Satiekos ar paziņu,un kārtējais aicinājums-Ko dari? Aizlaižam kādu vakaru uz jūriņu?
-Atkal,jau jūriņa?Nē ,paldies,man vajag ko citu!
Nu ko gan visi ir tajā jūrā saskatijuši?Labi,man jau arī patīk tas jūras skats-skaisti,bet baudas,PIEDODIET,nekādas!Es varu iet gar tās krastiem un nejust neko,jo tai neredz gala,neredz malas…..un varu iet,iet,iet….Bet cik tālu,cik ilgi?Netveramas sajūtas…..
Bet pieejot nakts laikā ezeram…..mmmmm,JŪTAMA siltā un aukstā gaisa sajaukums,dažādas smaržas no ezera ūdensaugiem un vīgriezēm,kas tagad zied ezeru krastos.Redzama miglas dūmaka virs ūdens,dzirdams kā ūdenī lēkā zivteles….zvaigžņotās debesis un mēness ar visām savām apaļajām,dilstošajām vai augošajām formām…..var kādās pļavās sadzirdēt sienāžu sisināšanu…..to visu var BAUDĪT,un saglabāt kādā sirds nostūrī.
Jā,protam,ugunskurs ,laiva un kāds ar ko to visu vēl baudīt,padara visu vēl krāšņāku.
Labi…..tad rītvakar ar šo pašu paziņu,kuru sastapu došos uz ezermalu ar telti,visu to baudīt un izjust!
Kā jums?Kur teltis?
Vasara lēnām iet uz otru pusi, nav tur vairs ko atlikt……..
man gan patīk jūra. Tieši ar savu nebeidzamību un sāļo priežu, jūras, vēja un smilšu aromātu un šalkoņu… jā, vasara iet uz beigām … bet vasaras nakts pie jūras vēl nav bijusi. Manam draugam patīk ezeri 🙂
Jūra ir varena un tā atgādina, cik maza daļiņa no pasaules ir cilvēks ar savām niecīgajām problēmām! Man dažreiz ļoti vajag šādu atgādinājumu… Un jūras aukstais vējš, kas aizpūš prom visas skumīgās domas…
Ezera krastā ir brīnišķīgi, mierīgi vakari… Perfekti labam, harmoniskam garastāvoklim un garām sarunām. Vai ne tikai sarunām 🙂
Bet vienmēr tikai jūra vai tikai ezers ir pārāk vienveidīgi. Ne velti tie, kas dzīvo pie jūras, ir aizmirsuši tās burvību. Un tie, kas pie ezera, aizmirsuši ezera maģiju:)