GUDRS uzturs – GUDRS bērns

Veidojot sava bērna ēdienkarti mēs visbiežāk uzsvaru mēdzam likt uz to, lai ēdiens būtu veselīgs un sātīgs, bet pašas ēdienreizes – regulāras. Veselīga uztura nozīmīgumu mēs parasti saistām ar bērna fizisko spēku un augšanu. Taču, vai esi kādreiz aizdomājusies, kā uzturs ietekmē mazuļa smadzeņu un nervu šūnu attīstību un darbību? Jā, tieši tā – sabalansēta un pilnvērtīga pārtika veicina gan bērna smadzeņu veselīgu attīstību, gan labu darbību, aktivizējot koncentrēšanās iemaņas un atmiņu, kas labvēlīgi attīsta un ietekmē vispārējās bērna prāta spējas un uztveri!

Bērna smadzenes visintensīvāk attīstās līdz 3 gadu vecumam, tāpat arī imūnā sistēma, tāpēc šajā vecuma posmā (sākot no 6 mēnešiem, kad mātes pienam klāt nāk piebarojums) vecākiem būtu īpaši jāpiedomā, lai mazulis uzņemtu viņa attīstībai nepieciešamu pilnvērtīgu uzturu. Šoreiz mēģināsim noskaidrot, kuras ir svarīgākās uzturvielas šajā vecuma posmā, kādas ir to funkcijas, un kā tās ietekmē mazuļa fizisko un garīgo veselību.
 
UZTURS UN TĀ IETEKME UZ BĒRNA SMADZEŅU ATTĪSTĪBU UN DARBĪBU
Kamēr māmiņa zīdaini ēdina ar savu pienu, mazulis uzņem visas nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus, arī vielas, kas stiprina imūno sistēmu un veicina bērna smadzeņu veiksmīgu attīstību un darbību. Taču, sākoties piebarošanas posmam, ir būtiski pievērst uzmanību tam, vai bērns ar pārtiku uzņem nepieciešamās uzturvielas, jāizprot arī tas, ka bērna ēdienkarte atšķiras no pieaugušā ēdienkartes. Sabalansētam uzturam, kurā uzturvielu un vitamīnu proporcijas ir pareizas, ir būtiska nozīme, lai bērns attīstītos ne tikai fiziski stiprs, ar labu imūno sistēmu, bet arī stabilu nervu sistēmu, labu atmiņu un koncentrēšanās spējām, kas nākotnē ietekmēs sekmes skolā un veselību kopumā.

Īpaši jāizceļ dzelzs – tā ir izteikti svarīga asins cirkulācijai, kas savukārt veicina mazuļa galvas smadzeņu attīstību un sniedz enerģiju. Tā apgādā audus ar skābekli, tāpat piedalās kaulaudu, zobu veidošanā un imūnsistēmas darbībā. Organismam attīstoties, palielinās arī dzelzs nepieciešamība, un vislabāk to uzņemt ar liesu gaļu. Atceries – dzelzs uzsūkšanos kavē kalcijs, bet pastiprina C vitamīns, tāpēc dzelzs saturošus produktus vislabāk uzturā lietot kopā ar svaigiem dārzeņiem un augļiem.
 
Ja mazulim tiek dots dārzeņu biezenītis, vēlams to sākt tieši ar maigiem dārzeņiem, piemēram, kabaci, ķirbi, burkānu, ziedkāpostu, vēlāk papildinot ēdienkarti arī ar citiem dārzeņiem – brokoli (kurš ir bagātīgs dzelzs avots), spinātiem, papriku, baklažānu u.c., turklāt tie ir arī spēcīgi antioksidanti, kas spēj atjaunot bojātās šūnas. Turpinot par dzelzs avotiem – tā noteikti ir liesa liellopu gaļa, kā arī dažādi pākšaugi (pupiņas, zirņi), kas uzlabo smadzeņu funkcijas. Maza bērna ēdienkartē (sākot no 8 mēnešu vecuma) vēlams ietvert vispirms maigu truša, tītara, vistas vai teļa gaļu (ja bērnam nav nepanesība vai alerģija). Gaļu vēlams vārīt vai sautēt, pēc tam sablenderēt.
 
[BANNER]

B grupas vitamīni – piedalās nervu sistēmas attīstībā un nervu aizsargājošā apvalka veidošanā. Šie vitamīni ir visvairāk iesaistīti muskuļu un nervu sistēmas darbā, sevišķi B12 un folskābe, kas veicina šūnu atjaunošanos, tāpēc B grupas vitamīni ir neatņemama bērna augšanas procesu sastāvdaļa. Tie nodrošina arī sarkano asinsķermenīšu veidošanos organismā un stiprina imunitāti.

Piena produkti ir bagāti ar olbaltumvielām un B grupas vitamīniem, kas ir nozīmīgi smadzeņu audu attīstībai un augšanai. Ieteicamie produkti – jogurts bez piedevām, maztauku krējums, siers, kefīrs (pastāv viedoklis, ka govs pienu bērnam nevajadzētu lietot līdz 3 gadu vecumam, jo var izraisīt alerģisku reakciju), arī graudaugi. Tāpat B6 vitamīns atrodas visa veida gaļā, kā arī augļos un dārzeņos. Piemēram, viens banāns dos lielu daļu no dienā nepieciešamā B6 vitamīna. Interesanti, ka olas sastāvā ietilpst gandrīz visi B grupas vitamīni, nepiesātinātās taukskābes, turklāt satur arī elementu holīnu, kas uzlabo atmiņu. Mazāk alerģiskas un pēc izmēra vairāk atbilstošas mazam bērnam būs tieši paipalu olas.
 
Ogļhidrāti – būtiskākā no tiem ir glikoze, jo nodrošina enerģijas resursus galvas smadzenēm. Vienā minūtē 100g cilvēka smadzeņu audu patērē līdz 5mg glikozes, tā ir kā pamatsubstrāts smadzeņu audu elpošanai. Interesanti, ka primāri glikozes enerģija tiek izmantota tieši smadzeņu darbībai, citas organisma vajadzības šajā gadījumā ir sekundāras. Ogļhidrāti ir asiņu, muskuļu, nervu un citu organisma audu sastāvdaļa, tāpēc aktīvi augošam organismam, it sevišķi pirmajos 3 gados, tie ir primāri nepieciešami.
 
Pirmajos dzīves gados, kad mazuļa attīstība ir īpaši strauja, viena no svarīgākajām uzturvielām ir ogļhidrāti, turklāt bagātīgākais ogļhidrātu avots ir tieši graudi (protams, arī augļi, ogas un piena produkti), jo nodrošina organismu, arī smadzenes, ar tūlītēju enerģiju. Tāpēc graudaugu biezputras būtu ļoti ieteicamas, sākot ar rīsu, beidzot ar dažāda veida citām graudaugu putrām. Svarīgi! Ir jānoskaidro, vai mazulim nav alerģiskas reakcijas pret tādām uzturvielām kā glutēns (proteīns, kas atrodams kviešu, rudzu, miežu un auzu graudos).
 
Taukvielas – tās veido 60% galvas smadzeņu audu. Tauki ir neizsakāmi vērtīgi nervu sistēmas uzbūvē, pateicoties tiem, nervu šūnas spēj augt. Taukus iedala piesātinātās un nepiesātinātās taukskābēs. Ja uzskaitām polinepiesātinātās, tad nervaudiem visbūtiskākās ir ALA (alfa linolēnskābe), EPA, DHS (dokozaheksaēnskābe), omega-3 un omega-6 taukskābes, kas veicina pilnvērtīgu nervu šūnu, arī acs tīklenes, sirds smadzeņu attīstību, turklāt stiprina imūnsistēmu.

Ņemot vērā strauji augoša organisma vajadzības pēc enerģijas, līdz 3 gadu vecumam pārtikas sastāvā nepieciešams ļoti liels tauku daudzums. Tas ir tamdēļ, lai smadzenes varētu normāli attīstīties, tāpat arī labai hormonālās sistēmas darbībai. Nepieciešamo taukskābju daudzumu var uzņemt, ēdot treknās jūras zivis, piemēram, tvaicētu lasi, jo tas satur tik ļoti nepieciešamās omega-3 taukskābes, kuru uzņemšana uzlabo smadzeņu kognitīvo (uztvere un informācijas apstrāde)  funkciju. Maza bērna uzturam piemērotas ir arī baltās zivis, piemēram, mencas fileja. Ja bērns atsakās uzturā lietot zivis, tad vērts padomāt par zivju eļļas lietošanu. Uzturu ieteicams papildināt arī ar augu eļļām, piemēram, olīvu un rapšu. Vērts iegaumēt, ka arī aveņu, zemeņu, kazeņu un meža zemeņu sēkliņas ir bagātas ar omega-3 taukskābēm, toties zemenes un mellenes spēj uzlabot atmiņas funkcijas.

KO VĒL VĒRTS ŅEMT VĒRĀ?
Lai bērna galvas smadzenes uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas un veselīgi attīstītos, bērna ēdienkarte jāpielāgo viņa vecumam un veselības stāvoklim.

Ietverot ēdienkartē pamazām arvien jaunus produktus, noteikti jāvēro, vai bērnam nerodas alerģiskas reakcijas, tāpat jākontrolē arī cukura un sāls daudzums bērna pārtikā, jo uzturam jābūt veselīgam, sabalansētam, daudzveidīgam un, protams, garšīgam.

Bieži bērniem alerģiskas reakcijas parādās nevis no kāda konkrēta dārzeņa vai augļa, bet gan no ķīmiskajām vielām, ar ko tie apstrādāti, tāpēc ieteicams izvēlēties pēc iespējas ekoloģiskākus produktus, ideālajā variantā – pašu audzētus. Tāpat centies izvairīties no produktiem, kas varētu saturēt konservantus, aromatizatorus un krāsvielas.

Būtiski ir ne vien produkti, no kuriem ēdiens tiek gatavots, bet arī pats pagatavošanas veids (tvaicēšana, vārīšana vai cepšana). Kā zināms, neatbilstoši sagatavojot uzturu, piemēram, to pārāk ilgi vārot vai cepot, svarīgās uzturvielas var iet bojā, un ēdiens kļūt mazvērtīgs.
 
Mazam bērnam ik dienas jāuzņem arī pietiekami daudz šķidruma. Tas var būt ne tikai ūdens, bet arī svaigu augļu un dārzeņu sulas, zāļu tējas u.c.
 
Par savam bērnam nepieciešamo un konkrēti viņa vecumam atbilstošo uzturu konsultējieties ar ģimenes ārstu vai pediatru!

Saistītie raksti
Pirmais piebarojums

14 komentārs
  1. Būtu es šo izlasījusi kādus 12 gadus ātrāk ;), taču labs raksts, paldies, noderēs, kad mazbērnus sākšu audzināt!

  2. Šobrīd gaidu savu pirmo mazuli, tamdēļ šis man liekas ļoti vērtīgs raksts. Priecāšos lasīt līdzīgas publikācijas vēl!

  3. Jā, ļoti grūts uzdevums visas šīs svarīgās vielas “iedabūt iekšā” mazajā ēdājā, jo viņš taču nav gatavs ēst visu pēc kārtas, izvēlīgs – razbainieks. Banānu ok, tas salds, bet kā to zivi iemānīt, vēl joprojām nezinu, mums gads un četri mēneši.

  4. Ar zivīm tāpat kā ar pārējām lietām, sāk pa mazai kripatiņai, tad kad taisa sev kaut ko no zivju ēdieniem, ieliek “lielā ēdāja” bļodiņā arī bišķiņu. Un ar vien vairāk un vairāk, tā es iemācīju ēst savu puiku zivis.

  5. droši vien jāsakombinē tās nepieciešamās vielas no pārtikas, ko bērns ir gatavs ēst, ja neēd zivi, tad dod ogas, lai dabūtu to omega-3 utt.

  6. Jā, šķiet visas mammas uz pasaules grib, lai viņas bērni izaug smuki, laimīgi un gudri :).

  7. Bērnam no 2 līdz 6 gadiem –> zivju eļļas dienas deva no 250 – 500 mg.
    No 6 līdz 12 gadiem –> zivju eļļas dienas deva no 500 – 1000 mg.

  8. Labs raksts,bet uzskatu,ka nepilnīgs.Ļoti svarīgi ar uzturu ir saņemt D vitamīnu,ne tikai zīdaiņiem,bet arī lielākiem bērniem.Tas ir ļoti svarīgi gan kaulu,gan vispārējai imunitātei gan visam organismam kopumā!

Komentēt Matilde Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.