parādās pēc mēneša, tad atkal pēc mēneša. Rodas jautājums, ko viņa te dara?

Aleksandrs: Tādas apmeklētājas pompozi pasūta treniņu grafiku, rada tādu iespaidu, ka tūlīt, tūlīt viņa kļūs par treniņu monstru, bet tad… vienu divas reizes parādās, bet tad uz mēnesi pazūd.

Un otrs sieviešu tips?

Aleksandrs: Tās ir „darba r??i”, kuras uz klubu nāk strādāt. Šeit nav svarīgi cik tās ir materiāli nodrošinātas, bet tur uzreiz redzams, ka viņas klubu apmeklē, lai uzturētu savu fizisko formu. Cepuri nost.

Art?rs: Ar viņām ir patīkami strādāt, jo tām nevajag ilgi skaidrot, ka nevar visu laiku trenēt tikai vienu muskuļu grupu, viņas saprot, ka pēc vienas vai piecām reizēm viņas augums nebūs tāds, kādu viņa redzēja žurn?l?. Sevis sakārtošana ir ilgs un darbietilpīgs process. Un ir vēl trešais sievietes tips.

Kādas tad vēl ir?

Art?rs: Tās, kuras ir pārvarējušas savus kompleksus un pirmo reizi ir atnākušas uz sporta zāli.

Aleksandrs: Tik tiešām. Viņas no sākuma no visa baidās, viņas nezina, ko un kā darīt. Mūs viņām pievēršam vislielāko uzmanību. Cienu tādas sievietes. Daudzām sporta klubs paliek par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.

Protams, tas ir jūsu pienākums, jūs esat treneri, viņa ir klients.

Aleksandrs: Jā un nē. Iedomājies, tāds cilvēks, kurš pēdējā laikā nav cālis neko smagāku par karoti, pēkšņi sāk cilāt svarus un skriet tā, ka sviedri g?žas. Tādas sievietes bieži nekad vairs neatgriežas zālē, jo no pirmās reizes viņas sevi ir tā samocījušas, ka nākošās dienas viņas nevar pakustēties, jo než?l?gi sāp muskuļi. Nodarbības ir jāsāk palēnam. Trenera uzdevums ir paskaidrot, ka skriešana uz trenažiera līdz spēka izsīkumam neko labu nedos. Sākumā viņas nesaprot, ka vienas stundas ātra soļošana ir daudz efektīvāka par ātru skriešanu.

Art?rs: Manā praksē ir ļoti interesants piedzīvojums. Pirms dažiem gadiem uz klubu atnāca pilnīgi morāli sagrauta sieviete, vēlāk uzzināju, ka vīrs viņu bija pametis. Viņa nāca uz klubu katru vakaru. Tas ir par daudz, bet šeit bija vieta, kur viņa varēja aizmirsties, kur izlādēties, un šeit notika brīnums, uz klubu nāca tieši tāds pats ģimeni zaudējis vīrietis. Vai man vajag turpināt st?stu? Viņi laimīgi iepazinās, viņi joprojām, ja nemaldos, ir kopā.

Lai arī kādus iemeslus cilvēki min, kāpēc viņi apmeklē sporta klubus, jūs man piekritīsiet, ka galvenais iemesls ir sakārtot savu augumu, lai patiktu pretējam dzimumam.

Art?rs: Protams.

Aleksandrs: Tagad es tev nepiekritīšu. Pats galvenais, lai cilvēks pats sev patiktu.

Bez šaubām. Lai cilvēks būtu spējīgs kādu mīlēt, vispirms viņam ir jāmīl sevi.

Aleksandrs: Par sevi pārliecinātam cilvēkam ir vieglāk uzsākt sarunu. Viņš ir atvērts, smaidīgs, dabiski, ka tādi cilvēki ir simpātiski.

Art?rs:  Nu, nezinu, nezinu. Ir daži pārliecinoši paviāni, kuri ierodas zālē, ar kuriem ne tikai negribas komunicēt, bet pat sveicināties riebjas. Ne jau tāpēc, ka viņi man būtu ko nodarījuši, bet to izraisa attieksme pret apkārtējiem, viņu “visuvarenā” uzvedība rada nepatiku pret viņiem.

Aleksandrs: Sporta zālē iepazīties ir labāk. Tur cilvēks ir tāds, kāds viņš ir. Mūs varam apskatīt viņa augumu un ja tur ir kādas grumbas, tad mūs zinām, ka cilvēks pie tā piestrādā, lai tiktu no tām vaļā. Ne jau tikai vīrieši meklē tās sievietes ar skaistiem augumiem. Sievietes alkst, lai viņām blakus stāvētu trenēts vīrietis.

Art?rs: Paradokss. Uz zālēm nāk sievietes, kuru vīrieši domā, ka viņi arī bez trenažieriem  var iztikt. Viņi ļoti riskē tā pazaudēt savas sievietes. (Smejas).

Bet, ja viņam nav problēmas ne ar lieko svaru, ne ar augumu?

Art?rs: Tu zini, kāds ir trenēts un netrenēts vīrieša augumus?

Kaut kā nav pat bijusi tāda vēlme kādu aptaustīt.

Art?rs: Netrenēts augums ir mīksts un ļumīgs. Tauku tur nav, bet arī muskuļi ir „nedz?vi”.

Man ir tāda sajūta, ka tu runā par mani.

Art?rs: Uz tevi tas arī attiecas. (Smejas). Pusm?ža vīriešiem ļoti vajadzētu par to domāt. Auguma muskulatūra „noš??k”
Man nekas nav nošļucis!

Aleksandrs: Novelc kreklu. (Smejas).

Pēdējais jautājums. Kurām sievietēm ir lielākas izredzes iepaz?ties? Tām, kuras atnāk kā uz skaistuma konkursu, vai tām pelēkajām pel?m?

Art?rs: Es dom?ju  – visām. Katrai sievietei ir savs vīrietis un otrādi.

Aleksandrs: Mans viedoklis. Sievietes skaistums slēpjas ne jau viņas meikapā un zeltā, kas uz viņas sakarināts, bet gan viņas dabiskumā. Vīrieši pie tā sauktajām cacām baidās pat pieiet, kur nu vēl uzsākt sarunu.

Art?rs: Un vēl pēdējā piebilde. Trenažieru zāli ir jāapmeklē regulāri, ne tikai pavasarī.

No autora: Vai ir iespējas iepazīties sporta z?l?? Espati šo jautājumu uzdeva arī sievietēm, kuras regulāri apmeklē sporta klubus. Atbildes bija „daž?das” 🙂
– Jā.
– Protams.
– Kā gan bez tā!

20 komentārs
  1. Viktor, kāpēc tu domā, ka ir tikai 2 varianti – tās, kas nāk uz sprota klubu kā uz skaistuma konkursu un pelēkās peles 😀
    Tev pašam tiešām vajag aizdiet uz sporta klubu, tad nebūs šādas dumjas diskusijas jāpublicē.

  2. Nu kāds sviests? Nu kāda iepazīšanās sporta zālē? Ja cilvēks ir atnācis ar vēlmi sportot, tad viņš to arī zālē dara, nevis rūpīgi vēro kādas skaistules krūtis vai skaisto dibenu.

  3. Eju uz zāli jau 2 gadus, bet ne reizi nav sanācis iepazīties, laikam jau eju tur svīst, neviss dibināt attiecības.

  4. Gribēju piekrist viena trenera domai, ka uz prestižu klubu cilvēki nāk izrādīties un vienkārši dirn pie mašīnām, lai koķeti lūkotos akārt un pļāpātu, kamēr uz normālu klubu uet tiešām sportot.

  5. Kaut kāda īpatnēja trenžieru zāļu reklāma… Tikai trūkst bannerīšu pie raksta.

  6. Pārsteidza piesiešanās apģērbam, kādā sivietes nāk uz sporta klubu. Bet, ja pat jūs esat pamanījuši, cik svārīgi ir sev patikt, tad tā arī ir atbilde uz jautājumu, kāpēc uz trenažieru zāli nākam smukas – lai sev patiktu.

  7. Nezinu, kā ar iepazišānos, bet sporta klubā vienmērir patīkami paskatīties uz labi koptiem augumiem. Te bija pieminēts par nošļukušajiem vēderiem – tad tur kaut ko tādu neieraudzīsi.

  8. Laikam neesmu sapratusi trenažieru zāles kaifu. Varbūt tur var iepazīties, bet visi dzelži kaut kā nesaista. Labāk kaut kur citur iepazīties.

  9. Dīvaini, kad vīrietis raksta sievietēm. Rakstā ir mazliet jūtama ironija un izsmiekls. Tā kā tarakānu zem lupas pētot. Ir savādāk, kad sieviete raksta sievietei, tad sanāk mīļāk – man tā liekas.

  10. Man daudz vairāk patīk iepazīties ar trenerīšiem sporta klubos, nevis tiem, kas tur vingro. Viņi parasti ir runīgi, zinoši un mazāk aiznemti ar sevis aplķošanu spoguļos, nekā tie, kas ieradusies uzkačāties.

  11. Dīvains raksts. Dīvaina forma. Dīvaini intervējamie objekti. Bet – lai būtu. Kaut kāds savādāks rakurss uz iepazīšanās jautājumu. Tipa vērtējums no vēcu viedokļa.

  12. Eju uz sporta zāli 3-4x nedēļā, man jau ir savi čomi, kas palīdz noregulēt trenažierus, padod hantelītes, iesaka kā labāk izpildīt vingrojumu. Un piekritīšu treneriem, ka ir cacas, kas nāk uz zāli skaisti izskatīties, sten un pukst pie katras kustības un tās, kuras smagi strādā. Iepazīties var ātri, jo viss ir tik tuvu klāt, tik atklāti un ja ir vēlme, piedāvājums vienmēr būs.

  13. Es gadus četrus gāju uz zāli trīs reizes nedēļā, bet nekad to neesmu uztvērusi kā iepazīšanās vietu. No t’da skatījuma – iepazīšanās vieta ir jebkas – darbs, auto serviss. Ja cilvēks ir badā, protams, ka visur kādu var satikt. Bet iet uz zāli, kādam perfomēt, manuprāt, ir ļoti apgrūtinoši. Tad nesanāk, ka ej strādāt ar savu ķermeni, bet ej kaut ko kādam demonstrēt. Muļķīgi drusku, lai gan, ja tāds ir mērķis, tad droši vien var arī tā.

  14. Es arī esmu apmeklējusi vairākus sporta klubus. Eju uz turieni trenēties, nedomāju par meikapu vai ko tamlīdzīgu. Tikai tie paši trenerīši gan psieto ap tām cacām, kas arī knapi kaut ko tur cilā, bet amizanti izskatās, kad treneris izliekās kaut ko palīdzam (jo tak saprot, ka izpratne sakrāsotajai būtnei ir nulle), bet dižā sportiste izliekas, ka vaiga sviedros vingro, tik sejā pat ne sārtums neparādās. Un no šī te raksta arī plūst tāds kā prastums no tiem trenerīšiem vai arī kaut kā dīvaini prasti pasniegts, es nezinu. Katrā ziņā es ņēmu un sastādīju pie pazīstama trenera programmu un tad gāju uz sporta zāli. Jo šķiet, ka arī paši treneri šķiro smukajās un nesmukajās.

  15. Izskatās, ka pēdējā mēneša interesantākos un izaicinošākos rakstus mums ir rakstījuši vīrieši. Viktors bez tankiem zin arī ko citu vēl:) Vai varam gaidīt interviju arī ar Tevi pašu?
    Esmu bezgali priecīga par šo portālu. Bučas!

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.