Es joprojām viņu mīlu…
Lai gan es pat nemēģināšu minēt cik daudz reižu esmu mēģinājusi izdzēst šīs jūtas no sava prāta.
“Piedod, bet es vienkārši nespēju aizmirst savu bijušo” – tāda bija frāze, ko viņš man paziņoja kādā pavasara vakarā. Un ar to arī beidzās mūsu attiecības. Toreiz es netaisiju scēnu, nekliedzu, neraudāju – saņēmos un mierīgi pateicu : ” Nekas, es saprotu tevi.”
Tajā naktī es nespēju aizmigt. Sēdēju gultā ar nomierinošas tējas krūzi, rakstiju visu savā dienasgrāmatā…Asaras bira. Bet manā prātā bija nojausma kas teica : “Tas vēl nav viss, jūs vēl būsiet kopā” Nojausma bija tik stipra, ka pārliecināja mani. Es zināju – tas kaut kad notiks, tikai nezināju kad…
Šobrīd jau ir pagājuši 3 gadi. Mēs vēl neesam kopā. Taču es viņam joprojām esmu viena no tuvākajiem draugiem. Vienmēr, kad notiek kas svarīgs – mēs sazvanamies vai sarakstamies – sarunas mums ieilgst, sarakste turpinās stundām.
Viņš nav vīrieša ideāls. Vienīgā ideālā īpašība ir viņa izskats. Es pat varu uzskaitīt veselu rindu ar viņa negatīvajām īpašībām: – neapņēmīgs, paviršs, dažkārt bezatbildīgs, nav atklāts pret apkārtējiem -melo.
Kopš viņš pārtrauca mūsu attiecības, – viņam ir bijušas četras draudzenes( vismaz tās par kurām es zinu).
Viena no šīm draudzenēm ir arī man laba draudzene. Un tas ir grūti pieņemams, itīpaši zinot,ka viņa ir tikai aprēķina pēc šī vīrieša draudzene…
Ja es būtu normāla – neiemīlējusies, tik neprātīgi, es pat necenstos būt viņam laba draudzene. Bet tagad kad manī joprojām ir šī izteiktā sajūta – starp mums viss būs pa īstam, es nespēju beigt par viņu domāt un beigt viņu mīlēt.
Vai TIK stipra sajūta var būt intuīcijas malds? Es nezinu. Taču esmu mēģinājusi veidot attiecības ar citiem vīriešiem, bet nekas nesanāk. Es negribu nevienu citu!
Fuck love
Pamēģini mīlēt viņu kā draugu – paskaties vairāk no malas! Pati jau pieminēji, nevīžīgs, daudz melo… Tev patiešām to vajag?? Zinu,ka mīlestībai nav robežu, bet tas vien, ka viņam jau pa šo laiku ir bijušas vairākas draudzenes nozīmē to, ka Tu, iespējams, viņam paliksi tikai draugs – un kas zin? Varbūt tā pat IR labāk 🙂
sēdēt pie meduspoda, gribēt to medu kā trakai, bet nē, labāk tīksmināties par pašu podiņu – baaaaigi destruktīvi un traki pret sevi ;(
es teiktu, ka tas ir tukšs numurs. skarbi, bet atklāti. jūs stundām runājaties tieši tāpēc, ka viņš ir pārliecināts, ka esat draugi, viņam tas patīk. varu derēt, ka tiklīdz viņš uzzinās, ka viņu gaidi un neprātīgi mīli, viņš nobīsies un jūsu attiecības varētu arī pasliktināties. pagājis jau diezgan ilgs laiks, un ja viņš būtu vēlējies, tad taču jūsu attiecības būtu atjaunojis. un kā viņš reaģē uz to, ka tev ir kāds cits? vai arī tev nemaz neviena cita nav bijis? ja viņš par tevi priecājas vai viņam ir vienlaga, labāk nevajag lolot liekas cerības. Tu taču negribēsi viņu zaudēt arī kā draugu….
Man tāpat kā tev bija. Bet mēs pēc 10mēnešiem sagājām kopā, jo sapratām, ka mīlam viens otru. Nezinu pat ko tev ieteikt.
Ja jau viņam pēc jūsu šķiršanās, aizejot atpakaļ pie bijušās, ir bijušas vēl 4 meitenes, nu tad sorry…kur tad tajā brīdī paliki TU???
Zini, man arī bija līdzīgi. Bet beigās viņš man atviegloja dzīvi un apprecējās ar citu, pēc tam uzzināju arī vēl daudz nepatīkamu lietu…un tiešām esmu atvieglota…Arī es domāju, ka nepārdzīvošu un nespēšu būt nearvienu citu, bet jau gandrīz gadu esmu…un es esmu laimīga!
Pati teici, ka viņā ir daudz negatīvā, tad aizmirsti viņu! Tu to vari, mēs visas to varam, tikai pašas sev iestāstam, ka nē… saņemies!
Paldies, meitenes, par ieteikumiem!
Es teiktu, ka pietiks sevi žēlot, necenties sev iestāstīt, ka viņš atgriezīsies un sāc dzīvot pati. Arī man ir bijusi līdzīga situācija un man līdzēja doma par dzīves baudīšanu bez nopietniem nolūkiem. Tā es plūdu pa dzīves straumi ik pa laikam atceroties bijušo un viss nostājās savās vietās, jo kādudien iepazinos ar savu vīru. 🙂
Varbūt vienkārši nav vērts,uzspļauj uz šīm jūtām un centies aizmirst viņu! Nav vērts izlikties par viņa draudzeni,ja TEV pašai ir cits skatījums uz viņu,Tu nevari būt laba draudzene un būt lojāla ,ja TAVA sirds uz viņu skatās,kā uz vīrieti,nevis cilvēku! A šīs te tikšanās un sazvanīšanās,tikai tirdīs TAVU sirsniņu,un no tā TU tiki tālāk cietīsi!…
Es atkal negribot izklausīšos skarba, bet tā nojausma “Tas vēl nav viss, jūs vēl būsiet kopā”…. es to sauktu par naivu cerību, pēdējo salmiņu pie kā ķerties, nevis nojausmu. Man pašai ir tā bijis – nemokies – ja nepārtraukti cerēsi, ka Tava “nojausma” ir pareiza un gaidīsi, jo ilgāk būsi šādu bezcerīgu “attiecību” varā. Es Tev ieteiktu distancēties no šā cilvēka – tas dara brīnumus un pēc laika Tu nesapratīsi kā tik ilgi varēji sevi spīdzināt – viss parādīsies citā gaismā un pašai par sevi nāks smiekli :).
Ar jūtām ir grūti, tā ir kā slimība – jāpārslimo un viss. Visi mēs gribam mīlestību, bet kāds Tevi taču mīl, ja jau esi šajā pasaulē:)! Varbūt sāc apmeklēt psihoterapeitu – būs vieglāk sevi saprast (“pārslimot” jūtas) un terapija tiešām sniedz mieru un pārliecību par sevi:)!