Šonedēļ espati.lv tev iesaka apmeklēt grandiozo šovu Pastaiga ar dinozauriem, kas patiks gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Kā arī iesakām tev bezbēdīgo klaunu šovu Aga Boom, vairākas jaunas filmas Rīgas kinoteātros un daudz ko citu.
Pasākumi
5. decembrī : Pastaiga ar dinozauriem. Aizraujoša Arēnas izrāde.
20:00 Arēnā Rīga ieradīsies ”lielizmēra” izrāde, kas izveidota, balstoties uz pasaules slaveno aizvēstures dinozauru dzīvi attēlojošo BBC televīzijas dokumentālo seriālu. Nebijuša izmēra teatrālais šovs ar reāla izmēra dinozauriem – „Pastaiga ar dinozauriem“ – ir iespaidīgākā ģimenes izrāde, kas jebkad ir izveidota kā iekštelpu uzvedums.
Balstoties uz ārkārtīgi populāro BBC seriālu „Walking with Dinosaurs“ („Pastaiga ar dinozauriem“), izveidotais šovs ir pasakains, vēsturisks un izglītojošs ceļojums atpakaļ laikā, iepazīstinot skatītāju ar evolūciju, tā laikmeta klimatu, kontinentu un okeānu veidošanos. Izrādē kā efekti izmantoti vulkānu izvirdumi, tāpat skatītājiem ir iespēja redzēt arī lielo komētu, kas ietriecās zemē, un sekas, kā rezultātā šie unikālie eksemplāri negaidīti izmira pirms 65 miljoniem gadu. Šova galvenie varoņi ir reāla izmēra dinozauri savā reālajā vidē, kur redzami cīņas skati, kustības, emocijas un dzirdamas skaņas.
20 miljonus vērtajā šovā piedalās 16 ar speciālām tehnoloģijām vadāmi milzu dzīvnieki to patiesajā izmērā, sākot no Tyrannosaurus Rex līdz lielākajam pa pasauli staigājušajam radījumam visā vēsturē – Brachiosaurus, kura garums sasniedz 17 metrus.
Visā izrādē izmantotās tehnoloģijas un risinājumus izstrādājuši zinātnieki un kvalificēti dizaineri. Milzu reptiļu dzīvi, kustības, emocijas un balsi uz skatuves ar datoru un moderno tehnoloģiju palīdzību vada 150 cilvēki.
Informācija: http://www.dinozauri.lv
6. decembrī: Klaunu šovs – Aga Boom
Pasaules jautrākais klaunu šovs AGA-BOOM no Los- Andželosas viesosies Latvijā, Kongresu namā no 4. līdz 6. decembrim.
Balstīts uz ākstīšanās universālo valodu, «Aga-Boom» ar savu farsa mākslu, ekscentriskās komēdijas humoru lauž valodas un kultūras barjeras un raisa apbrīnojamu bērnības satraukumu. «Aga-Boom» iesaista skatītājus draiskās darbībās un ar satraucošu absurdu un nevaldāmiem smiekliem pārnes viņus aiz greizā spoguļa.
«Aga-Boom» šovs – tas ir trakojošs prieks. Pie tam līdz ekstāzei auditoriju noved ne tik daudz pašu mākslinieku joki, cik runas un ķermeņa organiska humora kombinācija (šeit ir daudz akrobātikas un plastikas), kā arī vesels palīgmateriālu arsenāls, ar kuru palīdzību šovs izskatās patiešām aizraujošs un smieklīgs.
Šeit jums būs gan lielas tualetes papīra kaudzes, kas negaidīti pārvērtīsies upēs, gan piepūsti milzīgi baloni, kas lidos pa visu zāli.
«Aga-Boom» – patiesībā ir vārds «bumaga» (papīrs) no otras puses, un visus šos klaunu trikus un jokus, un priekšnesumus, kuri ceļo pa visu pasauli, ir izdomājis Dmitrijs Bogatirjovs – ukraiņu klauns, kurš deviņdesmitajos gados sāka strādāt kopā ar cirku „Du Soleil”. Šobrīd Bogatirjovu uzskata par vienu no vadošajiem klauniem pasaulē.
«Aga-Boom» šovs zināmā veidā ir Bogatirjova un viņa sievas Irinas, kura ir Buma lomas atveidotāja, ģimenes šovs. Viņu desmitgadīgais dēls Antons ir Mini-Bums, kurš šovā parādās ne visai bieži. Savukārt savienojošās svītriņas starp Aga un Boom lomu atveido Maskavas cirka mākslinieks Valērijs Slemzins.
Šis šovs ir bijis nominēts uz „Ovation Award” kā labākais ceļojošais šovs, līdz ar The Producers, 42nd Street, Liliju Tomlinu un Elanu Sriču, ar panākumiem «Aga-Boom» ir uzstājušies Brodvejā, Lasvegasā, Sanfrancisko, Bostonā un Losandželosā. Viņu uzstāšanos kritiķi ir augstu novērtējuši pa visu Ameriku.
Informācija: http://www.pilsetascilveki.lv/
Koncerti
7.decembrī: Latvijas Nacionālajā Operā – Koncerts TRES AQUAS. PAULS-BUSULIS-JEVTUŠENKO
19:00 Latvijas Nacionālajā Operā notiks burvīgs koncerts. Šajā koncertā klausītāji varēs iepazīties ar diviem jaunākajiem Maestro muzikālajiem projektiem.
„TRES AQUAS” ir neierastā, simfodžeza stilā aranžētas 14 latviešu tautasdziesmas, kurās solists ir pats pianists un viņa „dziedošais” instruments – klavieres. R.Pauls savās apdarēs ir piešķīris tautas mūzikai mūsdienīgu, netradicionālu skanējumu, kurā īpašu noskaņu rada atraktīvais brazīļu perkusionists Tiago Loei. Koncerta programmā iekļauti tādi skaņdarbi kā "Aijā žūžū", "Strauja, strauja upe tecēj’", "Tumša nakte, zaļa zāle" un citas populāras un tautā iemīļotas latviešu tautas dziesmas.
Otru koncerta daļu veidos R.Paula dziesmu cikls ar J.Jevtušenko vārdiem, kuru izpildīs solists I.Busulis. Arī šie skaņdarbi klausītājiem tiks atskaņoti pirmo reizi, un visas cikla dziesmas tiks izpildītas oriģinālajā valodā.
Koncertā kopā ar Maestro muzicēs Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra stīgu grupa Raimonda Ozola vadībā.
Informācija: http://www.rigasritmi.lv/?cat=52&PROD=388&prod_sect=8
9.decembrī: Kino Rīga: Sinerģija – Indijas klasiskās mūzikas koncerts
19:00 kino „Rīga” Lielajā zālē notiks sarodista Akaša Sergeja Ancupova un tablista Sandžu Viršnu Sahai (Benaresa) Ziemeļindijas klasiskās mūzikas koncerts „SINERĢIJA”, kas tiek veltīts Indijas klasiskās mūzikas skolas „Sarasvati” atklāšanai Rīgā.
Akašs Sergejs Ancupovs, pasaulē slavenā muzikanta Amdžada Ali Hāna (Amjad Ali Khan) māceklis, ir plaši pazīstams Latvijā. Muzikālā izsmalcinātība, ritmiskā virtuozitāte un brīvība piesaista viņa koncertiem Indijas un garīgās mūzikas klausītājus.
Sandžu Višnu Sahai, Benaresas tablas spēles skolas patriarha Pandita Šarda Sahai dēls, jau sestajā paaudzē dāvā pasaulei šo izsmalcināto mākslu. Sandžu Viršnu Sahai savā pirmajā koncertā uzstājās 9 gadu vecumā un kopš tā laika ir kļuvis par virtuozu, spožu izpildītāju, kam aplaudē visprestižākajās Eiropas, Āzijas un Amerikas koncertzālēs. Viņš ir muzicējis Ņujorkas Karnegihollā, Londonas Alberthollā, arī Soltleiksitijas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. Anglijas karaliene Elizabete II un Velsas princis Čārlzs ir aicinājuši Sandžu Sahai sniegt viņiem privātus koncertus.
Sandžu Sahai ir ne tikai virtuozs un izsmalcināts muzikants, viņa personība ietver sevī dzīves enerģijas lādiņu, kas gūts dzimtajā Benaresā (zināma arī kā Varanasi) – pilsētā, kas ir dārga hinduistiem, džainiem, budistiem un musulmaņiem. Benaresai hinduistu dzīvē ir tāda pat nozīme kā Vatikānam – katoļticīgajiem, tā ir vissvētākā hinduisma pilsēta un braminu zināšanu krātuve.
Koncerta nosaukumā Sinerģija ir ietverta dziļa filozofiska un mistiska nozīme. SINERĢIJA (no grieķu synergeia – kopēja rīcība) mūsdienu izpratnē ir pūliņu apkopošana, kas dod daudzkārt lielāku rezultātu nekā vienkārša spēku summēšana. Taču sākotnēji ar šādu jēdzienu apzīmēja cilvēka un Dieva savienību daiļradē, lai īstenotu dievišķo ieceri par pasaules un cilvēces glābšanu – dievišķās žēlastības un cilvēciskās brīvības saplūšanu. Īpaši mūzikā tā apliecinās ar vislielāko dzīvinošo un acīmredzamo spēku.
Informācija: http://www.kino.riga.lv/lv/notikumi?id=125
Izrādes
4. decembrī: Dailes teātrī, Kis kis – ņau ņau
18:00 Dailes teātra mazajā zālē būs skatāma Ištvāna Erkēņa izrāde Kis kis – ņau ņau
„Kis kis – ņau ņau” – tā ir spēle, kurā cilvēki cits ar citu un otra cilvēka jūtām un dzīvi rotaļājas kā kaķis ar peli – nežēlīgi un neapzināti. Taču vienlaikus šajās cietsirdīgajās rotaļās ir arī daudz veselīga humora un cilvēcības, bet smaids pastāv līdzās dramatismam. Savulaik šī ungāru autora luga ar oriģinālnosaukumu „Kaķu spēle” (1963) bijušajā Padomju Savienībā bija tik populāra, ka tai 1978. gadā tika veltīts pat īpašs festivāls, izrādot visas lugas skatuviskās interpretācijas. Latvijā 1973. gadā tā iestudēta Drāmas teātrī ar tā laika izcilajiem aktieriem Elzu Radziņu un Kārli Sebri galvenajās lomās.
Tas ir viegla absurda iezīmēts stāsts par cilvēkiem, kuriem vecums atnes nevis mierīgas, sakārtotas vecumdienas, bet gan īsti plosošas kaislības: greizsirdību, strīdus, intrigas, kaprīzes, arī mīlestību un to pavadošās mokas. Šiem cilvēkiem atkal ir izvēle, tieši tāpat kā agrāk jaunībā – kā dzīvot, kā rīkoties, kā mīlēt.
Izrādē pulcināts īsts zvaigžņu ansamblis – skatītāju iemīļoti un cienīti teātra vidējās un vecākās paaudzes aktieri, kuriem šeit ļauts parādīties citā ampluā, ļauties spēlei un arī pasmaidīt pašiem par sevi un citam par citu. Šī izrāde ir īpašs veltījums viņiem.
Lomās: Indra Briķe (Orbāne), Ilze Vazdika (Giza), Akvelīna Līvmane (Paula), Lilita Ozoliņa (Pelīte), Esmeralda Ermale (Iluša), Olga Dreģe (Adelaida), Harijs Spanovskis (Viktors), Juris Kalniņš (Joži), Juris Strenga (Oficiants)
Režisore – Anita Sproģe
Scenogrāfs – Gints Sippo
Kostīmu māksliniece – Kristīne Abika
Mūzikas konsultants – Orests Silabriedis
Informācija: http://www.dailesteatris.lv/index.php?1&136&view=view-show&show_id=1000075
5. decembrī: Nacionālajā teātrī – Skats no tilta
15:00 Nacionālā teātra aktieru zālē tiks uzvesta Artura Millera izrāde Skats no tilta.
Laimes zemē Amerikā ierodas nelegālie imigranti, viņi cer uz darbu, peļņu un atgriešanos mājās pie ģimenes… Millera lugā tie ir itāļi, bet ne par itāļiem šodien šo lugu iestudē Mihails Kublinskis. Latvieši, kas izklīduši pa visu pasauli, pievienojoties ekonomisko bēgļu masām tai laikā, kamēr Latvijas pievienojas “laimes zemei” Eiropas savienībai. Cilvēki, kas uz mītnes zemi brauc tikai strādāt, otri, kas cer tur sākt jaunu dzīvi, un vēl trešie, kas savu jauno dzīvi mēģina nevis veidot, bet iekarot par katru cenu.
Režisors Mihails Kublinskis, Scenogrāfs Gunārs Zemgals, Kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, Muzikālais režisors Valdis Zilveris, Horeogrāfs Alberts Kivlenieks
Lomās: Juris Lisners, Ģirts Jakovļevs, Evija Skulte, Lāsma Kugrēna, Mārcis Maņjakovs, Mārtiņš Brūveris, Jānis Kaijaks, Jānis Jurkāns vai Konrāds Lorencis
Informācija: http://www.teatris.lv/?sw=4〈=lv&id=33
Kino
No 4. decembra: Parex Plaza – Brīvdienu terapija (Couples Retreat)
Četri pāri dodas uz atpūtas kompleksu tropu salā – laulības stiprināšanas programmas ietvaros. Kamēr viens no pāriem tik tiešām vēlas uzlabot savas attiecības, pārējiem mērķis ir izklaidēties un labi pavadīt laiku eksotiskās salas gaisotnē. Tomēr drīz vien viņi apjauš, ka no terapijas neizsprukt un arī viņiem nāksies piestrādāt pie savas laulības…
Galvenajās lomās: Kristen Bell, Kristin Davis, Malin Akerman, Vince Vaughn, Jon Favreau, Jason Bateman, Faizon Love, Jean Reno, Peter Serafinowicz, Kali Hawk, Tasha Smith
Režisors: Peter Billingsley
Informācija: http://www.forumcinemas.lv/movie/6516/
No 4. decembra: Parex Plaza – Pipas Lī privātā dzīve (The Private Lives of Pippa Lee)
No malas visiem varētu šķist, ka Pipa Lī (Robin Wright Penn) dzīvo apskaužamu dzīvi. Stabili noenkurojusies, sievišķīga un rāma, viņa ir uzticīga sieva trīsdesmit gadus par viņu vecākam veiksmīgam izdevējam (Alan Arkin), lepna māte diviem pieaugušiem bērniem un uzticama draudzene un atbalsts visiem, ar ko dzīves ceļā tiekas. Taču, kad Pipa ģimenes pienākuma vadīta seko savam vīram sākot jaunu dzīvi mierpilnā Konektikutas veco ļaužu pansionātā, viņas idilliskā pasaule un persona, kas tika izveidota ilgās laulības gaitā tiks pakļauta nopietnai pārbaudei.
Patiesībā tagadnes laipnā sieviete, pirms atrada drošību un mīlestību savā ģimenē, ir pieredzējusi vairāk nekā nelielu devu ikdienas kņadas – rindu erotisku likstu, notievēšanas medikamentu atkarīgu māti un eksotiska konkurenta pašnāvību. Uzsākot sevis izzināšanas ceļu kopā ar jauniegūtu, savādu un dvēselisku paziņu (Keanu Reeves), Pipai vajadzēs skatīties acīs gan savai nepastāvīgajai pagātnei, gan savas šķietami mierīgās pasaules apslēptajām zemūdens straumēm, lai atrastu savu patieso būtību.
Lomās: Robin Wright Penn, Alan Arkin, Keanu Reeves, Monica Bellucci, Blake Lively, Maria Bello, Julianne Moore, Winona Ryder
Režisors: Rebecca Miller
Scenārijs: Rebecca Miller
Producents: Brad Pitt
Informācija: http://www.forumcinemas.lv/movie/6574/
No 4. decembra: Kino Rīga – Ahillejs un bruņurupucis
No šā gada 4. decembra kino „Rīga” demonstrēs japāņu kulta režisora Takeši Kitano („Uguņošana”, „Lelles”, „Zatoiči” u.c.) jaunāko filmu „Ahillejs un bruņurupucis”, kura savu Latvijas pirmizrādi piedzīvoja šā gada Starptautiskajā kinoaktieru festivālā „Baltijas Pērle”. Pirms filmas seansiem – kinokritiķes Dairas Āboliņas īsa video lekcija par režisoru, kā arī projekta „2in1” ietvaros Egila Medņa animācijas filma „Kuģis”.
„Takeši Kitano ir mākslinieks divdabis. Viņš savās filmās var būt nežēlīgs, bet cēls. Viņš var būt lirisks, bet ironisks. Savā lakonismā, spilgtumā un jēgas ietilpībā viņa filmas epizodes līdzinās japāņu haikām. Filma „Ahilejs un bruņurupucis” ir zināmā mērā liriski autobiogrāfiska. Tā neslēpj mūžīgi nesaprastā mākslinieka kompleksus, spītību un dzīvot spēju.” uzskata Daira Āboliņa.
Filma vēsta par gleznotāja Matisu (Kitano) dzīvi, kurš, par spīti panākumu trūkumam, neatsakās no sava sapņa – būt māksliniekam. Pēc paša Kitano vārdiem, filmā attēlots „nežēlīgums”, ar kādu jāsaskaras, izvēloties mākslinieka dzīvesveidu, bet tās galvenā doma ir – arī netalantīgam cilvēkam jāieskatās sejā realitātei un jāturpina darīt visu, kas ir viņa spēkos. Kitano izjūtas attiecībā uz savām filmām ir tādas pašas, tomēr viņš turpina tās uzņemt, nedomājot par to, vai filmas gūs ievērību. Filmā redzamas apmēram 70 paša Kitano gleznas.
„Ahillejs un bruņurupucis” ir kā viegls, izsmalcināts un traģikomisks stāsts ar rūgtenu pēcgaršu. Viena no retajām filmām, kurā režisoram raksturīgā vardarbība uz ekrāna redzama vismazākajā mērā. Kā allaž diezgan sarežģīti likteņi filmā tiek pasniegti viegli, īpaši neprasot no skatītāja emocionālu reakciju. Sava veida dokumentalitāte bez pretenzijām uz kaut ko vairāk. Bet ir brīži, kad situāciju vienlaicīgā komisma un traģisma iespaidā vairs nav iespējams palikt vienaldzīgam un instinktīvi rodas vēlme gan smieties un slavēt aiz patiesas sirsnības, gan raudāt aiz totāla absurda un bezizejas sajūtas.
Informācija: http://www.kino.riga.lv/lv/zinas/zina?id=109
Bērniem
6. decembrī: Latvijas Leļļu teātrī – Mauglis
11:00 Latvijas Leļļu teātrī būs skatāma izrāde Mauglis
Kārlis Auškāps ir teicis: “Ir daudz stāstu par lielo dzīvās un nedzīvās dabas – radības vienotību. Bieži iznāk sastapties ar savvaļas dzīvnieku mazuļu glābšanu, pieradināšanu un audzināšanu, retāk – kā Tarzāna un Maugļa gadījumos – ar cilvēka bērnu glābšanu un pieņemšanu dzīvnieku vidē. Katrā vidē ir savi likumi un noteikumi, kas tā vai citādi stingri noteic atļautā un neatļautā robežas un tādējādi arī ietekmē ikviena uzvedību un savstarpējās attiecības. Ja savvaļas apstākļos dominē izdzīvošanas instinkts, sevis un sugas saglabāšanas nepieciešamība un „aci pret aci”, „zobu pret zobu” likumi, tad cilvēks šajā vidē ienes garīgumu, žēlumu un sirdsapziņas diktētu pienākumu. Mēs izjūtam maigumu, rūpes un mīlestību no dzīvnieku puses, jo arī tiem ir dvēsele. Cilvēks nāk ar ko vairāk – ar atbildību par savu tuvāko.”
Mēdz teikt, ka vienīgie produktīvie audzināšanas paņēmieni ir mīlestība un personiskais paraugs. Šajā izrādē skološanos saskaņā ar dabas un cilvēka likumiem lieliski veic cilvēkbērna Maugļa draugi un skolotāji – vilkumāte Rakša, pantera Bagira, lācis Balū u.c. Reizēm Mauglim jāsastopas ar nežēlīgu atriebēju tīģera Širhana personā. Tikai kopējās briesmās un nelaimē – meža ugunsgrēkā – Mauglim izdodas visus džungļu ienaidniekus apvienot grupā, pārvarot bailes un naidu. Stāstā par Maugli ir interesanti vērot cilvēcisko īpašību izpausmes dzīvniekos, cīņu pret ļauno un cilvēka tapšanu par Cilvēku.
Informācija: http://www.puppet.lv/index.php?1&9&view=view-show&show_id=31
Izstādes
Līdz 10. decembrim: Foto studijas „Vidze” izstāde
Latvijas Fotogrāfijas muzejā apskatāma foto studijas „Vidze” izstāde „Attieksme”. Ekspozīcijā ietvertas divpadsmit autoru divdesmit sešas fotogrāfijas, radītas galvenokārt pēdējos gados.
Foto klubam „Vidze” šogad aprit četrdesmit gadi – tas tika izveidots 1969. gadā un, tā kā kluba biedri kopā sanāca Tramvaju un trolejbusu pārvaldes Kultūras namā, apvienība tika nodēvēta par foto klubu TTP. Daudzus gadus to vadīja Latvijas Televīzijas režisors Ilmārs Millers. Šobrīd apvienība darbojas kā Rīgas domes Kultūras departamenta Tautas foto studija „Vidze” un kopš 2005. gada to vada fotogrāfe Guna Oškalna – Vējiņa.
Izstādes dalībnieki – Rihards Eitvins, Vladimirs Gāga, Edmunds Glūdiņš, Inga Galoburda, Ruta Galoburda, Aleksandrs Kozļenko, Aivars Lieknis, Gunārs Nešpors, Guna Oškalna – Vējiņa, Imants Paegle, Kārlis Pakārklis, Ilona Šuvcāne.
Informācija: http://www.fotomuzejs.lv