Gatavojamies KĀZĀM, bet kāpēc tik daudz STRĪDAMIES?

Esot pāris jau dažus gadus, viens otru esat iepazinuši un pieņēmuši. Līdz bildinājumam likās, ka attiecības ved tikai kalnā augšā un, pat ja kāda maza leja strīda formātā gadījās, ātri tikāt atpakaļ uz ceļa. Pēc tam, kad mīļotais bija lūdzis tavu roku, lidinājies no mammas pie draudzenēm un atpakaļ, lai par to vien runātu. Nu pienākusi vasara, kāzas, jūlija vidus tuvojas straujiem soļiem. Un tu vairs nesaproti – nu kā šādā brīdī var tik daudz strīdēties?! Vai tiešām esi kļūdījusies vīrieša izvēlē?

SITUĀCIJAS IESKATS 
Sākumā tu biji tik pārņemta ar kāzām, ka nemaz nemanīji, ka balsis jūsu mājās tiek paceltas arvien biežāk. Pēc pāris nedēļām tev likās, ka viņš kļuvis nevērīgs un nekas nenotiek, kā gribētos. Sak, kur tad ilgi un laimīgi? Kāpēc mīlas filmas beigu mūzika vairs neskan, ja pat kāzu zvani vēl nav nozvanījuši, plīvura pacelšana pie altāra un mūžīgais skūpsts vēl tikai plānā? 

Jo tuvāk svarīgā diena, jo trakāk – tu darbā nespēj pastrādāt, jo plāno, vai Intas tante jutīsies labi, ja sēdēs blakus Arvīda onkulim, turklāt diskutēt par šo gan ar mammu, gan vedējmāti, gan savu jaunāko māsu. Ja nu rodas ideālais risinājums? Tev šķiet, ka ap kāzām griežas pilnīgi viss. Viss, izņemot dārgo līgavaini. Turklāt viņš arī sācis krākt un ieradums iedzert alu darba dienu vakaros arī kļuvis biežāks un kaitinošāks, bet tavs kolēģis Artūrs simpātiskāks. Divus mēnešus pirms kāzām, tieši pirms ielūgumu dalīšanas, tev sagribas visu mest pie malas. Nu ja nav tai kazai piena, tad nav! Tikai joprojām netiec gudra, vai tiešām tikai tagad nokritušas rozā brilles? 

KĀPĒC TĀ?
Mieru tikai mieru. Ne tu kļūdies, ne rozā brilles krīt. Visu šo joku izspēlē tavs pašsaglabāšanās instinkts, kas brīdina un liek vēlreiz un vēlreiz apdomāties. Tu esi normāla, racionāla būtne un tas ir tikai dabiski, ka pieņemot lēmumu uz mūžu, brīžiem liekas, ka esi iedzīta stūrī.

Savu lomu spēlē arī pirmskāzu stress, ja esi pārņemta ar gatavošanos kāzām, un eļļu ugunī pielej arī tas, ka tavs topošais vīrs nemaz tik ļoti neiesaistās. Jā, viesu namu apskatījāt kopā, jā, mašīnu viņš norezervēja, uzvalkus mērīja, bet, lūk, par ielūgumiem un ēdienkarti vispār neliekas ne zinis. Vai tiešām tev viss vienai jādara? Nē, mīļā, nav vienai – tāpēc tev ir vedējmāte, mamma un draudzenes. Tavs topošais vīrs ir vīrietis – viņi spēlējas ar mašīnām, nevis iekārto mājās. Viņam svarīgi ir apprecēt tevi, nevis tas, pa kādu paklāju iesiet uz šo notikumu. 

Ko tad, ja tik tiešām izrādās, ka pēc kāzām citiem kļūsi neredzama? Nav jau tā, ka tos citus baigi vajag, bet uzmanības apliecinājumi patīk gan. Arī tavs kolēģis patiesībā nav nemaz tik simpātisks, taču viņš ir cits vīrietis. Varbūt vēl pēdējais, ar kuru vari pakoķetēt, varbūt pēdējais, kas pievērsīs tev uzmanību. Vari uzelpot – vīrieši vispirms pamana krūtis un pat acis, nevis laulības gredzenu, tā kā ja līdz šim peldējies komplimentos, visdrīzāk tas notiks arī pēc laulību ceremonijas.

KUR TAS SUNS APRAKTS?
Laulību ceremonija nav ne gals, ne sākums. Tāpat kā līdz šim esat dzīvojuši kopā, tā dzīvosiet un patiesībā nekas nemainīsies (ja nu vienīgi tavs uzvārds), tāpēc nav ko ņemties un stresot. Galu galā – ja nu tiešām izrādīsies, ka vīrs ir dikti briesmīgs, izšķirties var vienmēr. Taču 9 gadījumos no 10, izejot pa baznīcas durvīm, visi strīdi paliek, kur bijuši un jaunā ģimene soļo tālāk ilgi un laimīgi – pa kalniem, pa lejām, bet pa ceļu un kopā!

6 komentāri
  1. SUPER raksts! 100% tā kā bija arī mums ar vīru! Godavārds bija brīži, kad likās – nu ir ziepes, esmu izvēlējusies nepareizo. Bet kāzu otrās dienas rītā, kad abi pamodāmies savā jaunlaulāto numuriņā un viņš mani nobučoja ar “labrīt sieviņ”, viss – visas nesaskaņas kā ar roku noņemtas!

  2. Paldies par jauko rakstu! Es priecājos, ka tas nav par mani. Līdz kāzām man ar vīru bija visideālākā saskaņa, strīdi kaut kur pagaisa nebūtībā, visa enerģija centrējās tikai un vienīgi uz galveno notikumu. Varbūt pie vainas ir mans visu kontrolēt gribošais raksturs, jo kāzu organizēšanā es īpaši necentos iesaistīt savu topošo lauleni, viņa ziņā atstāju tikai mašīnas izvēli. Viņš man bija ļoti liels atbalsts spraigajā gatavošanās procesā ar to, ka kalpoja kā gaisa spilvens mašīnā manām histērijām par nepareizu salvešu izvēli u.c. sīkumiem. Ne brīdi neesmu šaubījusies par izdarīto izvēli, un, cik zinu, tad vīrs arī nešaubījās!

  3. Mēs gatavojamies šai lielajai dienai, bet strīdi nemaz tik daudz nav un arī ar ielūgumiem palīdz 🙂 Mums gan vēl neliels ceļš ejams līdz kāzu dienai, bet neizskatās, ka būs kādi zemūdens akmeņi, jo viss jau ir izdomāts 🙂
    Šaubas gan reizēm piezogās, bet es to patiešām norakstu uz to, ka šis vīrietis būs manu bērnu tēvs un cerams, ka vienīgais vīrietis līdz galam (jā, šim es ticu, jo kādēļ gan precēties, ja negrib būt kopā ilgi, ilgi, ilgi) un man ir nedaudz bail no tā, kā tas viss būs 🙂
    Kā savu trumpi gatavojoties kāzām, es uzskatu to, ka mani nesatrauc dekorācijas un saskaņotas lentītes, man svarīgākā ir tā diena kā tāda, jo es kļūšu par VIŅA sieviņu 🙂

  4. Mums gan kāzas paredzētas tikai septembrī, bet līdz šim strīdi par un ap kāzām gan nav bijuši. Varu būt dikti laimīga, ka līgavainis neuzskata, ka kāzu padarīšana jāatstāj tikai uz jaunās sievas pleciem, bet iesaistās plānošanā, meklēšanā, utt. Kā arī līgavainis var priecāties par to, ka neesmu “bridezilla” un nekliedzu viņam virsū tikai tāpēc, ka nevaru atrast perfekto tortes nazi;DD Šī diena mums abiem ir ilgi gaidīta, jo kopā esam jau 8.5 gadus, tāpēc īpaši izbaudām šo gatavošanās laiku;) un novēlu to izbaudīt ikvienai – jo tāds, cerams, būs tikai vienreiz mūžā.

  5. Tik ilgi kamēr kāzas nerīko tikai kāzu pēc un pieļauj, ka ķibeles tomēr būs, ir jau ok. Galvenais neiespringt un atstāt Holivudas mēroga kāzas romantisko filmu ziņā. Tāpat skaidrs, ka dzīvē tā nenotiek.

  6. mums stridi bij tikai un vieniigi deel vinja mates. bet tagad PALDIES DIEVAM, viss IR BEIDZIES. vinja maate ir Mirusi, un mums maajas ir totaal MIERS :))))

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.