Grabulīša tapšana

Vai zini, kuras rotaļlietas ir pašas mīļākās? Protams, pašdarinātās. Kāpēc lai tāda nebūtu arī tava mazuļa pirmā mantiņa – grabulītis?!
Vairākums māmiņu, gaidot savu mazuli, ada zeķītes, jaciņas vai pat sedziņas. Citas nodarbojas ar izšūšanu. Bet varbūt tu vēlies uzmeistarot kaut ko īpašu?… Grabulīti? Rotaļlietu, kas tavam mazulim būs aktuāla visu pirmo dzīves gadu.
Turklāt, nedaudz paaugoties, mazajiem piemīt niķis būt kā uzburtiem uz dažādām virtuves mantām, nereti atstājot neievērotus visdārgākos grabuļus, pīkstuļus un citas viņiem paredzētas lietas. Tad nu izmantosim to, apvienojot mazulim interesanto ar virtuvē atrodamo!

Šujot rotaļlietu zīdainim, īpašu uzmanību pievērs vīļu un detaļu nostiprināšanai. Šai rotaļlietai jābūt tādai, lai bērns neko nevar noraut un iebāzt to mutē.
Neizmanto pogas, vizuļus vai citus dekorus, kurus bērns no rotaļlietas varētu noknibināt.
Ja vien iespējams, izmanto dabiskus materiālus. Labi, ja grabulītis šūts no kokvilnas, vilnas vai zīda auduma un pildīts ar aitas vilnu. Ja izmanto sintētiskus pildījumus, noskaidro, vai tie nav toksiski.
Pirms šūšanas izmazgā audumu un arī pildījumu ar bērnu ziepēm, izžāvē un pēc tam visu rūpīgi nogludini.
Nekad neliec grabulītī trauciņu, kas var saplīst, piemēram, stikla burciņu.
Laiku pa laikam apskati grabulīti, vai tas nav saplīsis un to nevajag remontēt.
Izvēlies spilgtus, dažādu krāsu un tekstūru audumus, lai rotaļlieta trenētu ne vien dzirdi, bet arī tausti.

Nepieciešams
Divas plastmasas burciņas ar cieši aizskrūvējamu vāciņu (var izmantot Kinderolas plastmasas fultlāri), nedaudz kārstas tīras vilniņas vai sintapona, pupiņas vai zirņi, lai piepildītu trešdaļu katras burciņas, koši dažādu krāsu auduma gabaliņi un lentīte.

Darba apraksts
Grabulis – sainītis. Pielaiko burciņai auduma gabalu – kvadrātam jābūt tik lielam, lai auduma stūrus var ērti saņemt virs burkas vāciņa. Atloka un nošuj maliņas, lai nespurojas. Burciņu ar zirņiem vai pupiņām iesēdina četrstūraina auduma gabala vidū, mazliet nopolsterē sānus, saņem stūrus un vairākkārt ar lentīti stingri notin un sasien. Lentītes galus atloka un nošuj vai sasien mazā mezgliņā, lai nespurojas. Ja vēlas, var abus galus sašūt kopā un izveidot cilpu, aiz kā mazās roķeles var ērti saķert grabuli.
Grabulis – somiņa. Nepieciešams tikpat liels kvadrātveida auduma gabaliņš kā sainīša gatavošanai. Burciņu novieto auduma vidū pa diagonāli guļus, nedaudz nopolsterē tās sānus un ietin, lai precīzi vidū klājas viens kvadrāta stūris – izveidojas tāds kā cilindrs ar vaļējiem galiem. Somiņas sānus (cilindra galus) saloka ielocēs, piefiksē ar rupjiem dūrieniem, tad rūpīgi šujot nostiprina. No lentītes piešuj somiņai rokturi, aiz kā mazais nebēdnis varēs grabuli raustīt. Brīvo kvadrāta stūri, kas atgādina somiņas aizdari, piešuj pie pamata, atstājot stūrīša galu brīvu – ja nu kādam iegribas paraustīt tieši to…
Esmu gatavs doties pasaulē!
 

15 komentārs
  1. Mmm, ļoti interesants raxts. Man gan pašai naw wairs aktuāls, jo dēliņš jau izaudzis no grabuļu wecuma, bet kādam citam sanāktu laba dāwana.

  2. Ierosinu, ka varētu veidot vairāk rakstus par praktiskām lietām! Piemēram arī par šūšanu un adīšanu, varbūt pat izšūšanu un kulināriju! Domāju, ka tas daudzām sievietēm, kas domā par ģimeni, interesētu! Perfekti būtu, ja pievienotu arī kādu vizuālu mācību materiālu – foto galeriju kā lietas darāmas! Paldies par šo, noteikti būs jāizmēģina, lai gan pagaidām bērniņu neplānoju, taču ir lieliski apdāvināt draugus topošos vecākus ar tik sirsnīgām lietiņām.

  3. Kad mans bērns bija pavisam mazs, arī biju iedvesmojusies ar “dabiskuma” teoriju. Varu tikai pateikt to, ka viņu vismazāk ir interesējušas “dabiskās” mantas:) Bet nu – katram savs.

  4. Cik vienkārši un mīļi! Jā, pilnīga taisnība Anniņai – tiešām praktiski padomi būtu ļoooti noderīgi! Lūduz, vēl! Un var ne tikai grabulīšus:)

  5. Tādos krīzes apstākļos mēs drīz arī zeķes atsāksim adīt un ievārījums vsarā vārīt. Tā, ka, cienītā redakcija, nodrošiniet mūs, lūdzu, ar “receptēm”, mēs visu gatavosim pašas.

  6. Reāli apsmaidījos lasot (te tev nu bija) komentu. Man ir līdzīga pieredze. Bet es vispār apbrīnoju rokdarbnieces!!!!!!

  7. Beidzot, kad mazā aizmigusi, var arī palasīties par to, kas jauns un interesants. Cik jauka doma! Noteikti uzmeistarošu! Kad mazā paaugsies, varēšu viņai stāstīt, ka šo grabulīti uztaisīju viņai pati! Man liekas tik aizkustinoša ideja!

  8. Mēs ar mazo ejam uz Montesori nodarbībām un tur esam aizguvušas idejas, vienkāršu, pašataisītu rotaļlietu pagatavošanai. Tās nav pieejamas mazajai visu laiku, bet kā ieteica mūsu skolotāja, tikai šad un tad. Un viņa to novērtē un spēlējas ar tādu aizrautību, ka arī varu pievienoties apgalvojumam – mīļākas rotaļlietas ir mammas pašas taisītas!

  9. Man nemaz nav visas tās garās dienas ar bērnu ko mājās sadarīt. Šitāda ideja vismaz padara dzīvi krāsaināku. Gan man prieks, gan bērnam.

  10. A kur tu tulpīte dzīvo? Man arī dienas liekas trakoti garas ar mazo. Varbūt esam kaut kur kaimiņos un varam kaut ar ratiem pastaigāt kādudien kopā?

  11. Čaklās sievietes!!!! Jūsu ir TIK daudz, izrādās! Es nevaru iedomāties nevienu savu draudzeni, kura tagad te kaut ko pāsdarinātu taisītu. Varbūt tas tādēļ, ka mums vēl nevienai nav bērnu?

  12. Es laikam pati arī nesaņemtos ko tādu uztaisīt, bet Maiznīcas ielā netālu no Matīsa tigus ir tāds maziņš veikaliņš, kur dažādi mākslinieki sadarbībā ar bērnu attīstības speciālistiem piedāvā dažādas attīstošas rotaļlietas dažāda vecuma berniem. Roku darbs. Kad man sirdsazpiņa ierunājas, ka prasās bērnam kaut ko tādu īpašu, eju tur un konsultējos.

  13. Mums nu jau trešajā paaudzē tiek mīlēta maza lupatu lellīte. Tā nāk no manas mammas bērnības un taisījusi to ir mana ome. Tā lellīte sevī sakrājusi tik daudz mīlestības, ka, skatoties kā mana mazā princese ar to ik vakaru aizmieg, es atceros savus vakarus un domāju par manas mammas bērnību dienu vakariem. Kaut kas neiztsāstāmi mīļs ir pastaisītās rotaļlietās. īpaši, ja tās var nodot no paaudzes pāaudzē.

Komentēt te tev nu bija:) Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.