Greizsirdība – MĪLESTĪBAS pazīme vai SLIMĪBA?

Tādas jūtas kā mīlestība, iekāre un greizsirdība allaž iet roku rokā. Greizsirdība ir grūti apvaldāma kaislība, tā var gan piešķirt attiecībām dzirkstelīti, gan izpostīt tās.  Greizsirdības spēks var būt tiešām iznīcinošs, ja cilvēks neapzinās, cik tālu tai drīkst ļauties.

Kas ir greizsirdība?
Pamatā greizsirdība ir dusmu un baiļu sajaukums. Dusmas par to, ka kaut kas nenotiek kā vēlies, ka mīļotais pārāk daudz runā, flirtē ar citu. Savukārt bailes rodas no iespējas zaudēt mīļoto. Tiesa gan, greizsirdībai ne vienmēr ir tiešs sakars ar mīlestību. Greizsirdība var rasties arī tādēļ, ka cilvēks nerod pretmīlu. Par to stāsta arī Bena Džonsona atziņa: „Ne jau tad cilvēks ir greizsirdīgs, kad mīl, bet kad grib tikt mīlēts.”

Psihologi pagaidām tā arī nav vienojušies par vienu greizsirdības definīciju, jo tās mēdz būt ļoti dažādas. Skaidrs ir tas, ka tiek izšķirtas divu veidu greizsirdības – patoloģiskā, tai ir raksturīgas uzmācīgas aizdomas, kam nav reāla pamata, kā arī intensīvas emocionālās reakcijas un partnera pārmērīgā kontrole. Šāda veida greizsirdība var norādīt uz psihisku nestabilitāti. Pastāv arī kognitīvā greizsirdība, kura parasti ir pamatota, jo to kontrolē prāts un emocijas.


Tiek uzskatīts, ka greizsirdību izraisa nedrošības sajūta, kompleksi, vai arī pārāk liels privātīpašnieciskums. Greizsirdības iemesls var būt negatīva iepriekšējā pieredze – iepriekšējās attiecībās cilvēks tiek piekrāpts un tāpēc uzmana, lai tas nenotiek atkārtoti.
Bieži vien greizsirdība ir tā, kas izraisa vardarbību ģimenē vai pāra attiecībās. Vārds pa vārdam, emocijas veļas pāri malām, dusmas virmo un kāds no partneriem zaudē savaldību, paceļot roku pret otru.

Greizsirdība var atstāt negatīvu iespaidu uz veselību, jo tās ietekmē organismā izplatās šoka hormoni, kas var sagraut imunitāti. Šī sajūta ir sena kā pasaule, tā ir aizsākusi karus un tās dēļ diži vīri ir duelējušies līdz nāvei. Tā ir apdziedāta un aprakstīta visās tautās – kaut vai Šekspīra slavenajā lugā “Otello”. Greizsirdība aptumšo prātu, tā reizēm liek rīkoties neadekvāti.

Greizsirdības plusi
Protams, greizsirdība normas robežās nav kaitīga un ir pat vajadzīga. Nelielas greizsirdības izpausmes – vārdiskas vai uzmesta lūpa, iespējams, palīdzēs partnerim attapties, ka nu jau pārāk ilgi ir aizrunājies ar savu glīto kolēģi. Neliela greizsirdības deva ļauj justies vajadzīgam, jo greizsirdības trūkumu bieži vien tulko nevis kā pārliecību par savu otru pusīti, bet gan kā vienaldzību.

Sievietes bieži atzīst, ka jūtas glaimotas par vīra uztraukumu un bažām brīdī, kad viņas ielaižas sarunā ar savu vīriešu kārtas paziņu. Tieši tādos brīžos, kā atdzīst vairāki vīrieši, viņši pamana, cik burvīga ir viņa sieviete, kā viņam ir paveicies un cik ļoti kaitina tas čalis, kas mēģina piekantēties. Šāda veida greizsirdība visticamāk ir patīkama arī vīriešiem.

Par greizsirdību runājot…
Jānis: Es pats neesmu greizsirdīgs, tādēļ varu teikt, ka greizsirdība ir traucējoša, tā vairāk var atgrūst no otra cilvēka un izpostīt attiecības, nevis uzlabot. Labi, neliela greizsirdība liek justies vajadzīgam, parāda, ka otram cilvēkam nav vienalga, bet kad sākas jautājumi – kāpēc tu tā, kāpēc tu šitā? kāpēc tu uz viņu paskatījies? kas tev atsūtīja sms?, kā arī parādās kontrole – e-pastu un draugu paroļu uzlaušana, lai tik kaut ko izlasītu, tas nav normāli.

Kārlis: Neesmu slimīgi greizsirdīgs, bet tomēr šī īpašība man piemīt. Manuprāt, attiecībās lielākā daļa strīdu ir tieši greizsirdības dēļ. Nezinu, kādām ir jābūt attiecībām, lai vīrietis varētu justies pilnībā pārliecināts, kad dāma viena dodas izklaidēties. Pašam ir sanākuši strīdi ar sievieti greizsirdības dēļ. Piemēram, kopā dodamies uz pasākumu, bet viņa pārlieku daudz runā, koķetē ar citu. No malas jau tas viss ir ļoti labi redzams – sejas izteiksmes, netīšie pieskārieni. Vīrietis pieglaimojas manai dāmai, un es redzu, ka viņai tas patīk, iespējams, tā ir tīra pašapliecināšanās, bet tomēr patīk. Tad nu, gribu vai nē, sāku dusmoties. Manuprāt, tieši šādu iemeslu dēļ sākas kautiņi vīriešu starpā, jo saruna ir bijusi pārāk ilga, un izskatās, ka dāmai tas ir paticis.
Protams, ir jāapzinās robežas. Var rasties agresija pret vīrieti, jo viņš ir fiziski vienlīdzīgs, bet ne pret sievieti.

Raitis: Es pats neesmu īpaši greizsirdīgs, gadās gan, bet reti, jo mana draudzene man nedod iemeslu greizsirdībai. Draudzene gan ir ļoti greizsirdīga, varētu pat teikt – slimīgi. Tikko kā es runāju ar citu, kolēģi vai paziņu, uzreiz tiek uzmesta lūpa, seko draudi utt. Greizsirdība reizēm rodas no domas vien, ka es varētu slepus satikties ar citu, lai gan šādām domām nav pat pamata. Bet teikšu kā ir – mani tas netraucē, tas pat mazliet uzjautrina. Jo es jau zinu, ko daru un ko nē. Un tas aizvainotais skats manī izsauc smaidu, kas savukārt sadusmo meiteni vēl vairāk. Jau pāris gadus dzīvoju ar šādu meiteni un viss ir kārtībā, jo es to uztveru ar vēsu prātu.

Inga: Es esmu greizsirdīga, bet cenšos to neizrādīt, jo kā dzīve ir pierādījusi, kas ir gājējs – tas ies arī tāpat.
Arī pašai reiz gadījās ļoti greizsirdīgs vīrietis. Tāds, kas mēģina izokšķerēt visu pagātni, mēģina liegt tikties ar draugiem, no domas vien, ka man kādreiz bijis kāds cits – paliek dusmīgs. Bet tas taču ir loģiski, ka sievietei ir pagātne, bijušas attiecības. Jo, ja vīrietis satiekas ar jau pieaugušu sievieti, viņš nevar gaidīt jaunavu, kas visu savu dzīvi pavadījusi klosterī. Jā, bet konkrētais vīrietis jau sāka iet galējībās, vēlējās iekaustīt katru, kas uz mani paskatījās, centās kontrolēt mani. Greizsirdība gan nebija vienīgais iemesls, bet šīs attiecības izjuka, jo nav iespējams būt kopā ar vīrieti, kas tevi morāli smacē.

Estere: Es esmu slimīgi greizsirdīga. Es nevaru izturēt, ka mans draugs pat skatās uz citu, nemaz nerunājot par kaut kādu komunikāciju. Man šķiet, ka tai brīdī man galvā kaut kas nesaslēdzas, jo mani pārņem dusmas, atriebības alkas, lai gan nekas jau nav noticis. Ar prātu to it kā saprotu, bet nevaru kontrolēt, jo negribu būt naivā, uzticīgā meitene, kas gaida mājās, kuru var viegli pievilt. Es viņam tā arī esmu paziņojusi – runā ar vīriešiem, nevis ar sievietēm. Mans draugs gan to uztver mierīgi, laikam ir pieradis pie maniem izgājieniem.
Reizēm cenšos arī izokšķerēt telefonu, draugus, bet tad sajūtos vainīga. Lai gan labāk kontrolēju, lai zinu, no kuras puses vējš pūš. Savukārt, ja greizsirdība ir vērsta pret mani, man tas šķiet smieklīgi, jo es taču nekrāpšu, es taču sevi pazīstu.

Inguna: Vēlme sargāt to, kas pieder tev, ir normāla, bet ja pēc daudziem laulībā pavadītiem gadiem joprojām ir jautājumi – kā tu viņu pazīsti? kādēļ ar viņu runā?, tas ir nomācoši. Lai gan cilvēku jau pieņem tādu, kāds viņš ir, ar plusiem un mīnusiem, bet nekas patīkams tas nav, to varu teikt no savas pieredzes.

Kā tikt galā ar greizsirdību
Greizsirdības velniņš nudien nav patīkams – tas bojā dzīvi abiem iesaistītajiem cilvēkiem. Greizsirdības problēma bieži vien tiek risināta psihoterapeita kabinetā, bet, ja tev nav ne laika, ne gribēšanas, ne līdzekļu, piedāvājam tev pāris ātros psihoterapeita ieteikumus:
– centies saprast, kas izraisa tavu greizsirdība (iepriekšējā pieredze, bailes no zaudējuma u.c.);
– pastāsti partneriem, kā jūties, izrunājieties, lai jūsu attiecībās ienāk sapratne;
– kaut vai uz lapas uzraksti visas savas labās īpašības un saproti, ka esi laba, ka esi pelnījusi savu vīrieti, ka arī viņš tevi redz tikpat burvīgu;
– savaldies, mēģini apslāpēt savu kaislību izvirdumu, kaut vai aizskaiti līdz desmit un gaidi, līdz dusmas būs pāri, jo impulsīvi skandāli pie nekā laba nenoved, labāk visu apdomāt racionāli.

Greizsirdību pārvarēt ir ļoti grūti, lai neteiktu neiespējami, tā ir daļa no cilvēka dabas. Ja nevari to pārvarēt, centies vismaz savaldīt un nekrist tādās galējībās kā izsekošana, e-pastu pārbaude, katra soļa kontrole, morāla un fiziska vardarbība. šāda rīcība nenovēršami novedīs pie nepatīkamām sekām.

Un, galu galā, strādā pie savas pārliecības, ka esi vienīgā un neatkārtojamā. Ja arī tavas aizdomas un greizsirdība uz kādu daiļā dzimuma pārstāvi izrādīsies pamatota, iziesi no šīs situācijas ar godu un paceltu galvu, nezaudējot savaldību. Šis kundziņš nav mācējis tevi novērtēt, un noteikti būs kāds cits, kas to izdarīs.

22 komentāru
  1. Pēdējā rindkopa ļoti noderīga. Nožēlojami un pat smieklīgi izskatās dāmas, kas laikā, kad darba jautājumos sarunājies ar viņu otrajām pusītēm, izmisīgi iekrampējas kungam elkonī, mezdamas dusmu zibžņus “tai otrai”, vai uzkītoši kungu samīļo, lai parādītu otrai “nenāc klāt”. Saprast jau var, bet tas izmisums un dusmas citos raisa labākajā gadījumā nicīgu līdzjūtību, tādēļ kaut vai tāpēc vien ir vērts savākties un apzināties savu vērtību un neatkārtojamību.

  2. slimīgi greizsirdīgs vīrietis dzen izmisumā, un no viņa aiziet arī nav vienkārši..

  3. domāju, ka cilvēkam ir jābūt pašpietiekamam. un ir jāmēģina saprast, ka mēs nevaram būt otra īpašums, kā arī otrs mūsu. Un katrs dzīvojam savu dzīvi! Un abu pušu vērtībām ir jāsakrīt, un, ja augstu tiek vērtēta uzticība un paļaušanās, tad – viss izdosies!

  4. Šis ir diezgan pamācošs raksts… pati esmu ļoti, ļoti greizsirdīga. Dažreiz pat šķiet, ka jūku prātā no šīm trakajām uzmācīgajām domām… Visu rakstā minēto jau sen esmu apzinājusies, saņemot padomus no gudriem cilvēkiem, bet tās mirkļa emocija ņem virsroku… Nezinu, kā sev palīdzēt, jo vīrs, šķiet, ļoti pārdzīvo manu it kā nepamatoto greizsirdību. Varbūt varu rast attaisnojumu savai rīcībai – manās pirmajās īstajās attiecībās ar vīrieti, kad pirmo reizi savā mūžā iemīlējos, bija nolemtas sagrāvei, jo šis puisis, pēc ilgāka kopā būta laiciņa, man godīgi atzinās, ka mīl savu bijušo meiteni, viņš to beidzot ir sapratis un tāpēc mums ir jāšķiras… Tas bija sāpīgākais trieciens… Es vēl nekad nebiju jutusi tik lielu pārdzīvojumu… Pēc mēneša mēs atkal atsākām attiecības… bet tad izrādījās, ka viņam paralēli ir attiecības vēl ar kādu meiteni… tas bija nākamias trieciens…. Nespēju atgūties un nesapratu, vai tiešām visi vīrieši ir tādi??? Mana pašapziņa tika sagrauta… pašvērtējums bija nokrities līdz pašai zemei, kaut arī esmu meitene ar ļoti pievilcīgu ārieni, jo puiši bariem mēģināja pievērst man savu uzmanību…. Kad sāku jaunas attiecības ar citu vīrieti, pamazām atkal iemīlējos… bet ar iemīlēšanos arī sāku graut jaunizveidotās attiecības, ar savu pēkšņi tik lielo greizsirdību, ko nekad vēl sevī īsti nebiju apzinājusies… Sāku mīļoto ĀRPRĀTĪGI izjautāt par viņa pagātni, pati sevi mocīju un viņu arī… Paralēli pārmetu par katru mīļotā skatienu sāņus… nekādi nevarēju savas emocijas savaldīt…. Pie tāda veida strīdiem savācu mantiņas un demonstratīvi gāju prom, ar domu, ka attiecības ir beigušās…. un mans vīrietis katrreiz ķēra mani aiz rokas un asarām acīs zvērēja, ka mani mīl un ka viņām nav nevienas citas…. ‘Tikai tāda veida emocijas no vŗieša puses man uz mirkli lika saprast, ka viņš mani patiešām mīl…. bet tad pagāja kāda nedēļa un sākas viss no gala… Tas bija murgs…. Tā tas turpinājās kādus 8 gadus… Nesaprotu, kā VIŅŠ to visu tik ilgi varēja izturēt?? Pa to laiku mums piedzima divi burvīgi mazuļi, arī apprecēties pamanījāmies, bet tik un tā šī greizsirdība nepāriet…. Mokos bez gala, jo līdz manām ausīm pēkšņi nonāca ziņa, ka vienu reizi mans mīļotais ir mēģinājis spert sānsoli… nezinu vai tas izdevās līdz galam vai nē, jo mīļotais visu noliedz un zvēr, ka mīl mani vairāk par visu dzīvē… Viņš mani mierina un saka, lai viss sliktais, kas pagatnē ir bijis sadeg un pazūd no mūsu atmiņām un lai mēs sākam veidot savu uzticību un attiecības no sākuma, jo mums ir superīgas atvases dēļ kā ir vērts būt kopā… Nespēju tikt galā ar šo murgu… Kad nomierinos, it kā sev iestāstu, ka, lai vai kas ir bijis pagātnē, lai tas tur arī paliek un sāksim visu veidot no sākuma, bet tad visu laiku nāk galvā tās murgainās domas, visi sīkumi, kā viņš mēģināja tuvoties tai CIATI un vai TAS notika… sāpinu sevi ĀRPRĀTĪGI… Atnākot mājās, visu izlieku uz vīra un sākam LIELO strīdu no gala, līdz atkal viņš man visiem spēkiem zvēr, ka ir man uzticīgs un mīl mani… Saprotu, ka ne kurš katrs var kaut ko tādu izturēt tik ilgu laiku… un ja arī kāds sānsolis ir bijis, pieļauju, kas tās ir tikai manas ĀRPRĀTĪGĀS greizsirdības sekas, jo saprotu, ka pati sen jau būtu pirmkārt, pametusi tādu otru pusīti un otrkārt, noteiki arī palaidusi pa kreisi, jo kurš tādu zāģēšanu var izturēt ikdienā??? Kā man sev palīdzēt??? Dažreiz šķiet, ka ienīstu vīriešus, kuru dēļ mēs sievietes tā ciešam… Es tā ilgojos būt mīlēta!!!! Gribu pārtraukt liet mūžīgās asaras par savām bailēm, ka mani var pamest, jo mīlu savu vīrieti un mūsu bērnus!!! Varbūt kāds ir izgājis cauri kam līdzīgam un var man sniegt kādu vērtīgu padomu, kā sevi nomierināt, kā celt savu pašapziņu, kā mīlēt sevi un mīlēt savu vīrieti, uzticoties viņam pilnībā!!!!???????

  5. Tātad ja nav uzticības greizsirdība paņem situāciju savā varā un es pagaidām nēesmu pieredzējusi attiecības, kad radusies greizsirdība tās neizposta, je ne sākotnēji tad pēc kāda ilgāka laika gan. Šobrīd pati esmu situācijā, kad beidzot tiku pāri puiša slimīgajai greizsirdībai un pārliecināju viņu man uzticēties tajā pašā laikā visas negācijas pārnāca uz mani.

  6. Interesants raksts. Es arī esmu greizsirdīgs, bet pie minētajiem iemesliem nav minēti manējie, kas arī, manuprāt, ir ļoti biedējoši un pamatoti, ar kuriem arī varbūt viegli(?)varētu tikt galā vienkārši uzticoties savai mīļotajai, bet nekādi nesanāk. Proti,-zināms un viņa arī nav slēpusi, ka savās iepriekšējās ilgstošajās attiecībās draugu, no kura ir arī bērns, krāpusi neskaitāmas(!!) reizes. Un viņš par to NEKO nav nojautis gadiem, pat strādājot vienā darba vietā. Var jau teikt – ja otrs neuzzin, tātad – viss ok. Bet man nav pieņemams šāds “mīlestības” modelis, jo zinu, ka pats nekad neesmu krāpis un pie pirmajām aizdomām, ka nupat varētu raisīties jauna Mīlestība, vienmēr esmu aizgājis no savām sievietēm, uzsākot kaut ko tikai pēc šī soļa, un, domājams,-tomēr tādā veidā sāpinot mazāk. Tagadējā draudzene ar savu pagātni nelepojas un saprotams, ka Mīlestība izmaina cilvēkus un mēs mācāmies no kļūdām. Bet vai tik ļoti izmaina, lai to mūžīgi nepaturētu prātā? Vai sievietei tas nav jau tik ļoti dziļi raksturā, ka mazākais mājiens un alkohola malks var visu sagraut? Un ko man darīt?

  7. Pēc manām domām būt greizsirdīgam nozīmē to kā kāds cieš un ka kāds nevis izklaidējas (kā tas liekas cietējam) bet gan dusmojas. Man pašai reti gadās satikties ar greizsirdīgumu. Ja arī gadās es cenšos no tā pēc iespējas atrāk izvairīties.
    Greisirdīgajiesm:
    Neļaujiet sev lielu vaļu. =) =) =)

  8. es gan esmu greizsirdiga un man tas loti trauce esmu nelaimiga jo vienmer kad virs kautkur aiziet man nav nekur miera un kad atnak gribas lamat kapec tik ilgi un ta talak..nezinu ko lai dara jo no ta biezi sanak strideties neko ar sevi izdarit nevaru tada esmu.

  9. Labi pateicis Raitis – mani tas netraucē, tas pat mazliet uzjautrina. Jo es jau zinu, ko daru un ko nē. Un tas aizvainotais skats manī izsauc smaidu, kas savukārt sadusmo meiteni vēl vairāk. Jau pāris gadus dzīvoju ar šādu meiteni un viss ir kārtībā, jo es to uztveru ar vēsu prātu.
    Bet ja vīrietis reaģē ar bļaušanu un dusmām… tātad ir iemesls uztraukties. Pie tam, ja šim vīrietim meli ir ielikti šūpulī!

  10. Zane, izmaini savu stilu, sapucējies (arī ikdienā) atrodi sev patīkamu nodarbi. No kā visvairāk baidīsies – tas arī notiks. Nepieļauj to!

  11. esmu laulībā nodzīvojusi vairāk kā 30 gadus. Vienmēr esmu bijusi un arī tagad esmu greizsirdīga. Vienkārši izrunāties ar viru nespēju, jo vismaz šajā jautajumā mani nesaprot. Manas bažas ir bijušas gan pamatotas, gan nē. Esmu nolaidusies tik tālu, ka kontroleju vina telefonu un e-pastus. Liekas,ka ir pamats, bet varbut tikai slimas aizdomas. Mājās jau vins ir vienmēr laicigi,bet aizdomīgi bieži zvana vienai noteiktai personai. Izmisumā nezinu ko darīt

  12. Jus greizsirdiigie esat upui pashi sev… Katrs veertee peec sevis!Taa ir vieniigaa patiesiiba.Zheel ka nenoveertejat savu otru pusiiti.

  13. mans mīļotais vīrietis savā somiņā nēsā prezervatīvus.Attiecības ar mani viņš ko tādu neizmanto.tīrot viņa auto salonu pēc kādas it kā pirts ar večiem atradu prezervatīvu.pats par to neko man nesaka,kad jautāju,klusē.kā lai dzīvo tālāk,ja nespēju vairs viņam uzticēties.?jo kaut kur kopā ejam reti.un visi tusiņi,kas viņam ir,ir bez otrajām pusītēm……………..
    Palīdziet,ar kādu prātīgu padomu.Jo jūtu,ka esmu nelaimīga šādi dzīvojot.

  14. Mīlestībā greizsirdības NAV-es uzskatu ja NEMELO problēmu nebūs! Mīlestībā ir tikai Mīlestība-Uzticība+

  15. Es nezinu vai ta ir mīlestība,jo tas cilvēks kurš man blakus apzināti sapina,catojot un sarakstoties katru vakaru ar citām sievietēm.Zinot to ,ka velos pabut vakara kopa ..tad atrunajas ,ka noguris un turpina savus catus.. ka nedusmoties,ka nebut greizsirdigai,tai pasa mirkli “batonus man sprauz ka milot un ja aiziesu pasnavibu izdaris”.. Man sapigi ir tas ,ka jasper solis un jaiet prom…. bet sirds sap.. jo ilgak esu ,jo dzilakas bruces.

Komentēt meitene Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.