Fiziskā, garīgā un muzikālā māksla – capoeira

Kas ir capoeira? Capoeira nevar raksturot ar vienu vārdu. Tā ir māksla, kas apvieno gan cīņu, gan deju, gan mūziku, gan iespēju filozofēt un pašattīstīties.

16. gadsimtā brazīlieši cīņu attēloja dejā, izdomājot dažādas viltības, lai pārspētu savu pretinieku. Ilgu laiku capoeira bija aizliegta. Tās liktenis mainījās, kad Brazīlijas Meistars Bimba atvēra pirmo capoeira skolu.
Jogo (džogo) – tā sauc capoeira spēli, kuras laikā dalībnieki improvizē capoeira kustības, pārējie kapoeiristi  sēž aplī viņiem apkārt, spēlē capoeira muzikālos instrumentus un dzied, tādā veidā ar mūzikas ritmu nosakot spēles tempu.
Tā notiek arī mūsdienās. Tikai ar gadiem capoeira papildinājusies ar jaunām kustībām un mūzikas ritmiem.

Capoeira Angola – tas ir senākais šīs mākslas veids. Mūzikas temps ir lēns, tāpēc dalībnieki dejo tuvāk zemei un tuvāk viens otram, izmantojot vairāk viltību savā priekšnesumā.
Ar laiku mūzika kļuva ātrāka, kapoeiristi sāka izmantot akrobātiskus trikus. Šis capoeira veids, kam dots nosaukums Regional, skatītājus vairāk aizrauj ar savu dinamiskumu.
Interesants ir fakts, ka daudziem kapoeiristiem ir iesaukas. Tas saglabājies no senākiem laikiem, kad capoeira bija aizliegta, tāpēc katram kapoeiristam bija vajadzīgs izdomāts vārds, dažreiz pat vairāki. Visi zināja kapoeiristus pēc viņu iesaukām, nevis īstajā vardā, tādā veidā policija nevarēja tos noķert. Šī tradīcija ir saglabājusies līdz mūsdienām. Bieži vien kapoeiristi ir pazīstami jau ilgu laiku, bet īstos vārdus tā arī nezina.

Capoeira Latvijā
Capoeira Latvijā kļuva zināma tikai 2004. gadā, kad capoeira skolotājs no Izraēlas Deivids Kotons (David Coton) ar iesauku Barata atvēra pirmo capoeira skolu Rīgā.
Šeit tapis jauns capoeira veids. Tas ir ļoti līdzīgs vecajai spēlei, bet tomēr nedaudz ātrāks. Šī capoeira tika veidota, lai rosinātu jauniešus atkal pievērsties vēsturiskajai spēlei. Īstam kapoeiristam jāmāk spēlēt gan lēnajā, gan ātrajā tempā. Capoeira dalībniekiem nav nekādu ierobežojumu: nedz vecuma, nedz dzimuma, nedz fiziskās sagatavotības jomā. Piemēram, Brazīlijā ir meistars, kurš māca capoeira tieši cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Vecākie dalībnieki, kuri vairs nav fiziski tik spēcīgi kā jaunieši, nevar lēkt un veikt akrobātiskus trikus, bet gan var vairāk pievērsties muzikālo instrumentu spēlei un dziedāšanai.

Nodarbību laikā kapoeiristi noslīpē kustības, uzlabo ķermeņa lokanību, mācās spēlēt muzikālus instrumentus. Galvenais capoeira muzikālais instruments ir berimbau – loks ar vienu stīgu. Spēlē arī bungas (atabaque) un tamburīnu (pandeiro), agogo (metāla caurulīte ar zvaniņiem) un reco reco (šis muzikālais instruments izveidots no koka, tas ir grumbuļains, rīvējot pa to, rodas specifiska skaņa). Vienlaikus kapoeiristi dzied capoeira dziesmas. Dažas no tām ir vairāk nekā 300 gadu senas, dažas dzimst nodarbību laikā. Dziesmā var stāstīt par to, kas notiek aplī spēles laikā, vai arī pavēstīt citiem, kā pagājusi diena. Tāpēc capoeira dziesma ir saliedētība ar citiem dalībniekiem un vienlaikus sevis izrādīšana.

Capoeira nav sacensība, bet gan aizraujošs priekšnesums. Kapoeiristi no dažādām pasaules malām satiekas pasākumos, spēlē savā starpā, dalās pieredzē, tādā veidā attīstot šo neparasto mākslu.

2008. gada novembrī Latvijā bija grandiozs capoeira pasākums, uz kuru ieradās capoeira meistars no Londonas un daudzi viesi no Eiropas. Arī mūsu kapoeiristi piedalās ārzemju pasākumos.
Viens no galvenajiem capoeira notikumiem ir batizado – jostas pasniegšana. Grupas skolotājs pats lemj, kurš no kapoeiristiem ir gatavs saņemt jostu. Tas nenotiek kā citos cīņas sporta veidos, ja uzvarējis – saņem jostu, šeit ļoti svarīga ir arī garīgā pasaule. Capoeira apbur, liek dejot un dziedāt mūzikas ritmā. Arī Latvijā šī māksla kļūst ar katru gadu populārāka.

Sievietes un capoeira
Kapoeiristi ir gan sievietes, gan vīrieši – daudzās  valstīs capoeira skolotājas ir sievietes. Latvijā ar capoeira pārsvarā nodarbojas jaunieši, taču capoeira ir populāra arī sieviešu vidū. Kaut gan senajos laikos dažās pasaules vietās ar capoeiru varēja nodarboties tikai vīrieši, kuri nav jaunāki par 30 gadiem. Toreiz capoeira bija nežēlīgs sporta veids. Kapoeiristi cīnījās līdz nāvei, tāpēc uzvārētājs varēja būt tikai viens.
Mūsdienu sievietes un vīrieši ir vienlīdzīgi capoeirā. Spēlējot aplī nav obligāti, ka vīrietim ir jāspēlē ar vīrieti un sievietei ar sievieti, jo spēles laikā kapoeiristi nedara viens otram pāri. Katram kapoeiristam ir iespēja rādīt klasi, neņēmot vērā nedz dzimumu, nedz vecumu.

Rīgas kapoeiristi darbojas jau trīs vietās: fitnesa klubā A+S Lāčplēša ielā 60, I-Dejas Mājā Rūpniecības ielā 32b, Ziemeļvalstu ģimnāzijā Imantā, P. Lejiņa ielā 12. Papildu informācija capoeira internetportālā www.capoeira.lv.
Varbūt jau pavisam drīz capoeira būs arī citās Latvijas pilsētās.