espati.lv kino kritiķi šonedēļ…

Pagājušajā nedēļā izspēlējām ielūgumus uz krāšņu vēsturisku filmu Bruņinieks Ārns, kura aizvien ir skatāma Kino Rīga. Laimīgās kinokritiķes, kuras devās uz šo filmu, bija Ilze Riža un Agita Bērziņa.

BRUŅINIEKS ĀRNS

Ilze Riža. Par divām stundām pavisam citā pasaulē.
Vispirms jau paldies, ka filmu rāda kino Rīga lielajā zālē, kas, manuprāt, šādai filmai ļoti piemērota, jo rada attiecīgo noskaņu. Popkorns un Cocacola te nepiederas. Otrais novērojums – filma varētu patikt gan sievietēm, gan vīriešiem. Ja sievietes tik daudz nesaista karš un cīņu skati, tad noteikti varēs izdzīvot skaisto mīlestības stāstu, savukārt vīriešiem tas nebūs par salkanu, jo patiesībā filma, manuprāt, ir ļoti vīrišķīga. Bez tam ar ļoti skaistu mūziku un tiešām prieks, ka tas ir eiropiešu roku darbs, nevis kārtējais Holivudas brīnums.

Ja esat redzējuši filmas (piemēram, Drošsirdi), kurās atspoguļoti viduslaiki, tad noteikti pamanīsiet līdzības. Tas, kas man saistās ar šo laiku ir noteikti cīņas par teritoriju, vīriešu vara un intrigas. Laikam jau intrigas piederas visiem laikiem, bet šī laika filmas kaut kā izceļas ar tādu brutālu ļaunumu – nodevīgām draudzenēm, ļauniem valdniekiem un netaisnu tiesāšanu. Mūsdienās tas viss notiek daudz rafinētāk, varbūt tāpēc neizskatās tik ļauni. Tajā pašā laikā skatoties filmu, tevi apņem tā laika burvība, kas liek jūsmot par visu labo un cēlo.

Tā doma, kas man aizķērās tieši no šīs filmas ir pazīsti un novērtē savu ienaidnieku (skaista divu gudru karavadoņu tikšanās). Saprotot kāpēc viņš rīkojas tā kā rīkojas, Tu spēsi to uzveikt.

Filma nav viegla izklaide, tāpēc neiesaku, ja vēlaties atpūtu pēc smagas darba dienas. Svētdienas pēcpusdienai bija ideāla – divas stundas pavisam citā pasaulē.

Agita Bērziņa. Bruņinieks Ārns – vīrišķis ar suņa acīm.

Filma par mūžīgo lielo TO mīlestību, vīru, kurš ir vieds vārdos, labs kareivis un goda vīrs, sievieti, kura visu mūžu gaida un tic, ka atgriezīsies viņas mīļotais. Teiksim tā – mūsdienās šo visu iepriekš minēto varētu nosaukt par mītu vai teiku, jo es personīgi neesmu neko tādu redzējusi ☺

Galvenais varonis ir visu savu jaunību nodzīvojis klosterī, kur viņu viens no mūkiem apmāca arī kaujas mākslā (līdz cik gadiem viņš tur nodzīvoja – tā arī nesapratu, kā arī nesapratu kāpēc viņam tur bija jādzīvo). Tur blakus baznīcā (kaut gan no sākuma domāju, ka tas ir klosteris un mīlas stāsts būs par mūku un mūķeni, kuri iemīlas viens otrā) viņš ierauga savu lielo mūža mīlu, kura kā pēc tam izrādās ir apsolīta kaut kādam citam, kurš ir Ārna dzimtas ienaidnieka pusē un tēvs nevarot Ārnam atdot meiteni par sievu (vispār, manuprāt, ir jābūt nelielām priekšzināšanām par Zviedriju, Krusta kara laikos – kā viņiem tur bija sadalītas tās dzimtas, jo ir lietas, kas paliek neizprastas) . Bet kā jau īstiem mīlniekiem pienākas – viņi satiekas slepeni un arī pa kluso saderinās. Bet tā nebūtu filma trīs stundu garumā, ja nenotiktu kaut kas neparedzēts – izrādās, ka meitenes māsa ir diezgan dusmīga un viņai skauž māsas lielā laime – no sākuma sapratu, ka dēļ tā, ka tēvam nebūšot naudas divām kāzām, beigās izrādās, ka nē – pati bija uzmetusi aci uz skaisto Ārnu. Tad nu skaudīgā māsa sastāsta, ka Ārns arī ar viņu ir pārgulējis un ka šie abi ir grēcinieki. Tā nu tur kur viņi dzīvo ierodas arhibīskaps un pa sodu šos izšķir – Sesilu (Ārna mīļoto) iesloga klosterī, Ārnu aizsūta Krusta karā uz Jeruzalemi.

Neņemot vērā ieturēto mīta līniju (cēlā mīla, godavīrs ar viediem vārdiem) un to, ka pirms skatīšanās tomēr ieteiktu minilekciju Zviedrijas vēsturē (beigas man lika aizdomāties par to, ka varbūt tiešām tādi Ārns un Sesila – BIJA) – filmu ir vērts noskatīties. Tā izraisa dažnedažādas emocijas – vienubrīdi, kad likās nu viss – Ārns ir pagalam – biju gatava iet prom – TIK ļoti gribēju happy endu…!

Manuprāt, filma arī ļoti labi parāda tā laika ticības dubulto morāli un tā smagā krusta staipīšana cauri tuksnesim…Lai Dievs man piedod.

Visskaistākais filmā, protams, ir mīlestība – lai vai cik nereāla šī mīlestība liktos – parādīta viņa ir ļoti patiesi un ticami – netiek slēpts arī to, ka pēc tik ilga laika neredzēšanās – mīlas balodīšiem ir arī sekss – abi ik pa laikam kaut kur pazūd – pirms tam parādot zīmīgos skatienus.

Nobeidzot šo visu – iesaku – tāda forša sajūta pēc filmas – nost no ikdienas un stresa ☺
   

Paldies Ilzei un Agitai!


Šonedēļ aicinām pieteikties kino kritiķes filmai Es mīlu tevi, vecīt.


Veiksmīgs nekustamā īpašuma aģents Pīters saderinās ar savu sapņu meiteni. Drīz, sev par sarūgtinājumu un vilšanos viņš atklāj, ka viņam nav neviena tuva drauga, kurš kāzās varētu būt par jaunā pāra vedējtēvu. Lai to labotu, Pīters ķeras vērsim pie ragiem un sāk meklēt vedējtēva lomai piemērotu cilvēku. Viņš iekuļas virknē dīvainu un pat … mulsinošu situāciju pirms satiek pašpārliecināto un lielisko Sidniju Faifu, ar kuru viņš saprotas jau no pirmā brīža. Abi kļūst par nešķiramiem draugiem, kā rezultātā cieš Pītera līgava un drīz vien līgavainis nonāk izvēles priekšā: vai nu izredzētā, vai jauniegūtais „bračka”.

Galvenajās lomās: Paul Rudd, Jason Segel, Rashida Jones, Andy Samberg, J.K. Simmons, Jane Curtin, Jon Favreau and Jaime Pressly

Kā jau ierasts, pirmā un desmitā autore, kura atsūtīs savu jāvārdu uz [email protected], saņems ielūgumu divām personām. Šoreiz – uz filmu – “Es mīlu tevi, vecīt”.

1 komentārs
  1. Hmm – es gan ieteiktu arī pēc darba dienas – vakar biju pēc ūbermegasmagas darba dienas un bija baigi labi 🙂

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.