Homeopātija – alternatīva ķīmiskajiem medikamentiem

Vairums jau zina un pat ir saskārušās ar arvien plašāku popularitāti ieguvušo homeopātiju, kā ārstēšanās metodi, un homeopātiskajām zālēm. Taču bieži gadās, ka to, ko izmantojam ikdienā, nemaz tik labi nepazīstam. Principā, ja apmeklē zinošu homeopātu, kas izklāsta tev visu saprotamā veidā, viss ir kārtībā. Bet pašai sākot eksperimentēt, īsti nepārzinot šo tēmu, var nākties vilties. Lai aizstātu ķīmiskās zāles ar homeopātiskajām, ar virspusēju informāciju būs par maz.
 
Par un pret
Nav iespējams nosaukt jomu, kurai nebūtu gan piekritēji, gan noliedzēji. Tas ir normāli, un katra drīkst un pat vajag palikt pie savas taisnības. Par atbalstītājiem viss skaidrs – lieto, uzticas, tas palīdz un problēmu nav. Tie, kas atzīst homeopātiju, ir pilnīgi pārgājuši uz šo ārstēšanās metodi.
 
Diāna 30 gadi
Ar homeopātiju saskāros, kad meitiņai trīs mēnešu vecumā parādījās problēmas ar ādu, alerģiska reakcija no piena, olām un citiem pārtikas produktiem. Tā kā nevēlējāmies izmantot ķīmiskās zāles tik mazam bērnam, vērsāmies pie homeopāta.  Ar homeopātisko līdzekļu palīdzību ādas stāvoklis uzlabojās trīs mēnešu laikā. 
Arī šobrīd  savas un meitas veselības problēmu ārstēšanai  izmantoju šos preparātus, kā arī ģimenē lietojam homeopātiju imunitātes stiprināšanai.
Bet vēlētos piebilst, ka ir saslimšanas, kur tomēr ir jāpielieto tradicionālo medicīnu un retu reizi arī pie stiprām galvas sāpēm es iedzeru pretsāpju līdzekli.
 
Lai neradītu tādu, kā apmātības sajūtu, jāpiebilst, ka, protams, ir jāievēro mērs. Un, ja ir nepieciešama cita veida ārstēšana, kur ar homeopātiju vien neizlīdzēties, jāmeklē atbilstošs speciālists un jāveic kompleksa ārstēšanās.
Bet kāpēc tad ir arī tādi „neticīgie Tomi”? Tas pārsvarā balstās uz pieredzi. Mazs koeficients ir to, kas nav pamēģinājuši un jau paspējuši noliegt. Vairumam tomēr ir bijusi kaut neliela pieredze, kas novedusi pie ne pārāk veiksmīga vai negatīva rezultāta. Tam var būt vairāki iemesli. Galvenais no tiem – neprasmīga slimības diagnosticēšana, nepareizu zāļu izvēle un lietošana. Reizēm mēdz būt tā, ka cilvēks atrod viņaprāt veiksmīgāku un atbilstošāku ārstēšanās metodi, līdz ar to aiziet no homeopātijas.
 
Zigurds 49 gadi
"No personīgās pieredzes, mana vairogdziedzera ārstēšana ar homeopātiskiem līdzekļiem nedeva gaidīto rezultātu, bet pozitīvs rezultāts bija, lietojot cita veida ārstējošos produktus. Kā teica kāds dakteris radio, tad, ja tu iekšēji jūti, ka šī terapija tev nāks par labu, tad lieto, ja ne, tad nelieto, bet vispār tā ir ļoti slidena lieta. Un tā kā esmu tikai pacients, bet ne dakteris, tad attiecībā  uz homeopātiju diez vai derēs tikai mans viedoklis."
 
Dīvaini, tomēr apstiprināts ir fakts, ka cilvēki zāles (te tas attiecināms arī uz ķīmiskajām) nelieto tā, kā noteicis ārsts. Viņi uzskata, ka korekcijas ir iespējamas, un paši izvēlas, kā uzlabot ārstēšanās metodes.
Vēl viena būtiska lieta –  cilvēki uzskata, ka homeopātijai jāpalīdz pilnīgi pret visu un jebkurā gadījumā. Tomēr arī homeopātijai, tāpat kā parastajai medicīnai un ķīmiskajām zālēm ir savas iespēju robežas.

Kā tas notiek?
Ir divu veidu ārstēšanas metodes, kuras izmanto homeopātijā –  kad „līdzīgais ārstē līdzīgo” un kad „pretējais ārstē pretējo”. Šīs metodes izmanto, lai piemeklētu atbilstošas zāles slimniekam. Krietni iedarbīgāka gan laika gaitā ir izrādījusies pirmā metode. Tiek atrastas zāles, kas var izsaukt pacientam līdzīgus simptomus jau esošajiem, tikai tās tiek lietotas krietni mazākās devās. Tādā veidā tiek iegūts pretējs efekts un slimnieks izveseļojas. Piemēram, ja gadījies saindēties ar dabā augošo uzpirkstīti (Digitalis), tad cilvēkam apstājas sirds. Tomēr potencēta (atšķaidīta) tā darbojas, kā palīglīdzeklis cilvēkiem, kam ir palēnināta sirdsdarbība, un palīdz izvairīties no insulta.

Lai veiksmīgi ārstētu saslimušo, jārēķinās arī ar katra indivīda reakciju un atsevišķām slimības pazīmēm. Nedrīkst paļauties uz masveida informāciju par konkrēto kaiti. Jāņem vērā arī iepriekšējās saslimšanas un katra slimnieka individuālo pieredzi, lietojot atsevišķus medikamentus.

Galvenais faktors – homeopātija neslāpē slimības simptomus, bet tiek stiprināts un dziedināts viss organisms. Nedaudz ieskatoties vēsturē, jāsaka, ka homeopātisko zāļu un vispār homeopātijas kā nozares atklājējs, pētnieks, un eksperimentētājs, ir Zamuels Hanemans. Tieši pateicoties viņam homeopātija ir tik attīstīta. Viņš bija ārsts, ķīmiķis un farmaceits vienā personā. Tieši viņš atklāja, kādā veidā iespējams potencēt – atšķaidīt zāles. Lai gan reizēm cilvēkiem rodas šaubas, vai tik lielā atšķaidījumā preparāts spēj līdzēt, pierādījumi ir nepārprotami.

Homeopātiskās zāles ir pieejamas dažādos veidos – kā atšķaidījumi šķidrā veidā, kā tablešu ripiņas vai mazi zirnīši un kā pulverīši. Par pamatu, izgatavojot zāles, lieto visdažādākos augu valsts izcelsmes materiālus, arī dzīvnieku izcelsmes vielas, dažādus minerālus un pat metālus.

Vajadzīgās zāles iegūst atšķaidot šīs lietas dažādās potencēs, un saglabājot informāciju par tām. Ir četri potences veidi – zemas (1-6) lieto, ja ir smagas un akūtas saslimšanas, vidējas (6-12), augstas (vairāk kā 12) un ļoti augstas (vairāk kā 100) lieto, ja ir hroniska saslimšana. Tāpat tās izmanto nervu slimību un mazu bērnu ārstēšanā. Šīs potences var lietot arī tad, ja ir akūta saslimšana un zāles pilnīgi precīzi atbilst slimības pazīmēm.
Nav jābrīnās, ja vienu un to pašu medikamentu izraksta pilnīgi atšķirīgām slimībām, jo tas var būt derīgs gan vienai, gan otrai.

Kā strādā homeopāts?
Homeopātam ir svarīgi zināt par pacientu maksimāli daudz, jo šā informācija precīzāk palīdzēs noteikt diagnozi un nepieciešamās zāles. Būtiski ir pat vai pacients ir vīrietis vai sieviete, kāda ir miesas būve, vecums, spēcīgākie ikdienas ieradumi, dažādas iedzimtās kaites, arī dzīvesveids.
Lai piemeklētu atbilstošās zāles, ārsts jautās pat pēc tik precīziem parametriem: kā un kur sāp, kādās diennakts stundās, pēc kādām aktivitātēm, kāds varētu būt tam cēlonis. Reizēm pat lietas, kas sākumā varētu šķist, nav attiecināmas uz šo piem. kāda ir vēdera izeja, vai neslāpst ikdienā utt.
Tad ārsts noteiks, kuras zāles, cik daudz, cik bieži un kādā veidā lietot. Katram indivīdam tas var būt citādāk, viens dzers reizi nedēļā, bet cits vairākas reizes dienā. Būtiski ir ievērot noteikto režīmu.
Ārsti uzsver, ka maldīgs ir priekšstats, ka homeopātija ir balstīta uz mistiku, un galvenais ir ticēt, tad notiks, vai ka tā ir tik tāda tējiņu uz zālīšu padarīšana. Homeopātija ir pilnīgi konkrēta, eksakta zinātne, kas spēj ārstēt tik pat progresīvi kā ķīmija.

Un nobeigumā: katram tomēr pašam jāizvēlas sev vispieņemamākās ārstēšanās metodes.

8 komentāru
  1. Vienigais ko es zinu par homeopatiju, ja to sak lietot, tad tas jadara ilgi, bet man nav pacietibas.

  2. Sliņķe, nav tik traki, galvenais aiziet pie laba homeopāta un viņš pateiks kā un cik ilgi zāles jālieto, nekas nav nebeidzams!

  3. Izradas, ka daļa plaši reklamēto ārstniecisko medikamentu ari esot homeopātiski, bet tas tikai nezin kādēļ netiek uzsvērts un kāpēc tā?

  4. Meitai ar homeopātisku līdzekli izārstēju kārpu, bet tiešām vajadzēja lietot intensīvi.

  5. Latvijā beidzot ir parādijusies medekamentu līnija Plant Extrakt, kas pārstāv gemmoterapiju.
    Gemmoterapijā izmanto pumpurus, jaunos dzinumus un saknītes.
    Šīs augu daļas maisījumos ar spirtu, ūdeni un glicerīnu, kalpo šķīdumu pagatavošanai, kuros k oncentrētas galvenās augu aktīvās vielas – macerāti.
    To īpašības atkarīgas no auga, no kura tie ir iegūti – upenes dod enerģiju, egle cīnās ar klepu, vilkābele palīdz sirdij utt. Bez tam daudziem produktiem ko izmanto gemmoterapijā ie vienotas īpašības – diurētiska, drenējoša (organisma izvadfunkcijas), detoksikācijas iedarbība.
    Ārstniecība ar pumpuru preparātiem ir atsevišķa terapeitiska metode, kas balstās uz fitoterapijas un homeopātijas principiem. Šīs metodes pamatā ir izmatoti to augu daļu ekstrakti, kas atrodas augšanas procesā, kas savākti svaigā veidā – jaunie dzinumi, saknītes, sakņu un lakstu iekšējā virskārta, pumpuri. Šīs augu daļas satur visvairāk skābes (augšanas hormoni, ģenētiskā informācija), vitamīnus, minerālus un citas aktīvās vielas.
    Ārstniecība ar jaunajiem pumpuriem – ir dabas embrio – šūnu (audu) terapija. Augu embrioni satur visa topošā auga spēku.

    Sīkāk aprakstīts [cenzēts]gemmoterapija.lv

  6. Ar visām četrām esmu par homeopātiju. Izārstēja manu gastrītu – ilgi gan tas vilkās, bet nekad nav atgriezies. Tāpat jebkuru iesnu vai klepu ļoti atrī var izdakterēt ar homeopātiskajā aptiekā taisītajiem sīrupiem. Žēl tikai ka šāda aptieka ir pieejama tikai Rīgā.

  7. Es sajūsmā berzēju rokas – ak tu vai, ķīmiskie preparāti…Ķīmija ir laikam tik briesmīgs vārds, ka pat vidusskolā tā nozīme nav pilnībā apgūta. Nu tātad, Ķīmija ir zinātne, kas pēta vielu sastāvu. Nav tādu vielu, kas ir neķīmiskas, nu nav, piedodiet man, homeopāti.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.