Gados jauna, bet jau PRIEKŠNIECE – 3 sieviešu pieredzes

Viens no sabiedrībā valdošajiem stereotipiem ir: „Tik jauns un jau priekšnieks? Tas nav nopietni, vecākie kolēģi un padotie viņu pienācīgi nerespektēs, autoritāti iekarot būs grūti”. Vai tas tā tiešām ir? Par savu pieredzi stāsta dāmas, kas būdamas ļoti jaunas, kļuvušas par priekšniecēm!

ĀRĒJAIS IZSKATS IR ĻOTI BŪTISKS
Malda, 23 gadi: „Biju vadītāja 22 gadu vecumā, gāja visādi – padotie neuztvēra mani nopietni tikai mana vecuma dēļ, jo ko gan es varot zināt. Bija diezgan grūti pierādīt, ka protu visu, kas manā amatā ir nepieciešamas un ja es saku, ka tā jādara, tātad jādara.
Tagad man ir 23 un esmu sava uzņēmuma īpašniece, ar darbiniekiem viss ir kārtībā, bet darījumu partneri un piegādātāji neuztver mani nopietni. Varbūt arī tādēļ, ka esmu maza auguma un izskatos salīdzinoši jauna starp citiem uzņēmējiem. Piemēram, ir bijušas grūtības ar kravas pieņemšanu, jo netic, ka tik jauna špidrilka var strādāt tādā amatā, nācās pierādīt, kas esmu un kāpēc atļaujos tā ar viņiem runāt. Nu jau gan pie tā esmu pieradusi un man liekas pilnīgi normāli, ka cilvēki jaunus vadītājus uztver ar skepsi. Patiesībā jau tomēr visu nosaka ķēriens savā jomā – vai nu tas ir vai nav.
Man pieder uzņēmums – tirgoju lopbarību un izejvielas, ar to arī visjautrāk iet, jo parasti ar to nodarbojas vīrieši. Ārējais izskats ir ļoti būtisks! Vienreiz gadījās, ka steidzami vajadzēja aizskriet parakstīt pavadzīmi un samaksāt par preci, vīrietis, kurš tajā brīdī strādāja dzirnavās, skatījās uz mani ar tādu kā ironisku smīniņu, apmēram – ko es te vispār daru? – jo nebiju ģērbusies kā ierasts tādos brīžos (lietišķi) bet gan kā jau no ciemošanās pie vecākiem – svārciņi, topiņš, balerīnas.
Protams, parasti tikšanās plānoju un ģērbjos attiecīgi gadalaikam, bet noteikti – lietišķais stils. Svarīgs arī grims – ar zaļām acīm un rozā lūpām jau nu no mājas ārā iet nevajadzētu. Tikpat liela nozīme jāpievērš aksesuāriem, pat telefonam, arī to nopirku citu, jo biznesa partnerus par daudz piesaistīja telefons ar Hello kitty zīmējumu”.

PIEREDZE NORŪDA RAKSTURU UN LIEK PIEAUGT
Guna, 28 gadi: „Man bija 21 gads, kad pēc ļoti neilga nostrādātā laika uzņēmumā kļuvu par menedžeri. Bija daudz tenku un intrigu, naida no kolēģēm, kuras šo vietu tīkoja un bija ilgāk strādājušas. Bija pat baumas, ka ar priekšnieku guļu un tāpēc to amatu dabūju. Grūti bija sākumā, jo mani neuztvēra kā bosu, bet kā čomu, vienaudzi un vecākie kolēģi sākumā negribēja pildīt manus rīkojumus, jo ko gan es sajēdzot. Ar laiku viss sakārtojas, jo sevi darbā pierādīju, bet sākums bija emocionāli grūts un prasīja daudz nervu un asaru.
Vēl varu piebilst, ka mana blondā matu krāsa apvienojumā ar ļoti maz gadiem arī diez vai citiem palīdzēja mani uztvert nopietnāk. Vecākie kolēģi un tie kuri ilgāk bija tur strādājuši centās mani apiet uzreiz ejot ar jautājumiem pie vēl lielāka priekšnieka, nevis manis. Gandrīz katru manis doto rīkojumu skrēja apstiprināt, ka tiešām tā jādara. Ar jaunpienākušajiem kolēģiem tādu problēmu nebija. Viņi uzreiz uztvēra mani kā amatā augstāko. Par laimi, mans priekšnieks bija super cilvēks un ļoti atbalstīja. Viss uzlabojās, kad viņš sapulcē paziņoja, ka es esmu šajā amatā un tas nemainīsies, un viņam apnikusi tā skraidīšana pie viņa. Pēc 6 mēnešiem vien jutos novecojusi par gadiem desmit. Šī pieredze ļoti norūdīja rakstura un lika pieaugt.
Nav viegli, bet galvenais ir pārliecība par sevi, kompetence un tolerance. Vēl visam pāri – elastīgums un spēja zibenīgi, adekvāti  rīkoties. Ģērbšanos lietišķi – blūzītes, svārki un žaketīte man bija viens no amata plusiem, jo šis ģērbšanās stils ļoti patīk.”

VECUMAM NAV NOZĪMES, GALVENAIS – LAI IR GALVA UZ PLECIEM!
Karīna, 25 gadi: „Man „pēc dabas” nepatīk šis vadītāja statuss, tāpēc man tas bija tāds – ne ļoti patīkams laiks! Manuprāt, priekšniekam ir daudz lielāka atbildība, bet tomēr galvenais ir izdarīt tā, lai strādā visa komanda, nevis tu kā zirgs raujies! Ir jāmāk vadīt! Man vēl bija tāds mīnuss, ka sievieti, kura jau ilgu laiku strādāja, nepaaugstināja amatā, bet es tiku, un tad nu no viņas puses bija naids uz visiem laikiem. Bija daudz izlietu asaru un kašķu. Ar to nekā netiek galā, līdz kāds vienkārši aiziet prom no darba.
Tomēr domāju, ka mūsdienās jāmet ārā no galvas visi senie stereotipi, jo tagad tas ir pilnīgi normāli, ka sieviete ir boss. Un vecumam nav nozīmes, galvenais, lai ir galva uz pleciem! Jādomā – ja tiki šajā amatā, tad tu to esi pelnījusi!”
9 komentāru
  1. Vēl jau ir tāda lieta, kā pieredze, pat tad, ja ir zināšanas, pieredzes šiem jaunajiem putniņiem nav un tur arī visa problēma. Taču kā dzīves skola, šī ir ļoti laba lieta.

  2. Šis teksts izsaka visu: “Piemēram, ir bijušas grūtības ar kravas pieņemšanu, jo netic, ka tik jauna špidrilka var strādāt tādā amatā, nācās pierādīt, kas esmu un kāpēc atļaujos tā ar viņiem runāt.” Nu nav cilvēkā vēl brieduma, ko nozīmē “ATĻAUJOS RUNĀT”, es, arī savos 42, ar darbiniekiem cenšos neko “neatļauties”. Tas vien, ka esi vadītājs, nedod tiesības ar cilvēkiem būt skarbs vai familiārs. Lai jaunkundzēm izdodas pieaugt!

  3. Protams, ja esi jauna un jau tikusi priekšnieces krēslā tad slodze un spiediens būs dubultīgi, ja ar to rēķinās un iztur, tad viss ir kārtībā ;).

  4. Par labiem priekšniekiem nekļūst vienā saulainā rītā ap 35. Tad jau pieredzē būtu vaina, tad visi 45 gadīgie darbinieki būtu vadošos amatos. Pieredze nāk klāt kā bonuss, bet tas arī viss. Un ir cilvēki, kam vienkārši skauž. Skat, kā viņi ar pieredzi un zināšanām ap saviem 50 joprojām iesēj dokumentus, kamēr viena jauniņa ‘špidrilka’ viņus šeftē apkārt.

  5. Feminisma skatupunkts – neskaitot mazo pieredzi, pie mums tajā pat vecumā vadītāji, kas ir vīrieši tiek daudz nopietnāk uztverti nekā sievietes. Meitenēm jātiek galā ne tikai ar savu darbu, bet arī ar stereotipiem. Lai cik arī smagi viņas nestrādā, tik un tā daļa uzskatīs, ka viņas savu vietu ieguvušas pārguļot ar priekšnieku vai vēl kādu ietekmīgu personu. Jo pie mums joprojām valda uzskats, ka sievietei, lai pierādītu, ka viņa ir līdzvērtīga ir jābūt ar baigo stāžu un vairs ne pievilcīgai, citādāk – skat. augstāk. Tā lūk rodas sievietes ar “čuguna pautiem”.

  6. Es arī esmu jauna un pie vadības esmu tikusi, bet varu teikt vienu ir daudz kļūdu, ko ar tagadējo prātu nedarīti, kas nāk ar pieredzi, briedumu utt.
    Gados jauni vadītāji nav tie labākie…

  7. Lapsai -> Nenoliec sevi, pieredze ir laba lieta, bet neaizmirsti, ka ir tiešām daudzi, kas neuztver jaunos nopietni, īpaši jaunas sievietes, un tā nu noteikti nav tava vaina.

  8. Tā īstā dzīves pieredze darbā ar cilvēkiem nāk pēc gadiem 35. Jaunībā trūkst tā vieduma, tāpēc arī nāksies norīt daudz asaru. 🙂

Komentēt lapsa Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.