Bēdīgi vai ne?… Kas bēdīgi?… Bēdīgi ir šķirties? … Jā, ļoti… ļoti bēdīgi!
Kāpēc?… Tāpēc, ka bijām viens pie otra jau pieraduši… tā sacīt, pierīvējušies.
Vismaz es, Frenks, noteikti esmu šo divu nedēļu laikā pierīvējis gandrīz visus savus negludumus. Vēl pavisam nedaudz un es šajā BLOGošanas vidē justos kā zivs ūdenī, bet ….
–
Frenk, tu mums solīji vēl pārsteigumu un dažādas spēles!
–
Ak, jā…spēles…
es gan nesolīju, bet… lai paliek. Gan jau vēl uzspēsim… tikai šobrīd vairs nezinu kad. Kāpēc?
Tāpēc, ka laiks pagāja tik zibenīgi un ātri kā modernā ātrvilcienā Berlīne-Parīze.
Viss… visam beigas!… arī šim stāstam par nezināmo vīrieti, kurš vienā no rītiem atrakstīja uz portālu ar vārdiem uz lūpām… es gribu padalīties!!!… es gribu padalīties ar sevi!!! …viss!… BLOG-ošanas dzīvei būs pielikts punkts (vismaz uz nākamajām 9 dienām!)…
–
Vai tu mūs pamet, Frenkij?
–
Jā, Frenkijs, jūs, mīļās dāmas – skolotājas un mana iekšējā vīrieša audzinātājas, pamet! Mēs ar Titē dodamies prom uz deviņām dienām (lūdzu nejaukt ar mēnešiem) un kad atgriezīsimies, tad viņa būs jau …
BILDINĀTA!!!
–
KO??? Mēs nepārklausījāmies?
–
Jā, tieši tā! Mana mīļā Titē tiks bildināta nākamo deviņu visromantiskāko dienu garumā!
–
Tu atkal mūs izjoko, Frenk?
–
Nekad mūžā Frenks jūs nav izjokojis(nu labi … pāris reizes …. pavilku uz zoba… taisnība! Atzīstos un savus grēkus pie mācītāja jau izsūdzēju!). Es neesmu melojis ne vienu brīdi… ne vienu pašu (vismaz par būtiskāko)!
Mēs dosimies nelielā ceļojumā uz vienu no romantiskākajiem zemes nostūriem.. un tur Frenks atzīsies savai Titē mīlestībā kā to ir darījis jau daudzas, daudzas dienas… cik tieši?… nu šobrīd jau aptuveni 1000 noteikti… mēs esam pazīstami ar viņu aptuveni 1000 dienas…
un visas tās esam bijuši laimīgi!… nu gandrīz visas… bez maziem ikdienas strīdiņiem jau neiztikām… kā jau visi!
Vīriešiem parasti nepatīk skaitīt dienas (laikam nav īsti dabiski), bet internetā ir atrodama tāda ļoti praktiski pielietojama programma kā dienu kalkulators, un tas mani patiešām pārsteidza! Es ievadīju tajā datumu, kad mēs iepazināmies un datumu, kad es viņu bildināšu… man sanāca ļoti neticams skaitlis… tajā liktenīgajā dienā mēs būsim viens ar otru pazīstami tieši 1001 dienu… neticami, bet fakts!!!
Ja tā pavisam atklāti, tad es šobrīd esmu ļoti šokēts un man trūkst visam šim uzsāktajam pasākumam loģiska paskaidrojuma, jo šobrīd esmu pārsteidzis sevi vēl vairāk nekā jūs! Bet lai paliek… nav laika iedziļināties visādos misticismos un numeroloģijas līkločos.
Nav laika! Jau rīt mēs dodamies prom. Jau rīt!
Ko… ak, jā!… pareizi!.. man taču viņai vēl nav nopirkts gredzens… ātri, tepat iekš WEB,
jāizlasa kāds ir iecienītākais bildināšanas gredzena veids… ai, nē… tādu es negribu…
savai mīļajai un vienīgajai es gribu kaut ko īpašu…
–
Bet Frenk… tev taču kāja?… kā tu gulēdams mājās nopirksi gredzenu savai mīļotajai Titē?
–
Saņēmos un jau ‘’aizklunkurēju’’ līdz tuvākajai greznumlietu bodītei… viegli nebija, bet mērķis attaisnoja līdzekļus… gredzentiņš jau ir iegādāts!.. tāds stilīgs un neviendabīgs… bet
galvenais, ka īpašs… kas viņu padara tik īpašu?… jā, jūs uzminējāt…
attieksme! ar kādu tas tiks dāvināts un arī vēl kas cits…
Mans stāsts! Jā, mans STĀSTS!
Par manu mīlestību… par manu mīļo Titē… par kāju… par mūsu mīlas ainām… par visu… bez kompleksiem un aizspriedumiem.
–
Nu beidz Frenk… tu taču negribi iebilst pret to, ka viss iepriekš rakstītais ir bijis… nu kā lai to maigāk pasaka… lai tevi neaizvainotu… tāds biku dīvains… tāds nedaudz frīcisks un bizarrisks.
–
Jā, tas biju es un tas bija mans stāsts! Vai pamanījāt, ka katrā no iepriekš sarakstītajām lapām bija atzīšanās mīlestībā? … kam?… nu jūs jau arī man patikāt (dažas jau nu noteikti!)… bet nopietni!… vai pamanījāt?
Katrā lapā bija atzīšanās! Brīžiem pat divās valodās!
Un tā skanēja šādi:
ES TEVI MĪLU TITĒ! MANA MĪĻĀ TITĒ… ES TEVI ĻOTI MĪLU!
ES ESMU TAVS FRENKS GULLS UN ES TEVI ĻOTI MĪLU!
Jums es biju apnicis līdz riebumam… es zinu… tepat vēl vakar par sevi varu izlasīt… Šī frenk no visām bija vislabākā sleja. Tāda par lietu, nevis papļāpāšana riņķī un apkārt… bet, ko man citu tādam mīlniekam bija darīt… es gribēju pārsteigt savu mīļoto meiteni un panākt savu…
F.G. nekad nepadodas.. nekad!
(Arī jūs autors aicina nepadoties, mīļās sievietes! – autora piezīme)
Katru reizi, kad es to teicu, es sevī to radīju vēl spēcīgāku… katru reizi!…
Šobrīd kopā jau tieši 40 lapas A4 formāta Calibri (Body) 11 lieluma fontos ar atzīšanos… un katrā no tām kods! …mīlestības kods!… pāršķirstiet un pārliecinieties pašas! Izprintējot tās, man sanāca tāda paprāva kaudzīte, tāpēc labāk nenopūlieties.
Visos aktīvākajos Latvijas sieviešu portālos
patti.lv/espati.lv/stilaparks.lv
Frenkijs ir atzinies savai vienīgajai mīlestībā!
Katrā no tiem jūs atradīsiet šo atzīšanos! Katrā lapaspusē Frenkijs ir atzinies savai vienīgajai! Ja Latvijā būtu vairāk šādu portālu sievietēm, tad arī tajos Frenkijs būtu iespamojis! Hronoloģisko WEB arhīvu annāles saglabās šo atzīšanos mīlestībā mūžīgi mūžos. Jaunajā attīstības laikmetā viss tiek pierakstīts… arī Frenka atzīšanās… un nākamie 22 un 23gs. vēsturnieki , meklējot un rušinot pagātnes digitālos pierakstus ,atradīs pierādījumus tam, ka romantisms savā dabiskajā izpausmē (nevis tikai filmās un grāmatās) 2009.gada rudenī ir pastāvējis!
Nu … vai nav jauki? Bet jaukākais jau laikam ir tas, ka es pats no tā esmu stāvā sajūsmā!!! Es esmu lepns!!! par to, ka tieši tādā veidā tapa mans (mūsu) stāsts, kas īsumā skan šādi:
Ikdienišķs (jā, atzīšos… pavisam Ikdienišķs, bet lai šo saprastu ir jālasa viss iepriekšējais) puisis bez jebkādas publicitātes pieredzes, satraumē kāju un, vēl atrodoties slimnīcā, nolemj nākamo divu nedēļu laikā + 9 dienas vēl ceļojumā, bildināt un atzīties savai iemīļotajai meitenei mīlestībā populārākajos interneta portālos sievietēm, atklājot savu jūtu un pārdomu pasauli virtuālās dienasgrāmatas pierakstu veidā!
Viņš nolemj noorganizēt vērienīgāko atzīšanos Latvijas interneta pasaules vēsturē!
Viņš dara to cītīgi un mērķtiecīgi! Tīmeklī viņu sākumā apsmej un apvaino (tas laikam tā iederas), bet viņš turpina sevis iesākto ceļu kā ātrgaitas lokomotīve, kurai nav bremžu, bet ātrums jau uzņemts…. un apstāties nedrīkst!
Katru dienu… dažādas ikdienas attiecību tematikas… dažādas viņa Es izpausmes, kurās savai mīļotajai meitenei atklāj viņam svarīgākās attiecību šķautnes un līkločus… vismaz 5 lapas ar atzīšanos mīlestībā … un tā 8 virtuālas dienas… 14-16 stundas katrā no tām, ložņājot un pētot mūsdienu sieviešu pasauli, tikai lai izprastu un iepazītu Viņas pasauli, bet visa centrā šī puiša atzīšanās un sevis atvēršana Viņai.
Viņa iemīļotā par to neko nenojauš! Katru dienu viņš izliekas viņai, ka ir aizņemts ar savām pārdomām… nereti pat naktīs lavoties ārā no gultas, kurā vēl pirms mirkļa viņi gulēja viens otra skavās.. un pēc tam vēlāk ap rīta pusi tikpat klusi ielavoties atpakaļ… guli, mīļā guli!… es biju tikai aizgājis padzerties ūdeni!… es arī Tevi mīlu… guli!
Visbeidzot, tieši pateicoties jaunā WEB gadsimta iespējām, Frenks Gulls paziņo visos Latvijas interneta portālos sievietēm par saviem nodomiem aprecēt savu mīļoto.
Pāris dienu laikā viņš ir nospamojis visus iecienītākos SIEVIEŠU auditorijas portālus ar savu atzīšanos… ar savu pazemību viņas priekšā!
Nu, kur vēl romantiskāks un sirdi plosošāks gabals? Nestāv līdzi nekas no līdz šim redzētā, dzirdētā un piedzīvotā (vismaz man jau nu noteikti) viena iemesla dēļ – tas ir pavisam reāls stāsts, kurš izrauts no ikdienas dzīves! Tepat jums blakus! Jums kaimiņos… tik īsts kā jūs pašas… neviena virtuālā grama izdomas!
Ja es būtu režisors un man būtu kaudze liekas naudas, es nekavējoties uzlīmētu filmu ar nosaukumu Frenks un Titē. Tā pārspētu visas šobrīd tik ļoti iemīļotās … Mājsaimnieces… un Graustu Miljonārus … tā būtu īstāka par īstu! …. Frenka Gulla un viņa mīļotās Titē mīlestība… sižets jau skaidrs… arī budžetu nevajadzētu lielu.
Jauks stāsts, ko atcerēties vecumdienās un stāstīt saviem bērniem un mazmazbērniem.
Vai gribiet ziniet bērni, kā jūsu vectēvs jaunībā atzinās mīlestībā man – mana mīļotā Titē to visu atstāstītu mūsu mazbērniem – nu tad klausieties… Tas sākās tā…
un viņa izņemtu jau nedaudz apputējušo grāmatu no plaukta…
filmas beigas… bet varētu tikpat labi būt arī filmas sākums…un arī mana īstās dzīves stāsta beigas… tieši
tādu es viņu šobrīd redzu!
ĪSTI ROMANTIĶI NAV VĒL MIRUŠI! VAI DZIRDAT? NAV MIRUŠI!!!
man tā vien gribas iekliegties… un sadumpoties pret šo pasauli, kas noslīkusi savā vienveidībā.
Paldies par mācību stundām, kuras sniedzāt man visu šo laiku! Es tiešām tajās pilnveidojos. Visas šīs pēdējās dienas ir bijušas vienas no interesantākajām manā mūžā. Es tās nekad neaizmirsīšu! Paldies! Arī Titē ir pamanījusī manī šīs izmaiņas. Nupat, piecas minūtes atpakaļ, viņa pienāca pie manis un teica: Frenk, pēdējo dienu laikā tu esi nedaudz mainījies… kļuvis vēl mīļāks un sirsnīgāks! (sieviešu intuīcija ir bijusi vienmēr stiprāka par vīriešu loģiku)
–
Tas viss dēļ manas kājas. Tagad man ir vairāk laika, ko veltīt sev un mums, mīļā. (Es taču vēl nevaru atzīties viņai visā! Vēl nē! Nav pienācis īstais brīdis.)
Un laikam tieši tāpēc jāsaka nevis uzredzēšanos, bet … ardievas!.. jo virtuālā dzīve nav priekš manis!
Te ir tāda pati pasaule kā tur ārā… tikai daudz trauslāka… katrs pateiktais vārds, katrs smaids pārvērsts bitos ir enerģija… mēs paši esam šīs enerģijas sakopojumi , nesēji, izplatītāji un pārveidotāji. Katrs lādiņš tiek pierakstīts un fiksēts… katram vārdam ir neatgriezenisks spēks… katrai domai. Mūsu vārdi un domas mīt mūsu sirdīs. Mūsu sirdis esam mēs paši!
Nekur nav tik viegli pārprast vienam otru kā šeit! Viens vārds, bez skaņas un emocionālā pavadījuma, var izraisīt pilnīgi pretējas reakcijas! BLOGošana ir ļoti atbildīgs process tad, kad sāc apzināties visam sekas…
Piedodiet tiem, kuri izraisa jūsos nepatiku!
Piedodiet tiem, kuri neatbilst jūsu standartiem un nepiepilda jūsu cerības!
Piedodiet tiem, kuri ir darījuši jums pāri!
Piedodiet, un jūs vairosiet, nevis nogalināsiet!
Es piedodu un aicinu jūs piedot man! Būsim laimīgi!
Bet ziniet, kas mani saviļņo visvairāk… attēls, kuru es jau tagad redzu savu acu priekšā…
Silts un saulains laiks… dienvidi… jūra… pludmale… stāv divi cilvēki… Frenks Gulls un viņa Titē… Frenkam padusē ir nu jau 40 lapaspuses bieza, skaisti ievākota,
A4 formāta iesieta grāmatele (es to nomaskēšu kā žurnālu, lai viņa ceļā uz liedagu vai molu nepamana) … tā ir viņa atzīšanās savai vienīgajai un mīlētajai meitenei, kuras roku viņš tur savējā.. tā ir viņa personīgā atzīšanās!… nenokopētā un īstā!… kā viņa mīlestība!
Otrā rokā viņš tur atvērtu kārbiņu. Bet kas kārbiņā?… pareizi… gredzentiņš!
Viņš notupstas uz viena ceļa viņas priekšā (klasika! aizgūts skats no kādas vecmodīgas filmas… ak, jā… mana kāja… pieļauju, ka man būs ļoti jāsaņemas, lai neiz(no)gāztos) un saka:
MANA MĪĻĀ TITĒ… MANA MĪĻŌTĀ un VIENĪGĀ TITĒ (man tajā brīdī nebūs viegli… 100 % man būs miklas acis un viegli trīcēs rokas… )
VAI TU BŪSI MANA SIEVA?
VAI TU MĪLĒSI MANI IT VISĀ, VISUR un VIENMĒR?… labāk nesoli!…
ES TEVI MĪLU un TE BŪS MANA ATZĪŠANĀS TEV!… savākdams pēdējo atlikušo drosmi, es izdvesīšu un pazemībā noliekšu savu galvu.
Te būs… gredzens (manas mīlestības simbols) un šī mazā necilā grāmatele… mani murgojumi par sevi (manas mīlestības apliecinājums). Te tu mani iepazīsi, jo bieži dzirdu tevi sakām… parunā ar mani, Frenk… nu parunā.. pastāsti man par sevi!..
Bet es esmu vīrietis… un tas nemaz nav tik viegli…izrunāties!… atklāt un atkailināt savu jūtu pasauli!… tas nemaz mums, vīriešiem, nenāk tik viegli! … Dacei kā vienmēr ir bijusi taisnība! (arī Guntim un Frederikam saku – Paldies! … neapvainojieties veči… es jūs nedaudz izmantoju… pavisam nedaudz)
Tā būs mana grāmata par sevi. Palasi to mana mīļotā… varbūt es tomēr Tev liekos tāds… nu pavisam nepieņemams… padomā… UZ MŪŽU! LĪDZ KAPA MALAI!… ar mani?… apdomā, lai pēc tam nebūtu jānožēlo.
Tas vienkāršais, naivais un pārlaimīgais savās pirmajās divās dienās esmu es.
Tas egoistiskais un kaitinošais nākamajās … tas arī esmu es, bet tu jau zini – man nepatīk, ja mani aizskar. Es ‘’ieslēdzu’’, tad savu adataino Ezi…
Tas pamācošais un dzīves gudrais nobeigumā arī esmu es.
Es atklājos visai pasaulei, bet tā pa īstam mani pazīsi tikai Tu!
Es savu izvēli esmu veicis un te, manās rokās, būs pierādījumi….
ES TEVI MĪLU … mana Zīlīte!…. mana mīļā Zīlīte!
Zīlīte
– no latv. uz angļu val. – TIT(ē) (iztulkots ar Tildes datorvārdnīcas palīdzību)