espati.lv darba meklējumos– eksperiments

espati.lv nolēma veikti nelielu eksperimentu, lai noskaidrotu, cik viegli bezdarbnieks var atrast darbu, jo darba sludinājumi joprojām ir diezgan daudz un tas rada sajūtu, ka darbu sameklēt nevarētu būt TIK sarežģīti. Pētījumu veic espati.lv žurnāliste – Maija Brūkle.

Pētījuma nolūkos nolēmu veikt eksperimentu – sūtīt CV un motivācijas vēstuli uz jaunākajām darba vakancēm. Tiesa, CV gan pārveidoju, piemēroju attiecīgajai profesijai, ja vēlējos būt celtnieks, rakstīju, ka esmu celtnieks ar izglītību, darba pieredzi utt., ja aukle, tad attiecīgi man bija izglītība pirmsskolas pedagoģijā un cienījama darba pieredze kā auklei utt., vārdu sakot,  radīju perfektu darbinieku, kas atbilsts visām prasībām, lai tiktu uzaicināta uz darba pārrunām. Tas arī bija mans mērķis – redzēt cik darba vietas atsauksies. Vēl nolēmu savus CV iesniegt arī go-go dejotājas, striptīza dejotājas un masieres vakancei, lai pārbaudītu mītu, ka šai profesijā jaunas meitenes ļoti viegli var atrast darbu.

CV izsūtīšana
Trīs dienas pēc kārtas izskatīju jaunākos darba piedāvājumus populārākajos sludinājumu portālos. Šo trīs dienu laikā kopsummā nosūtīju 65 CV, pieteicos uz dažādiem darbiem – aukli, reklāmas speciālisti, pārdevēju, arhitektu, celtnieku, bārmeni, jurista palīgu, striptīza dejotāju, go – go dejotāju, masieri u.c. Katrai darba vietai piemēroju vārdu, dzimumu, arī izglītību un darba pieredzi, tiesa, nenosūtīju fotogrāfiju. Šķita, ka 65 CV pat parastam darba meklētājam būtu daudz, un, protams, cerēju uz veiksmi.

Atbilžu gaidīšana
Tā nu pēc CV izsūtīšanas sāku gaidīt zvanu vai e-pastu, kas paziņotu par uzaicinājumu uz pārrunām. Tā kā vakances bija tikko ievietotas, tad šķita, ka kādam ir jāpiezvana un mani, bet es kļūdījos. Trīs nedēļu laikā uz maniem izsūtītajiem CV nav atsaucies neviens uzņēmums, lai gan piedāvāju viņiem it kā perfektu darbinieku. Savus CV sūtīju gan uz plaši pazīstamiem uzņēmumiem, gan nepazīstamiem, bet atbilžu, pat noraidījumu nebija. Lai gan to faktu, ka atbildes var nebūt nemaz, uzņēmumi bieži vien minēja savos darba piedāvājumos.

Darba devēju attieksme
Lasot darba piedāvājums, redzams, kā ir mainījusies darba devēju attieksme – jau sludinājumos var noprast – nekādu medus maizi nesagaidīsi, pilnīgi normāli darba aprakstā tiek minēti tādi fakti kā – darbs bez brīvdienām, vai, ka viesmīles darbs ietver arī konsumācijas meitenes darbu, ka jāizklaidē klienti (intīmpakalpojumi gan netiek ietverti darba līgumā). Ja agrāk darba piedāvājumi bija citādāki, nesmukumi par ilgajām darba stundām, mazo samaksu, brīvdienu trūkumu un tml. netika rakstīti sludinājumā, tagad šos punktus min augstā bezdarba līmeņa dēļ, un cilvēki būtu gatavi pelnīt jebkādā veidā.

Secinājumi
Secināju, ka lai gan darba tirgus pirmajā acu skatienā šķiet plašs un vakanču ir diezgan daudz, darbu atrast nebūt nav vienkārši. Jo, ja savos CV kļuvu par emulatoru, kas māk visu un ir mācījies visur, realitātē šādu cilvēku nav. Pat, ja būtu uzaicināta uz darba pārrunām, tas nenozīmētu, ka  es šo darbu dabūtu, jo uz pārrunām, ka zināms, tiek aicināti vairāki kandidāti.
Eksperimentu uzsāku, esot stereotipu varā – domāju, ka uz pārrunām par dejotāju, masieri, vai striptīza dejotāju mani uz uzaicinās ātri vien, bet kā redzu – kļūdījos, lai gan aprakstīju sevi kā blondīni ar garām kājām un lielām krūtīm, bez bildes nebiju vajadzīga arī šajā nozarē.

20 komentāri
  1. Es jau šādi un visādi pūlos apmēram gadu un ticiet vai ne-e es joprojām neesmu saposusies uz NEVIENU darba interviju! Saņēmsui esmu varbūt kādas 5 atbildes vēstules ” Ja jūsu kandidatūra būs piemērota, sazināsimies ar jums, lai uzaiciātu zu darba pārrunām!” Sajūta ir nožēlojama 🙁

  2. interesanti, kas gan šajos CV bija uzrādīts kā darba pieredze, tālruņi rekomendācijām utt. Šajos laikos darba devēji CV to lielā daudzuma dēļ šķiro vēl rūpīgāk, attiecīgi pārbaudot, vai tajos nav uzrādīta nepatiesa informācija utt. Līdz ar to, varu teikt, ka lai arī rakstu tvēru ar lielāko interesi, nejūtos ko ieguvusi, tāds pavājš tas eksperiments (autorei – nekā personīga). Tēma ļoti svarīga un interesanta, tāpēc gribētos dziļāku pētījumu. Jo fakts gan ir un paliek – darbu atrast ir ļoti ļoti grūti, ja pat brīžiem ne neiespējami 🙁

  3. precīzi tas pats, tikai esmu reāls darba meklētājs, nu jau 6 mēnešus… atbildes- paturēsim CV, vai klusums.

  4. cik ir dzirdēts nereti pirmais ar ko darba devējs sāk, izvērtējot potenciālo kandidatūru ir meklē informāciju par šo cilvēku internetā – reizēm jau pats darba meklētājs nemaz neapzinās, kādos saitos vīņs vārds ir pieminēts…
    bet šis eksperiments tiešām tāds nepilnīgs – nez vai var tik sekmīgi uzrakstīt perfektu CV par nereālu cilvēku – parāk labi arī nav ticami.
    ja piesakās par arhitektu, tad taču noteikti kaut kas ir jāuzrāda, kā iepriekšējā darba vieta – kāds labi zināms uzņēmums – un tad jau parasti darba devējam ir kontakti vai kādas paziņas, caur kurām var saprast, kas ir zināms par potenciālo darba meklētāju… un ko gan šādi varētu noskaidrot par nereālu personu – neko 😉
    varbūt labāk būtu tiešām apzināt reālus darba meklētājus (kaut vai no nodarbinātības aģentūras) un sastādīt CV par reālu cilvēku – un tad atkārtot šo CV sūtīšanas eksperimentu…

  5. ja ir tada profesija kā arhitekts vai nopietns speciālists kadā jomā, kas nevar būt katrs otrais no mums, tad šādi cilvēki darbu parasti dabū un tādus arī meklē. tieši tā – uzņēmumi viens otru zina. Bet, ja ja’meklē mazāka “ranga” darbs, tad tiešām nulle iespēju.

  6. Atļaušos iebilst vairākumam- nu jau 2 nedēļas man ir tas gods meklēt jaunu darbinieku, bet diemžēl pat CV ir tik nožēlojami uzrakstīti, ka joprojām nav neviena kandidāta, ar kuru vēlētos satikties. Pati tā saucamajā “krīzes laikā” atradu labu darbu un man nav pat augstākās izglītības, pagāja gan 4 mēneši. Strādāju jau kā pusi gada un esmu nopelnījusi jau pirmo paausgtinājumu.

  7. Jautājums, protams, kas tas par amatu. ja tā ir apkopēja vai asistente – administratore par 200ls, tad lielākoties tam arī pieteiksies cilvēki bez pieredzes un būs tie “nožēlojamie” CV. Kaut gan pati piepelnīties par akopēju neatteiktos. Vēl – kur šo savu darba sludinājumu izvietojāt. Varbūt ievietojiet to šeit? Man rādās, ka šeit tomēr ir pieklājīga publika 🙂

  8. Man liekas, ka šobrīd atrast darbu var tikai ja tev ir paziņas un “gali”, tiklīdz kāda vakance atbrīvojas, tā jau tiek darba devājam rekomendēti kādi paziņas. Protams, konkurss tiek izsludināts….pāris labākie tiek izsaukti, bet tam ieteiktajam noteikti ir savi plusi un lielākas iespējas dabūt darbu! Tā nu reiz ir…Mjaa un vel kas….ja dienā ienāk ap 300 CV tad nu gribot negribot tos visus nevar izskatīt….

  9. jā, situācija tiešām dramatiska….bet jāsaka, ka darba devējs šobrīd ar neko negrib maksāt, aizbildinoties ar tekstu par krīzi…ja negribi, nenāc strādāt, būs kāds cits…

  10. Ja tajos cv un motivācijas vēstulēs bij tik pat daudz kļūdu, cik rakstā, tad ko tur brīnīties?

  11. Es arī jau kā 6 mēn. bez darba. Un vel aizvien uzskatu, ka tas nav pilnīgi bezcerīgi. Uz intervijām tieku aicināta, kā arī ir bijušas dažas 2. kārtas intervijas. Cita lieta, ka bieži vien manas zināšanas vai pieredze neatbilst uzņemuma vēlmēm vai arī uzņēmums un piesolītā alga neatbilst manām vēlmēm.
    Tām, kas nav bijušas uz nevienu interviju, ieteiktu apmeklēt konsultāciju kādā no personāl atlases firmām, kur speciālists palīdzēs sastādīt labu CV, pateiks, ko vajadzētu uzsvērt un kā labāk uzrakstīt pieteikuma vēstules. Šādas konsultācijas sniedz CV-online, Trendsetters, u.c. kā arī bezdarbnieku kursos.
    CV un pieteikuma vēstulēm ir jāpievērš liela uzmanība, jo konkurss uz vienu vietu mēdz būt ~100 cilvēki., tādēļ jāpacenšas.
    P.S. Šaubos, vai cilvēks, kas nav strādājis attiecīgajā amatā var uzrakstīt labu CV un pieteikuma vēstuli. Kā arī 65 pieteikumi 3 dienās!!! Teticu, ka tas veikts ar lielu rūpību un izpratni par piedāvāto amatu un uzņēmumu, kas mēklē darbinieku. Man viena kompānija atteica darbu, jo nokavēju interviju par 6 min., tādēļ nevīžīgam pieteikumam neviens pat virsū neskatīsies!

  12. nesekmīgi darbu meklēju jau pusgadu, mans CV ir profesionāli sastādīts, darba pieredze ļoti laba – nopietnā uzņēmumā, specialitāte arī nav peļama, bet nekā. Dzirdēju, ka tagad, vēl vairāk kā agrākos laikos darbu var dabūt TIKAI caur pazīšanos un visi tie sludinājum ir tkai acu aizmālēšanai, firmai vnk ir jāizsludina konkurss un tas arī viss. Bet pieņemti tiek galvenokārt radi, draugi, paziņas…Arī manā iepriekšējā darbā vienmēr tikai izsludināts konkurss Latvijas Vēstnesī jo tā bija valsts iestāde, bet visiem jau iepriekš bija zināms kurš no vadības radiniekiem, draugiem tiks pieņemts. Kamēr cilvēki nāca uz pārrunām, mēs jau sēdējām kabinetā ar jaunpieņemto radinieku/draugu utt.

  13. nesekmīgi darbu meklēju jau pusgadu, mans CV ir profesionāli sastādīts, darba pieredze ļoti laba – nopietnā uzņēmumā, specialitāte arī nav peļama, bet nekā. Dzirdēju, ka tagad, vēl vairāk kā agrākos laikos darbu var dabūt TIKAI caur pazīšanos un visi tie sludinājum ir tkai acu aizmālēšanai, firmai vnk ir jāizsludina konkurss un tas arī viss. Bet pieņemti tiek galvenokārt radi, draugi, paziņas…Arī manā iepriekšējā darbā vienmēr tikai izsludināts konkurss Latvijas Vēstnesī jo tā bija valsts iestāde, bet visiem jau iepriekš bija zināms kurš no vadības radiniekiem, draugiem tiks pieņemts. Kamēr cilvēki nāca uz pārrunām, mēs jau sēdējām kabinetā ar jaunpieņemto radinieku/draugu utt.

  14. nuuu….. es gan atradu darbu un veel pie tam ss.lv. nosuutiiju 3 cv, aizgaaju uz 1 interviju un jau kaa tresho nedeelju straadaaju 😉 un pat patiik.

  15. Tā pie mums notiek 🙁 Pats esmu saskāries ar visu minēto.
    Ieskatieties arī te. Man patika. [cenzēts]dieveris.wordpress.com. Autors sola izvērstāk aprakstīt visu darba meklēšanas procesu.

  16. ha, lasu un smejos. Gribas, gan raudāt, bet jā, smejos. Es arī, kā viena liela daļa Latvijas iedzīvotāju, aizgāju dekrētā, un vietā, kurā 100% man ir jābūt atpakaļceļam, tāda nebija, da nu labi, abpusējs līgums, 2 mēnešu algas izmaksa un atkal darba tirgus, kurā, pieminēt par to ka man ir 2 bērni, es nemaz nedrīkstu, jo izlidošu pat no intervijas :D.. a smejos, tāpēc, ka zinu šo stāstu arī no savas pieredzes un uz savas ādas. es nedomāju, ka esmu duma, vai bremzēta, vai kautko lēnām apgūt, varētu, bet sāku domāt, varbūt arī esmu…. nu un tagad man zvana draudzene, un piedāvā caur pazīšanos, sākt strādāt kafejnīcā, slimnīcā vienkārši ēdienu izlikt uz šķīvjiem, un vienkāršu kases aparātu.. man likās vienkārši un elementāri.. mani atšuva pirmajā minūtē, jo es esmu bez darba pieredzes šajā jomā, un apmācīt viņa nevēlās, nēesot laika.

    nerunājot par draudzenes darba interviju, kurā jāpilda sekretāres pienākumi, un jāstrādā no 9-19 par sekretāri,teātra bodītē kaut kādā.. vēlāk jāielaiž zālē skatītāji, pēctam no zāles pēc izrādes tie jāizlaiž. tas arī jādara nedēļas nogalē. uz tekstu nē, man neder, man vajadzīgas brīvdiens, pretīm sekoja: “kas jums bērni, ka vajag nedēļas nogales?” ak, jā, gandrīz aizmirsu, un tas viss par 120 latiem mēnesī.. bet lasot šo, sāku smieties, tad jau paveicās vēl ka uzaicināja..

    netraucētu divi bērni sēdēt man un rakstīt, izstāstītu daudz, bet pagaidām, veiksmi visiem, ganjau arī šis periods paies garām mums..

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.