Es nestrādāju savā profesijā, bet ļoti GRIBĒTU to darīt

Tu esi viena no tām laimīgajām, kas jau pēc vidusskolas (un varbūt pat jau bērnudārzā!) skaidri zināji gan to, par ko vēlies strādāt, gan kurā augstskolā jāstājas, lai iegūtu sapņu darbam atbilstošu izglītību. Studiju laikā paralēli mācībām, lai nopelnītu papildus naudiņu esi sākusi strādāt par biroja administratori vai pārdevēju apģērbu veikalā. Nu uz laiku taču, protams, tikai kamēr pabeigsi studijas un uzsāksi īsto, nopietno, lielisko karjeru savā sapņu jomā! Bet kā zināms tieši pagaidu variants ir vispatstāvīgākais.

Kopš diploma iegūšanas jau pagājuši daži gadi, iespējams pat piedzīvots kāds paaugstinājums amatā un algas pielikums, tomēr tu vēl aizvien esi tajā pat birojā vai pie tās pašas kases… Turklāt tas nemaz nav tas, ko tu gribi darīt. Patiesībā tu nevari vien sagaidīt, kad tad beidzot varēsi strādāt savā profesijā, bet ko īsti darīt?

Pirmais solis
Pirmo soli tu jau esi spērusi – izglītība attiecīgajā jomā ir iegūta. Lai gan visdrīzāk tu pieķer sevi pie domas, ka ar pliku izglītību, neviens tevi pat uz interviju neuzaicinās, tomēr nav tā, ka tu nevari darīt neko. Sākumam tev vajadzīga liela vēlēšanās, stipra apņemšanās un laiks, ko ieguldīt – vispirms sevis attīstībā, pēc tam pašos darba meklējumos. Bet tas jau nemaz nebūs grūti, ja reiz tik labi zini, ko gribi.


Situācijas novērtēšana

Pirms sāc rīkoties, tev jāzina, kādā situācijā atrodies. Izpēti, kādi ir darba piedāvājumi tavā nozarē, kāda ir speciālistu vidējā alga (un rēķinies, ka sākumā neviens tev nemaksās astronomiskas summas tāpēc vien, ka tu gribi šeit strādāt – būs sevi jāpierāda). Ja potenciālā alga ir mazāka nekā šī brīža atalgojums izvērtē savas prioritātes – darbs profesijā vai materiālā labklājība. Noskaidro, vai tava izglītība ir mūsdienīga – visdrīzāk, ja bakalaura vai maģistra grāds iegūts pirms vairākiem gadiem, nozare ir attīstījusies un jaunie speciālisti būs vairāk pieprasīti, tāpēc attīsti arī sevi. Piesakies kursos, lasi nozares literatūru vai pat iestājies vēl vienā augstskolā, lai uzlabotu savas zināšanas.

Esi gatava sākt ar mazumiņu
Tas, ka tevi neņems darbā bez atbilstošas pieredzes var izrādīties taisnība, tomēr tāpēc nevajag nolaist rokas. Lai gan valda uzskats, ka praksē iet tikai studenti, tā nav taisnība. Paņem ikgadējo vai bezalgas atvaļinājumu darbā un dodies praksē sevi interesējošā jomā. Jā, var būt nāksies savilkt jostu uz šo laiku, tomēr tas būs nenovērtējams ieguldījums tavā nākotnē. Ja jūties par sevi pārliecināta, vari mēģināt uzreiz pieteikties uz zemākajiem nozares amatiem – asistentes vai administratores vakancēm. Piemēram, ja vēlies kļūt par žurnālisti, arī strādājot par redaktora asistenti tu būsi tuvāk mērķim un varēsi iepazīt sevi interesējošo amatu, turklāt būsi, tā teikt, pa rokai, ja atbrīvosies kāda vakance.

Esi aktuāla
Ir dzirdēts teiciens, ja tevis nav draugos, tviterī vai feisbukā, tevis nav nemaz un, kā jau katrā jokā, taisnība ir arī šajā izteikumā, tāpēc izmanto sociālos tīklus savā labā – aizpildi tajos sadaļu par izglītību un darba pieredzi, seko interesējošo uzņēmumu lapām (kurās bieži tiek publicētas arī citur neatrodamas ziņas par vakancēm), pārpublicē interesantu informāciju un komentē ierakstus, tikai ievēro, lai tevis teiktais būtu aktuāls un iederīgs – pirmais iespaids rodas ātri un ir negrozāms, tāpēc padomā labi pirms ko raksti. Reģistrē savu CV kādā no vakanču portāliem, raksti emuāru par tēmu, kas saistīta ar tavu izglītību un vēlamo profesiju. Esi iekšā savā lietā – tas noteikti atmaksāsies, turklāt būs arī interesants laika pavadīšanas veids.

Kā pieteikties uz vakanci
Aplūko ne tikai vakanču portālus, bet arī interesējošo uzņēmumu mājas lapas. Savu pieteikumu vari nosūtīt arī tad, ja tobrīd aktuālas vakances nav izsludinātas. Nu un ja neuzaicinās uz pārrunām? Tu taču neko nezaudē, turklāt vairumā lielo uzņēmumu ir izveidotas pieteikumu datu bāzes, kas tiek izskatītas, kad kāds darbinieks ir nepieciešams. Lai arī tev šķiet, ka vērā ņemama pieredze ir tikai oficiālas attiecības, kamēr tev tā nav, norādi savā CV arī brīvprātīgā darba pieredzi, intereses un darba pienākumus, kas varētu būt noderīgi tavā sapņu profesijā. CV vari iekļaut arī sadaļu, kurā apraksti savas personiskās īpašības – daudz amatos tās ir ļoti svarīgas, piemēram, grūti ir iedomāties uzņēmuma pārdošanas pārstāvi, kas nevar ne pušplēstu vārdu pār lūpām pārspļaut! Sūtot pieteikumu, noteikti pievieno pavadvēstuli, kurā izklāsti tieši ar šo vakanci saistīto darba pieredzi un izglītību un paskaidro, kāpēc vēlies strādāt tieši šajā amatā, tieši šajā uzņēmumā. Nekļūsti familiāra, bet nebaidies arī iekļaut personisku informāciju, ja tas nepieciešams, piemēram, izstāstot, ka tev pašai ir divi mazi bērni un vērojot viņu vajadzības, tu saproti, ka vēlies strādāt uzņēmumā, kas rūpējas par bērnu veselību. Atrodi to odziņu sevī, kas saista tevi ar konkrēto uzņēmumu – personiska attieksme ļoti bieži nostrādā darba meklējumos!

Lai tev veicas!
Ir jomas, kurās pat profesionāļi ar ilggadēju pieredzi nespēj atrast sev piemērotu darbu, bet tas nenozīmē, ka nav vērts censties. Jo ilgāks un grūtāks darbs, jo apmierinātāka tu jutīsies sasniegusi rezultātus, tāpēc nebaidies darīt to, kas tev patīk vai tiekties pēc tā. Ja tu kaut ko gribi, tu noteikti to vari, tikai jāatrod īstais veids, kā to darīt! No sēdēšanas un burkšķēšanas vēl neviens nav sācis strādāt savā sapņu darbā, tāpēc sāc savu ceļu jau šodien. Galvenais ir mēģināt! Lai izdodas!

8 komentāru
  1. Nu un ko lai dara medmāsa ar 2 bērniem? Kaut darbs profesijā patīk un interesē tik un tā jāiet strādāt citā nozarē, jo nevar taču nopelnīt 🙁 🙁 🙁

  2. Tija! Ja Tu dzīvo Rīgā un nebaidies strādāt nevalstiskā organizācijā, atsūti savu CV uz [email protected]. Mums pa laikam ir vajadzīgas arī medmāsas. Un ja strādā var arī nopelnīt. Turklāt, šo darbu var arī veikt kā papildus darbu.

  3. Teikšu kā ir: vai nu šai “medmāsai” darbs nepatīk vai neinteresē. Jo šī amata darītājas vienmēr var atrast veidu kā nopelnīt: veco ļaužu medicīniskā aprūpe, injekcijas pie pacienta mājās, masāža, jauno studentu apmācība utt. Protams, ir jāstrādā vairāk, taču ticiet man, neviens kas pelna daudz vai ļoti daudz, nestrādā tikai 8h dienā, viņi strādā ilgākas stundas un daudz centīgāk, tamdēļ arī nopelna krietni vairāk.

  4. Pirmīt izlasīju komentāru par to, ka varot nopelnīt, bet ne jau strādajot tās 8 h , bet vairāk. Mums taču nav dzimtbūšana, cilvēkam jāstrādā 8 stundas, produktīvi, bet 8 stundas dienā, vai 40 stundas nedēļā, ja darba specifika pieprasa strādāt vairāk stundas dienā. Gan jau ziniet daudzus, kas strādā virsstundas, taču Latvijā, neskatoties uz visām šīm pūlēm ir viens no zemākajiem darba produktivitātes līmeņiem Eiropā. Zinu, ko teiksiet – kā tad tas iespējams, un Latvijā tas tā nedarbojas. Bet, dārgās dāmas (un kungi) pirmkārt – kur auni, tur cirpēji, ja jūs piekritīsiet strādāt vairāk un saņemt ‘pienācīgu’ atlīdzību, jūs arī ‘cirps’. Zinu, ka ir grūti turēt līdzi, ja aiz durvīm gaida rinda gribētāju ieņemt jūsu amatu, taču, ja paši sevi necienīsiet, neviens to jūsu vietā nedarīs. Work smarter, not harder – neļausiet sevi jāt un labi padarīsiet savu darbu, ja arī jūs atlaidīs, atradīsiet citu un darba devējs būs zaudētājos.

Komentēt Saņemšos Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.