espati.lv kino kritiķi. 2.sērija. Šoreiz ielūgumi jau uz divām filmām!

Šo rubriku sākām ar atsauksmēm par filmu Septiņas dzīves. Šonedēļ mūsu kritiķi devās uz filmu Nekā personīga ar Džūlijas Robertsas un Klaiva Ouena piedalīšanos. Pirmais laimīgais, kurš saņēma ielūgumus uz šo filmu, bija vīrietis (espati.lv redakciju priecē, ka mūs lasa ne tikai dāmas, bet arī stiprais dzimums 🙂 ) vārdā Oskars Gozis. Jāvārda teicēja, kura saņēma ielūgumus, ir Vanesa Šurtkova. Uz kino devās arī espati.lv žurnāliste Marta Kukarane.

Marta. Par sarežģīto sižetu, filmas plusiņiem un mīnusiņiem.
Atzīšos, kad ieraudzīju aktieru ansambli, sajūsmā nebiju. Nu nepatīk man Džūlija, bet kaut kā filmas laikā pat par to aizmirsu. Laikam ar Robertsas kundzi ir tāpat kā ar labu vīnu – ar gadiem arvien labāka. Toties Klaivs Ouens man patīk, tā kā gāju vien uz to filmu. Lai sakarīgāk varētu izklāstīt savu viedokli par redzēto, vienkārši iedalīšu savus iespaidus plusiņos un mīnusiņos. Sākšu ar to, kas man ne visai patika – tātad mīnusiņi.
Diemžēl nācās secināt, ka mans prāts nav pietiekoši ass un īsti nespēju izsekot visai filmas darbības gaitai. Visas tās daļas, kas tika rādītas diezgan pamatīgi sajauktā secībā, radīja apjukumu ne tikai manī, bet arī kādā priekšā sēdošajā dāmā, kas nemitīgi atkārtoja, ka neko nesaprot. Lieta tāda, ka es nesapratu to, vai tā tas ir domāts, ka nevienam nekas nav jāsaprot, vai arī es esmu par dumju, lai kaut ko saprastu. Beigu beigās jau viss, protams, atrisinājās. Puzle tīri veiksmīgi salikās un sapiņķerētais notikumu kamolītis atšķetinājās, tikai mazliet tomēr škrobe par diskomfortu, ko sajutu, visas filmas laikā domājot, ka esmu diezgan neapķērīga. Vēl man likās, ka tomēr šī stāstiņa galvenās līnijas jau kaut kur manītas, kaut kur jau tas viss tā kā pabijis un jau redzēts. Dīvaini likās arī tas, ka tādi divi baigie  profesionālie spiegi pēkšņi ņem un viens otrā līdz kaulam samīlas (kā Bonds savā priekšpēdējā daļā samīlējās dīvaina paskata partnerē, kas vēlāk noslīka liftā). Man tur radās problēmas ar ticamības momentu.
Tagad plusiņi.
Lai gan domāju, ka būs krimiķis, beigu beigās pat sanāca tāda kā komēdija. Džūlija un Klaivs visa visumā ir labs pāris un, manuprāt, viņu saspēle bija ļoti laba. Neizpalika asprātīgi jociņi, negaidīti viltīgie pārsteigumi. Vispār filmā humors bija veselīga. Sasmējos par triku ar dāmu biksītēm, par afēras iznākumu, par jauno izgudrojumu. Katrā ziņā filma nav garlaicīga un, kaut gan es it kā neko nesapratu, bija liela vēlme nosēdēt līdz galam, lai taču uzzinātu, ar ko tā biezputra beigsies. Ja patīk Bonds, Oušena banda, tad šī filma noteikti būs pat ļoti veiksmīgi sagremojama, arī laba izklaide, nekādas filozofiskas pārdomas vai asaru birdināšanas. Der gan sievietēm, gan vīriešiem. Ja neērti pirmajā randiņā iet uz romantisku komēdiju vai šausmu filmu, tad šis piedzīvojumu stāsts derēs ideāli.

Vanesa. Par attiecību ķīmiju un neparedzamo sižetu.
Klaivs Ouens man ir paticis vienmēr, un tieši viņš bija kā saldais ēdiens šajā filmā. Aktierspēle, protams, nevainojama. Un īpaši labi tā ir izdevusies, Ouenam spēlējot kopā ar Džūliju Robertsu. Atceros filmu Closer, kur viņi spēlēja kopā un jau tad viņu kopīgais tēlojums bija spēcīgs. Man bija interesanti likt kopā sižetu un vērot, kā tas attīstīsies, jo filmas notikumi nerisinās hronoloģiskā secībā. Īpaši patika tas, ka šoreiz nav paredzams, kā filma beigsies – tātad varam ar draugiem izfantazēt dažnedažādus scenārija iznākumus, taču visticamāk, ka būsim kļūdījušies.
Par sižetu – tomēr mazlietiņ atstāja iespaidu, ka šis jau ir kaut kur redzēts. Noskaņa un tas, kā filma veidota, atgādināja Oušena bandas filmas – līdzīgs stiliņš, arī sižets – kā apkrāpt lielās zivis un dabūt lielo lomu sev. Patika dažas smalkās detaļas ārpus Džūlijas un Klaiva galvenā pienākuma veiksmīgi realizēt izplānoto afēru – brīžos, kad emocijas ņem virsroku pār racionalitāti un uzdevumu.
Parasti man ir svarīgi, lai filma uzreiz neaizmirstos, izejot no kinoteātra. Un šī filma neaizmirsās. Vēl bija, par ko padomāt – gan par ideju, gan par aktierspēli, gan par tik šķietami vienkāršu lietu, kā to, ka filmas sižets nerisinās vienā pilsētā, bet gan vairākās vietās pasaulē – cik tas varētu būt interesanti dzīvē.
Iesaku aiziet, ja nav vēlmes sagruzīties vai pavadīt atlikušo vakaru ar smilkstošu dvēseli. Šī ir filma bez lielām ambīcijām vai emociju pārpilnības, bet gan smalks, interesants un atraktīvs vakars kinoteātrī.

Oskars. Par to, kāpēc šāda filma ir, un ko nozīmē globalizācijas konspirācijas teorijas.
Filmai nebija nekādu priekšnoteikumu, lai tā vispār parādītos uz lielajiem kino ekrāniem, ja neskaita Dž.Robertsas aktiermākslu un vizuālo pievilcību. Filmā nebija nekā tāda, lai to atstāstītu, rekomendētu un censtos no tās kaut ko gūt.
Filmas būtību varu raksturot ar filmā dzirdētajiem vārdiem: „Principā cilvēku evolūcija ir beigusies un ir sākusies lielo korporāciju evolūcija”. Ja kāds aizraujas ar globalizācijas konspirācijas teorijām, tad šī filma ir priekš viņa. Saturs ir par formulu (šai filmai līdzi var just arī cilvēki, kuriem piemīt plikpaurība, jo formula atrisina tieši šo problēmu), precīzāk par to, kam šī formula tiks un kurš no šīs formulas kļūs bagāts. Šajā spēlītē iesaistās vairākas korporācijas pluss pārītis (kurš beigās saprot, ka ir iemīlējušies), viscaur pilnīga neuzticēšanās un līdz pat filmas beigām nav skaidrs, kurš kuru ir apvedis ap stūri, jo laikam nevienam nevar uzticēties, ja runa iet par ļoti lielām naudas summām. Katrs no varoņiem spēlē divas vai vairāk lomas, jo galu galā tie ir super slepenie aģenti un organizācijas kuri cīnās par formulas iegūšanu (kas varbūt mainīs miljoniem cilvēku dzīves).  Filmas saturu grūtāk uztveramu padara arī lēkāšanās laikā, respektīvi saturs nenotiek hronoloģiskā secībā.
Tā kā Latvija ir maza valsts un lielās korporācijas te nemazs tā pa īsti nav ieperinājušās- šīs korporāciju spēlītes un darbības principi latviešu vidusmēra auditorijai ir pilnīgi sveša un līdz ar to filmas saturs, manuprāt, lielākai auditorijas daļai būs pilnīgi svešs un nesaistošs. Filma, manuprāt, vairāk domāta auditorijai no valstīm, kurās korporācijas mājo un kur sabiedrība ir tieši pakļauta korporāciju darbībai. Šai sabiedrības daļai filmas saturs būs daudz saistošāks un saprotamāks. Kā arī, latvietis plikpaurību nekad nav uzskatījis par katastrofālu problēmu! 🙂

Un nu – pieteikums un aicinājums nākamās nedēļas kino kritiķiem! Šoreiz izspēlējam veselas divas filmas – Mārlijs un es, kā arī Gran Torino. Ielūgumus divām personām, tāpat, kā pagājušās nedēļas, saņems pirmā un desmitā lasītāja, kura savu jāvārdu atsūtīs uz e-pastu [email protected], norādot, kuru filmu vēlas apmeklēt – vai nu Mārlijs un es, vai Gran Torino.
Īsi par abām filmām.

Mārlijs un es.

Žurnālista Džona Grogena memuāru ekranizācija stāsta par jaunu precētu pāri, kuri secina, ka vēl nav īsti gatavi radīt bērnus. Viņi nolemj sagatavoties šai lomai, iegādājoties suni un izvēlas labradora kucēnu. Tas ir vislētākais kucēns no visa metiena, kas tiek pie vārda par godu mūziķim Bobam Mārlijam. Kas gan tur varētu būt sarežģīts – pabaro, izved pastaigāties un baudi suņa mīlestību.
Tomēr drīz vien izrādās, ka, lai kur viņš spertu savu ķepu, ārēji apburošais suņuks spēj pārvērst haosā jebko.
Lomās: Jennifer Aniston, Owen Wilson, Alan Arkin, Eric Dane
Režisors: David Frankel

Gran Torino.
Valts Kovalskis ir tikko zaudējis savu sievu un viņa bērni vēlas ievietot savu tēvu veco ļaužu pansionātā. Būdams ass, cinisks un nekomunukabls, Valts slikti sadzīvo ar aziātu izcelsmes kaimiņiem, pret kuriem Korejas kara veterāns neslēpj savus rasistiskos uzskatus. Viss iesākās ar kaimiņu puikas Tao mēģinājumu nozagt Valta lepnumu – 1972. gada izlaiduma Fordu "Gran Torino", kurš rīkojās aziātu bandas uzdevumā. Lai izpirktu savu vainu, Tao ģimene nosūta viņu strādāt pie Valta. Cenšoties nosargāt Tao no bandītu ietekmes, Valts nonāk konfilktā ar viņiem un kļūst par bandas mērķi.
Lomās: Clint Eastwood, Geraldine Hughes, John Carroll Ly
Režisors: Clint Eastwood

Gaidīsim jūsu pieteikumus! Lai veicas!

3 komentāru
  1. Šitā filmu un recenzentu iz tautas padarīšana ir baigi labā lieta. Tas piešķir visam tādu īpašu pozitīvisma un dzīvelīguma efektu. Eh, saņemšos un arī pieteikšos :). Starp citu, cik ātrā laikā ir jābūt gatavai recenzijai?

  2. Bimbo, recenzijai jābūt gatavai līdz nākamās pirmdienas vakaram. Tātad – šo piektdien romantisks vakars kinoteātrī, lai līdz pirmdienai kopīgi izdzejotu recenziju :))

  3. Mārlijs un es – noskatījos šo filmu 8.martā, kad Parex Plaza piedāvāja specpiedāvājumu Sieviešu dienai 🙂
    Filma paņēma līdz sirds dziļumiem..tāpēc, ka suņs bija daudzus gadus kopā arī ar manu ģimeni, filmā parādītajam pati esmu gājusi cauri..eh..bet neko vairs neteikšu..redzēsiet paši 🙂

Komentēt Žanete Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.