Frenks Gulls 3.diena. Nedaudz par sevi…

Sveiki!

Te atkal es, Frenks Gulls.

Es joprojām guļu gultā un mana ieģipsētā kāja, novietota nedaudz virs horizontālā līmeņa, manī noraugās. Man tā vien prasās aptuveni tajā vietā, kur atrodas manas labās kājas pirksti, uz ģipša uzzīmēt smaidošu seju, jo tad man būtu sarunas partnere… tā būtu mana labā kāja. Ir izeja… es varu tur pielīmēt Titē fotogrāfiju, lai man nebūtu vientuļi, es ik pa laikam uz viņu skatīšos.

Jā… šodien jau ir trešā dienā, kopš esmu atgriezies no slimnīcas. Laiks skrien tik zibenīgi.

Mana potīte ir smagi izmežģīta, bet mans laimes sajūtas koeficients turpina turēties virs vidējās atzīmes. Tas priecē! Šodien tas varētu būt augstāks nekā vakar, kaut kur robežās starp 8 un 9,5. Kas tam par iemeslu? Es nezinu… laikam tāpat vien. Ar mani tā mēdz notikt. Es pamostos no rīta un dzirdu sevi it kā sakām – šodien es jūtos laimīgs! Kāpēc? Nezinu… nav atbildes. Es jūtos laimīgs un viss! Tik vienkārši. Es esmu pie tā pieradis un arī mana Titē, mana mīļā Titē, pie tā ir pieradusi. Mēs visi esam pieraduši, ka Frenks bieži mēdz būt laimīgs…

Es jau redzēju… es nenoturējos… es ielūrēju.

Jūs apšaubāt vai esmu īsts?

Protams, es esmu… Frenks Gulls ir īstāks par īstu… es esmu tik īsts, ka tad, kad sev kniebju, es to sajūtu momentāni… bet es neesmu Normālais… es negribu tāds būt… atzīšos man nedaudz sveša liekas visa šī pasaule… tā mani neuzrunā! Man nepatīk tā skaidri un vienkārši, tā pa tiešo… kā ar cirvi pa sausu pagali… es no visa tā nemūku un neizvairos, bet īpaši tam arī nepieķeros. Es nesmēķēju un nu jau kādu laiku arī nelietoju alkoholu, jo vienā brīdī sapratu, ka varu gluži vienkārši baudīt savu dzīvi bez tā (smēķēt es atmetu Titē dēļ… viņa mani tam iedvesmoja un arī palīdzēja… bet par to varbūt citreiz) … kādreiz es biju vairāk kautrīgs un bikls, bet nu jau es esmu tam pāri … mana horoskopa zīme ir Ūdensvīrs un piedzimu es plkst. 12:00 pašā nedēļas vidū – ceturtdienā … Saules atrašanās zenītā, manas dzimšanas laikā, ir devusi man daudz… to visu es apzinos un jūtu, bet joprojām meklēju šai enerģijai realizāciju… citreiz es bezatbildīgi to šķiežu, jo nemāku (vēl neesmu iemācījies, ar to sadzīvot) … es šķiežu savu dzīvi… savu laiku.

Manā esības centrā – Ūdensvīrs, ārēji esmu – Vērsis, bet iekšējo pasauli pārvalda Skorpions. Trīs mani vaļi, uz kuriem es peldu.

Mans Vērsis daudziem pirmajās tikšanās reizēs liekās nopietns, lietišķs, konservatīvs un nedaudz pat stīvs… mana prezentācija pasaulei- vienkārša, kopta un neuzbāzīga… bet tai pat laikā nekaunīga, vēsa, provokatīva un egoistiska…gan aiz maskas… neticiet?… pajautājiet to manai Titē…

Bet es jau zinu viņas atbildi. Viņa teiks jums, ka es esmu viņas mazais muļķītis… mazais spociņš, kā viņa mēdz mīļi mani saukt. Un protams, viņai ir taisnība – es esmu viņas mazais spociņš. Es zinu, viņa mīl mani! Es to nolasu no viņas acīm, lūpām un auguma… es tveru šos mirkļus katru dienu un laikam tāpēc varu teikt – es esmu laimīgs! Es tveru tos no rīta viņas pagatavotajā kafijā un maizītēs, es tveru tos 24 stundas diennaktī… arī tagad, rakstot šo, es jūtu – viņa mīl mani! Un, protams, es mīlu viņu!

Bet pajautājiet viņai… pajautājiet Titē par manu Vērsi… viņa to apstiprinās … savu piecdesmitgadnieka krīzi es piedzīvoju divdesmit gadus par agru… un ne jau es to izdomāju, jo tās bija citāta beigas.

Manu iekšējo pasauli pārvalda Skorpions… tas dod man manu vieglo aizvainojamību, trauslumu, spontānumu un radošumu. Tas atbild manī par manas esības otru pusi – manas dvēseles sievišķo pusi.

Mans Vērsis cīnās ar manu Skorpionu… pa vidu Ūdensvīrs… kā miertiesnesis. Tiem visiem trim ir jāmācās sadzīvot manī… manā Frenkā. Galvenais, lai manī pašā būtu līdzsvars, tā sacīt – garīgais, morālais un fiziskais balanss. Mani apmierina tas, ka katra no šīm sastāvdaļām manī veido un aizņem tieši 33,3333…%, bet pilnību un absolūtu mieru man laikam nesasniegt nekad, jo 33,333 reizināts ar 3 nekad neveidos apaļus 100. Man arī nevajag. Lai jau cīnās un mēģina sadzīvot. Es stāvēšu un vērošu no malas.

Skorpions – salds un dzīvīgs, Vērsis – vēss un skaidrs, Ūdensvīrs – vērīgs un taisnīgs.

Kopš esmu Frenks ar smagi izmežģītu kāju, jeb precīzāk – pēdas subtolārās un talunavikulārās locītavas mežģījumu (ak, dievs, cik tas viss skan sarežģīti… izskatās daudz vienkāršāk), manī ir atvērusies pieeja katram no šiem dvēseles pārvaldniekiem… es esmu atvēris sevī cilvēciskumu…spēju izjust katru niansi un mazāko mainību sevī. No piedzīvotajām izmaiņām es esmu kļuvis nedaudz tramīgs… kā dzīvnieks es saožu katru niansi… katru pūsmiņu…

Es ļoti asi izjūtu sevī šīs cīņas un mainību… šo cīņu starp sievišķo un vīrišķo, jo kā jau teicu… es varu būt gan lietišķs, gan atturīgs, gan arī vēss un pragmatisks… un jau pēc mirkļa es varu būt pavisam savādāks… bet man jau liekas, ka mēs visi tādi esam… arī jūs, sievietes, darbā – atturīgas un vēsas, priekšnieces, izrīkotājas, vēsās aprēķinātājas, bet mājās ar saviem vīriem un bērniem jūs atļaujieties būt pašas… arī šeit, iekš šīs tīmekļa vietnes, jūs esiet pašas… tā ir jūsu pasaule… un mans Skorpions manī jūtas šobrīd saplūdis ar jūsu … sieviešu pasauli.

Vīriešu pasaulē es rādu savu Vērsi… tādu uz kuru vienmēr var paļauties… stipru, noteiktu, iekšēji sevī pārliecinātu un nedaudz vēsu… vidējo poffigistu, bet tādu uz kuru vienmēr varēsiet paļauties.

Nu sakiet, ja es nebūtu reāls… vai tad es tagad varētu ar vienu roku klaudzināt pa taustiņiem, bet jau ar otru meklēt šokolādes tāfelīti un kāri to bāzt mutē, ka šņakst vien?… starp citu… es tikai pēdējo dienu laikā vien jau esmu notiesājis četras tāfelītes ar Laimas tumšo šokolādi… vispirms to, kurā ir 72% kakao un tad pārējās trīs pa 52% kakao katrā. Pavisam īsti un reāli. Bet jūs jau atkal neticēsiet… es jūtu to! Normālie tādi nemēdz būt, vai ne? Skorpions manī ir ņēmis virsroku. Arī kafiju es nekad tik daudz neesmu dzēris.

Vēl viens Ne-normālais, jūs teiksiet … kāds gejs vai trans… kurš pats īsti nesaprot, kas viņš īsti ir un viņa Titē ir laikam tādi pati draudzene kā Sašam Baronam Koenam viņa mazais malaizietis filmā Bruno. Jūs noteikti jau ziniet, ka slēpts gejs pārāk spēcīgi uzsver savu vīrišķīgumu, savukārt īsts gejs to nekad nenoliedz. Es pazīstu arī Normālu geju… tādu, kurš nereklamē sevi staigājot un kliedzot pa pasauli – hei, visi pasaules geji apvienojieties! Viņa vārds ir Marlēns un es viņu ļoti cienu! Viņš tiešām ir tāds gejs, kādam, manuprāt, gejam ir jābūt, bet nu ko gan par to… tu nevari spriest par to, ko pats neizjūti un nesaproti, vai ne? Es viņu cienu, bet nesaprotu. Es tomēr esmu citāds. Es esmu Frenks, viņš – Marlēns… un mēs abi viens otru cienām.

Es esmu vīrietis un arī apzinos, un identificēju sevi tādu esam. Man patīk sievietes, es varu savās iedomās tās iekarot un pakļaut, glāstīt un skūpstīt… fantāziju pasaulei nav robežu… bet mīlu es tikai vienu un tā ir mana Titē… mana mīļā Titē! Arī viņa ir reāla. Protams, dzīvē viņa ir savādāka… viņa ir daudz, daudz

savādāka, jo vai tad kāda vīrieši vārdi spēj aprakstīt visu to daiļumu, maigumu un skaistumu, kas mīt sievietēs… vārdi ir izteiksmes līdzeklis un, es teiktu, nabadzīgs izteiksmes līdzeklis. Cik vārdos es spētu aprakstīt savu Titē? Es labāk to nemaz nemēģinu darīt. Tā būtu viena vienīga izgāšanās, salīdzinot ar to, cik viņa man liekas mīļa, skaista, laba, sirsnīga, dabiska … es padodos šī vārdu maratona priekšā … es labāk padodos uzreiz … bez vilcināšanās.

Starp citu, ko jūs domājat par filmu Bruno?… man tā patika…ne tā, ka ļoti… bet lika aizdomāties… par ko? … par visiem Normālajiem… īpaši tad, kad Bruno sāka skūpstīties ar savu bijušo asistentu vācieti vienā no pēdējām filmas ainām… dokumentālās provokācijas salika manā priekšā visu pa plauktiem… tās parāda, kas ir kas, un kas ir Normālie un kas ir Ne-normālie. Būdams heteroseksuāls, es tomēr nostājos Viņu pusē… stop!… kuru viņu?… Ne-normālo… katram ir izvēle… es varu darīt visu kā es gribu līdz brīdim, kamēr netraucēju ar sevis veikto izvēli citiem… kaut gan filma, jāatzīst, no satīras, asprātības un gaumes viedokļa ir zemu vērtējama… tā ir sasniegusi to mērķi, kur tika tēmējusi… radīja provokatīvas izjūtas gan Normālajos, gan Ne-normālajos, gan tajos, kas atrodas pa vidu. Tā šokēja… brīžiem līdz riebumam.

Bet Normāls es neesmu… tas gan ir noteikti..

Vai viegli uzklausīt pret sevi mestās domu drazas?… laikam jau nav… bet tās jau nav manas drazas… tās nenāk no manas šā brīža pasaules… tās ir jūsu… jūsu pašu mestās

drazas manā pasaulē. Jā, es esmu izlicis savu ‘’pelēko’’ pasauli jūsu vērtējumam… tā tiešām, vārda vistiešākajā nozīmē, šobrīd ir pelēka… pelēkas sienas, pelēks lap-tops man klēpī, pelēka ieģipsēta kāja… viss ir tik pelēks un ikdienišķs. Neviena cilvēka patmīlībai netīk, ja tiek uzplēstas rētas vai atkal radītas jaunas… arī manai tas netīk, bet tomēr tās nespēj man neko nodarīt… kā izteicās kāda māsiņa hospitālī – jums, Gulla kungs, viss dzīst kā sunim…es aplaizu šis rētas un dodos tālāk savos meklējumos… savos domu lidojumos.

Vai tīksminos par to, cik liekos pats sev balts un pūkains?… laikam jau nē… es tāds noteikti neesmu… nu to jau es zinu. Skorpions ir balts un pūkains… nu kā jau sieviete… bet ne jau Vērsis.

Šobrīd es esmu aizrāvies… jūs vai tad nemēdziet aizrauties? … kā sanāk, tā sanāk … man ir sava formula …

SKORPIONS –VĒRSIS – ŪDENSVĪRS… mana trīsvienība

bet ja jau salīdziniet mani, tad labāk sāciet darīt to jau tagad.

Mans Vērsis ir mans romantiskais egoists… jā, tas pats romantiskais egoists… vai vēlaties, lai viņu nocitēju…

Vakar no rīta saņēmu pastkarti no Klēras: ’’Mīļo Oskar, es tevi nemīlu. Es tevi nemīlu. Es tevi nemīlu. Es tevi nemīlu.’’ Tā ir visskaistākā mīlestības vēstule, kādu jebkad esmu saņēmis.

… citāta beigas. Neticiet, atšķiriet 15. lapaspusi… tur skaidri un gaiši ir viss par mani rakstīts.

Mans Skorpions ir mana čūska…, O.K. lai paliek jūsu čūska… uz to es nemaz nepretendēju.

Mans Ūdensvīrs ir mani piedegušie grauzdiņi unmana atvainošanās.

Jaunībā vecākām sievietēm patika mans Skorpions. Viņas bieži man teica – kāds patīkams, pieklājīgs jaunais cilvēks. Jaunākām – tām vienmēr paticis mans Vērsis… jaunajām patīk tādi nedaudz nekaunīgi, bravūrīgi … viņas pielīp pie uzvarētājiem… kad es to sapratu, mana panākumu atslēga bija rokā. Žēl tikai, ka nedaudz par vēlu… jo tik daudzas jau nemaz es neuzvarēju… ei, Tu mazā… ha-ha-ha… ar to pietika, lai radītu interesi… tik vien.

Manai Titē, domājams, manī visvairāk patīk mans Ūdensvīrs… tas prātīgais… es tomēr ļoti mīlu savu Titē! Viņa man ir tik mīļa! Mana mīļā Titē!

Viss nāca savā laikā… Skorpions atvērās pēdējais, tāpēc viņa ietekmi izjūtu sevī joprojām. Šobrīd mans Ūdensvīrs ir nosliecies par labu manam Skorpionam…. eh, tu… savaldzinātais tiesnesi.

Protams, viņš bija pirmais – mans Ūdensvīrs, mans pirmsākums. Pēc tam viņam prasmīgi tika piejaucēts Vērsis… Vērsi man uzlika… še ņem… visi apkārt bija tik gādīgi, ka es pat nespēju iedomāties, ka varu no viņa atsacīties. Tad atvērās Skorpions.

Sublimācijas (no latīņu sublimare ‘pacelt uz augšu’ – psih. Zemāko tieksmju enerģiju pārvērst augstāku tieksmju enerģijā.) rezultātā es ieguvu savu personīgo BĪBELI, bet par to es ar jums gan nedalīšos.

Frenk… vai zini – mans Vērsis citēja atkārtoti – rakstīt dienasgrāmatu nozīmē pasludināt, ka tava dzīve ir aizraujoša.

–      Laikam jau tev taisnība, Vērsi. Es labāk nepretendēšu uz to, jo šobrīd mana dzīve ir ‘’pelēka’’ kā mana kāja ģipsī un mani mēģinājumi saskatīt krāsas visā šajā pelēcībā… saskatīt detaļas… tie ir tikai mani tukšie mēģinājumi.

Es nepretendēju uz oriģinalitāti… laikā, kad dienasgrāmatisms, jeb BLOGISMS ir uzplaucis un pilnā sparā zeļ un plaukst, kā kontrabanda, kura atrod sev noietu, bet neviens neatzīstas tās patērēšanā, ir grūti pārsteigt… BLOGi… BLOGi… BLOGi … vēl jo vairāk es neesmu ne slavens, ne populārs, man nav nekādas publicitātes pieredzes… vienīgais uz ko es pretendēju ir momentāna izgāšanās… ir jābūt drosmīgam, lai publicētu savu intīmo pasauli… tāpēc man ir nepieciešams Frenks… viņš nekad nebūs viennozīmīgs… tāpat, kā 33,3333% reizināts ar 3 nekad nebūs 100.

Šai BLOGU pasaulē jau sen ir izveidojušies likumi… tu nedrīksti būt naivs, pliekans un klišejisks… tas nekas, ka reālā dzīve tāda ir… bet šeit tu tāds nedrīksti būt.

Es koķetēju… varbūt par saldu, varbūt par samākslotu… bet tādu sevi tagad redzu…mans attēlotais Es nekad nebūšu Es … tas vienkārši nav iespējams… jā, varbūt tas šķitīs jums pliekans, norobežots un banāls… nu tāds, diezgan viduvējs… tāds pats Vērsis, kurš šobrīd zviln jums blakus un stulbi blenž TV ekrānā saucot – Sarauj! Sarauj!

Jūs tomēr esiet sievietes… jūs esiet Skorpioni nevis Vērši… bet šo jau saka mans Ūdensvīrs… viņam es uzticos par visu vairāk.

Jūs esiet radītas, lai radītu… lai radītu skaistāko, kas uz šīs pasaules ir… jūs radiet dzīvību!

Jūs radiet Vēršus, Skorpionus un Ūdensvīrus.

Mani sauc Frenks. Man ir 32 gadi. Vien dažas dienas atpakaļ man ir veikta slēgtā pēdas repozīcija. Un es dzīvoju savu pelēko dzīvi savā pelēkajā pasaulē… nu gluži kā jūs, vai ne?