espati.lv sapņo: Vakariņas Parīzē

Skan fantastiski, vai ne? Cik savulaik filmās nav redzēts, kā VIŅŠ – lieliskais – uzaicina VIŅU uz franču restorānu un uz jautājumu „Kur?” atbild – nu, kā – Parīzē! Lidojums privātajā lidmašīnā, kam seko vakariņas Eifeļa piekājē, un jau pēc pāris stundām stāsta varone ar liegu smaidu laižas miegā gultā savās mājās. Sapņa cienīgs sižets!

Pirms pāris gadiem – neaizsniedzama un tikai filmās izdzīvojama pieredze. Taču tagad, kad lidojumi ir tik pieejami, internets pilns ar informāciju un robežu – praktiski nekādu, padomājām – vakariņas Parīzē? Kāpēc gan ne? Un kāpēc ne tūlīt pat? Atliek tikai atvērt interneta pārlūku, noskaidrot, cikos nākamais lidojums, izvilkt no atvilktnes sarkano lūpu krāsu, augstpapēžu zābakus, šiku kleitiņu… un pēc pāris stundām jau klaudzināt pa kādu no Sēnas tiltiem. Tā nu espati.lv ļāvās sapņiem un steidza noskaidrot, kā tos realizēt dzīvē.

Domu pēc pāris stundām gan nākas aizmirst, jo lidmašīnas tomēr nav tramvaji, kas kursē katras 10 minūtes – vienīgie lidojumi uz Parīzi ir rīta pusē – plkst. 11.30. Ko darīt – privātā lidaparāta kā princim filmā nav. Taču nav liela bēda – vakariņas varbūt nesanāks, taču joprojām ir iespēja paēst lieliskas pusdienas kādā no pasaulē romantiskākās pilsētas ēstuvēm. Iespējams, jau rīt! Tikai jāatrod attaisnojums darba kavējumam un aidā!

No Rīgas tātad var izlidot pusdivpadsmitos un jau pēc pulksten vieniem būt zem Francijas zilajām debesīm. Tiešais mājupreiss paredzēts pēc nepilnas stundas un vēlāk reisu tajā pašā dienā nav. Tik vien sanāk, kā izošņāt lidostas suvenīru bodes un varbūt pat ne to. Taču mājās iespējams atgriezties ar pārsēšanos – pulksten sešos vakarā. Ceļš ilgāks, bet citādi nekāda vaina. Apmēram tā – plkst. 13.20 esam Parīzes Charles de Gaulle lidostā, apmēram 40 minūtes aizņem nokļūšana līdz pilsētas centram, ceļš līdz restorānam atkarībā no izvēles –pusstunda vai stunda, ja apvienojam ar pastaigu,  pulksten trijos varētu  jau pasūtīt ēdienu. Lidostā atpakaļ jābūt pulksten piecos, tātad stunda ēšanai, stunda ceļam un braucam mājās. Neiespējami nav, taču romantikas nekādas. Nesanāk ne pastaiga pa Elizejas laukiem, vērojot, kā sarunājas tur sasēdušie jaunieši un kaut kur maliņā kāds sirmgalvis, atspiedies uz spieķīša, nododas domām, ne cukurvates baudīšana, sēžot uz zirdziņa mazajā karuselī pie Eifeļa torņa.

Ja šķiet, ka pāris stundu Parīzē būs par maz, ir iespēja pavadīt tur nakti un mājās doties nākamās dienas vidū. Tādā gadījumā varētu gan pastaigāties pa pilsētas centru, gan izdzert vīna glāzi Eifeļa torņa otrā stāva bārā, kā arī pavadīt romantisku nakti kādā viesnīcā un no rīta mazā ielas kafejnīciņā baudīt tipiskās franču brokastis – kafiju ar kruasānu. Tvert Parīzi pilniem malkiem.

Cik maksā vakariņas Parīzē?
Skan jau lieliski, bet tiešām – cik? Ja atgriežamies uz zemes un nerunājam par lielisko vīrieti ar tikpat lielisko vērienu, bet gan par pavisam īstu līdzcilvēku ar limitētām iespējām, jārēķinās ar budžetu vai pašas maciņa iespējām.

Laimīgā kārtā lidošana un ceļojumi vairs nav ekskluzīva turīgu cilvēku privilēģija. Pat nemeklējot lētās aviokompānijas, lidmašīnas biļete uz Parīzi šobrīd abos virzienos maksā ap Ls 70 vienam cilvēkam. Tas gan ar noteikumu, ka biļetes tiek pasūtītas laikus. Ja vēlēsies braukt jau rīt, jārēķinās ar lielāku naudas summu – no 260 līdz pat pāri 400 latiem vienam cilvēkam.  

No lidostas pilsētas centrā var ērti un ātri nokļūt, izmantojot vilcienu (biļetes cena 8 eiro). Autobuss maksā ap 10 eiro vienā virzienā, protams, var izvēlēties arī taksometru. Par tādu prieku nāksies šķirties no 60 eiro, taču tas aizvedīs tieši uz vietu, kur vēlaties nonākt, un nebūs jāmaldās pa pilsētu, līdz atrodat meklēto vietu.

Ērti un patīkami Parīzē  pārvietoties ar metro – ar to var sasniegt teju jebkuru vietu pilsētā. Pat ja apmaldies, ik pa brīdim uz ielas var pamanīt skaistas, cakainas retro stila norādes ar uzrakstu – Metropolitan. Droši dodies Parīzes pazemes pasaulē, kas dzīvo pati savu dzīvi. Viena metro biļete maksā 1,60 eiro. Dažādās metro līnijas atšķir krāsas, un to kartes ir viegli saprotamas un redzamas visur – līnijas ir savstarpēji savienotas un ar vienu un to pašu metro biļeti var pārsēsties no vienas līnijas citā – biļete ir derīga, kamēr vien neizkāp virszemē.

Un galu galā, ja laiks nespiež, pa pilsētu var pārvietoties arī kājām – katrs tās stūrītis ir tik īpašs, ka sasniedz un aizķer dvēseli.

Restorāni
Ja jau gribam izdzīvot pasaku, tad arī pusdienām jābūt tieši tikpat lieliskām cik romantiskajās filmās. Un Parīze par romantisku restorānu un dažādu ēstuvju piedāvājumu sūdzēties nevar. Uz katra stūra gozējas mazas kafejnīciņas ar īpašu auru, lielāki un mazāki, populārāki un ne tik populāri restorāni.  

Viens no apmeklētākajiem – L’Ambassade d’Auvergne  pašā Parīzes centrā piedāvā īstu izmeklētu franču virtuvi un lielisku vīnu izlasi. Visas ēdienu sastāvdaļas tiek iegādātas no vietējiem zemniekiem, tātad – veselīgi, tradicionāli, turklāt ēdot var baudīt lielisku Parīzes atmosfēru. Vakariņas divām personām šeit izmaksās ap 100 eiro.

Īpaši grezna vieta romantiskām vakariņām klusinātā apgaismojumā ir slavenais Lapèrouse – smalks restorāns, ko ar savu klātbūtni  reiz godinājuši teju visi franču spīdekļi – Viktors Igo, Aleksandrs Dimā… Savulaik restorāns bijis iecienīta vieta arī franču bohēmistiem. Lielisks ēdiens un fantastisks interjers, skatam paveras Sēna un Luvra. Ne velti par vakariņām diviem cilvēkiem šeit atstāsiet vismaz 300 eiro.

Ja nevēlies visus savus iekrājumus apēst pusdienās – Parīze ir pilna ar lieliskām vietām, kurās var labi paēst arī par pieticīgākām cenām. Piemēram, vīna un jūras velšu restorāns Fish La Boissonnerie ar lieliskām dažnedažādajām franču jūras veltēm un, protams, vīnu – kā nu bez tā.  Neviens sevi cienošs francūzis pie pusdienām nedzer kolu, kā tas ierasts pie mums, bet ūdens, kā viņi paši saka, tas vajadzīgs pīlēm, ne cilvēkiem. Šeit pusdienām pietiks ar 40 eiro diviem.

Ja vēlies ne tik daudz baudīt ēdienu kā pašu Parīzi un sajūtas, noteikti iesakām izvēlēties kādu no mazajiem restorāniņiem Monmartrā – slavenajā bohēmiešu rajonā. Visa Parīze pie kājām,  mazas līkumotas ieliņas, mākslinieki… Vakaros jautrība šeit joprojām sit augstu vilni un var burtiski sajust Parīzes elpu.

Un kur nu vēl leģendārā Cafe de Flore – slavenā inteliģences pulcētājvieta, kurā vēl tagad jaušama pagātnes aura. Īstā vieta, kur lēni malkot kapučīno, vērojot, kā gar St. Germain des Pres bulvāra butikiem cienīgi pastaigājas īstās francūzietes.

Viesnīcas
Arī par naktsmāju trūkumu Parīzē nav jāsūdzas – pilsēta ir ļoti viesmīlīga un šķiet, to vien gaida, kad mēs šeit ieradīsimies pavadīt brīvdienas. Atliek vien izdomāt, vai vēlies greznus apartamentus ar skatu uz Eifeli vai Elizejas laukiem vai mazu istabiņu ar tekošu dušu kaut kur pilsētas nomalē. Cenas – vidusmēra trīszvaigžņu viesnīcās pilsētas centrā tie būs apmēram 100-150 eiro par nakti, luksusa viesnīcā nakts var maksāt arī 400 eiro, taču iespējams atrast dažnedažādākos hoteļus un hotelīšus, sākot  pat no 20 eiro par nakti. Pasūti numuriņu internetā un baudi Parīzē arī brokastis.

Bilance
Vakariņas Parīzē? Ar mūsdienu iespējām tas patiešām ir sapnis, ko var samērā viegli piepildīt.  

Kāpēc gan tā vietā, lai jūsu gadadienu atzīmētu vietējā krodziņā, neaizvest mīļoto romantiskās vakariņās pie paša Eifeļa torņa? Vai draudzeņu lokā piektdienas vakarā nevis nīkt nu jau apnikušajā bārā, bet gan mesties Monmartras bohēmā? Protams, naudas būs nepieciešams vairāk, bet, kā saka gudri cilvēki, – tā domāta tieši tam, lai to tērētu! Mazliet apvaldot savu ikvakara kāri pēc dažādiem ekskluzīviem gardumiem un jauna apģērba katru mēnesi, var atļauties arī kādu īpašu vakaru ārpus ierastās Rīgas. Minimālais, ko iztērēsi, ja lidojumus pasūtīsi laikus un pusdienosi ne pašā ekskluzīvākajā restorānā, ir apmēram 130-150 latu. Divatā tātad ap 300 latiem (summa uzrādīta bez iepirkšanās).

Protams, jo lielāka pilsēta, jo vairāk iespēju iztērēt, un, ja vēlēsies braukāt ar taksi, ēst ekskluzīvos restorānos un baudīt džakuzi piecu zvaigžņu viesnīcā, izdevumi vienai personai var būt arī 500 un vairāk latu. Taču dzīvojam vienreiz, un tik patīkama ir apziņa, ka tas, ko asarainām acīm kādreiz varējām vērot kino ekrānos, kļuvis iespējams. Tepat un tagad – mūsu dzīvē.